Ar pamatnostādnēm nosaka metodoloģiju, kas jāizmanto Eiropas Komisijai, aprēķinot sodas naudas uzņēmumiem1, kas pārkāpj ES konkurences noteikumus, ar kuriem aizliedz:
karteļus2un citu ierobežojošu uzņēmējdarbības praksi (bij. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 81. pants, tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. pants) un
dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (bij. EKL 82. pants, tagad LESD 102. pants).
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (skatiet kopsavilkumu), pamatojoties uz LESD 103. pantu (bij. 83. panta), Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras ieviest konkurences likumus un sodīt uzņēmumus par pārkāpumiem. Ar pamatnostādnēm, kas aizstāj iepriekšējās 1998. gadā pieņemtās pamatnostādnes, tiek piemēroti stingrāki naudas sodi uzņēmumiem, kas pārkāpj ES noteikumus par karteļu un citas ierobežojošas uzņēmējdarbības prakses aizliegumiem.
Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pantā ir norādīts, ka naudas sodi ir jānosaka attiecībā uz pārkāpuma smagumu un ilgumu. Naudas sodi var sasniegt līdz 10 % no uzņēmumu grupas, kuram uzņēmums piederēja iepriekšējā biznesa gadā, apgrozījuma pasaulē.
Lai sasniegtu savus mērķis par tādu naudas sodu piemērošanu, kas ir pietiekami augsti, lai gan sodītu iesaistītos uzņēmumus, gan atturētu citus no konkurences likumus pārkāpjošas prakses, Komisija ņem vērā šādus konkrētus faktorus:
pārdoto preču un pakalpojumu vērtība, ar ko pārkāpums ir saistīts;
pārkāpuma ilgums – naudas sodam ir jāatspoguļo gadu skaits, kuru laikā uzņēmums piedalījās pārkāpumā, lai atbilstīgi novērtētu tā ietekmi uz tirgu;
pārkāpuma smagums, it īpaši atsaucoties uz naudas soda veidu, izdarītā pārkāpuma būtību un noteiktiem citiem faktoriem;
faktori, kas īpaši raksturīgi konkrētiem uzņēmumiem, kas varētu attaisnot naudas soda palielināšanu vai samazināšanu.
Metodika, kas sastāv no diviem posmiem
Komisija:
Nosaka naudas soda pamatsummu katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.
Var palielināt vai samazināt pamatsummu.
Naudas soda pamatsumma
Pamatsumma tiek aprēķināta kā procenti no pārdošanas apjoma, kas saistīts ar pārkāpumu, reizinot ar pārkāpuma gadu skaitu.
Pārdošanas apjoma procenti tiek noteikti atbilstoši pārkāpuma smagumam (veids, visu iesaistīto pušu kombinētā tirgus daļa; ģeogrāfiskais tvērums utt.) un var būt līdz 30 %. Karteļiem, kas ir starp visstingrākajiem konkurences ierobežojumiem, smaguma procentuālā vērtība tiks balstīta diapazona augšējās daļā (minimāli 15 %).
Komisija pēc saviem ieskatiem par citiem pārkāpumiem var pievienot šim sākotnējam aprēķinam papildu summu, kas tiek attiecināta uz visiem karteļu gadījumiem. Šāda summa ir diapazonā no 15 līdz 25 % no gada pārdošanas apgrozījuma neatkarīgi no pārkāpuma ilguma. Šāda summa ir zināma kā “sākotnējā maksa” un ir paredzēta tam, lai atturētu uzņēmums no iesaistīšanās nelikumīgā praksē pat uz īsu brīdi.
Naudas soda pamatsummas korekcijas
Komisija var pielāgot pamatsummu atsevišķiem uzņēmumiem; samazināt to, ja atklāj atbildību mīkstinošus apstākļus, vai palielināt to, ja atklāj atbildību pastiprinošus apstākļus.
Atkārtoti pārkāpēji tiek sodīti bargāk. Uzņēmumu, kas tiek apsūdzēti atkārtoti, naudas sods var palielināties par 100 % saistībā ar iepriekš veiktajiem pārkāpumiem.
Lai nodrošinātu, ka naudas sodiem ir pietiekami preventīva ietekme, Komisija var arī palielināt naudas sodu, kas piemērots uzņēmumam, kam ir īpaši liels grupas apgrozījums, kas nav relatīvs pārdošanas apjomam, uz ko attiecināms pārkāpums.
Pamatnostādnes par soda naudas noteikšanu neietekmē ES iecietības noteikumu piemērošanu, kas var samazināt vai atcelt naudas sodus uzņēmumiem, kas ziņo par dalību kartelī un sadarbojas ar Komisiju izmeklēšanas laikā.
Naudas sodi var tikt turpmāk samazināti saskaņā ar Komisijas politiku par karteļu izlīgumiem vai pārkāpumiem, kas nav saistīti ar karteļiem, pamatojoties uz uzņēmuma(-u) sadarbību un pārkāpuma atzīšanu.
Maksimālais naudas sods visiem uzņēmumiem ir noteikts kā 10 % no tā kopējā apgrozījuma iepriekšējā biznesa gadā (Regula EK Nr. 1/2003).
Uzņēmums: jebkura juridiska persona, kas iesaistās saimnieciskā darbībā, kad konkrētā tirgū piedāvā preces un pakalpojumus, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un veida, kā uzņēmums tiek finansēts.
Kartelis: kartelis ir līdzīgu, bet neatkarīgu uzņēmumu grupa, kas vienojas par cenu noteikšanu, ražošanas ierobežošanu vai tirgu un klientu sadali savā starpā.
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu, 1. nodaļa – Konkurences noteikumi, 1. iedaļa – Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem, 101. pants (bijušais EKL 81. pants) (OV C 202, , 88.–89. lpp.)
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu, 1. nodaļa – Konkurences noteikumi, 1. iedaļa – Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem, 102. pants (bijušais EKL 82. pants) (OV C 202, , 89. lpp.)
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu, 1. nodaļa – Konkurences noteikumi, 1. iedaļa – Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem, 103. pants (bijušais EKL 83. pants) (OV C 202, , 89.-90. lpp.)
Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV C 298, , 17.–22. lpp.)
Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 () par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, , 1.–25. lpp.)
Regulas (EK) Nr. 1/2003 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.