Eiropas Konkurences tīkls (ECN)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saskaņā ar regulu tiek izveidota paralēlu pilnvaru sistēma, ļaujot visām konkurences iestādēm piemērot 101. un 102. pantu. Par lietu izskatīšanu ir atbildīga iestāde, kas saņem sūdzību vai kas ir sākusi ex-officio procedūru¹. Lietas nodošana citai iestādei ir paredzēta tikai procedūras sākuma posmā, ja attiecīgā iestāde uzskata, ka tā nav piemērota atbilstošo darbību veikšanai, vai ja citas iestādes uzskata, ka tās arī ir piemērotas atbilstošo darbību veikšanai. Iestādi var uzskatīt par piemērotu attiecīgo darbību veikšanai lietā, ja ir spēkā šādi trīs kumulatīvi nosacījumi:

• iespējamā nelikumīgā darbība tiek īstenota šajā teritorijā vai no šīs teritorijas;
• iestāde spēj efektīvi izbeigt visu pārkāpumu;
• tā, iespējams, ar citu iestāžu palīdzību spēj savākt pārkāpuma pierādīšanai vajadzīgos pierādījumus.

Līdz ar to šādas iestādes ir īpaši piemērotas lietu izskatīšanai:

• atsevišķa valsts iestāde, ja turpmākie apstākļi norāda, ka pastāv dokumentēta saikne starp nepareizu rīcību un tās teritoriju;
• divu vai trīs valsts iestāžu sadarbība un paralēla darbība, ja izmeklētajai rīcībai ir būtiska ietekme uz konkurenci to attiecīgajās teritorijās;
• Komisija, ja lieta ietekmē konkurenci vairāk nekā trīs ES dalībvalstīs vai tā ir saistīta ar citiem ES noteikumiem, kas ir Komisijas pārziņā vai ES interesēs; Komisijai ir jāpieņem lēmumus, lai pilnveidotu ES konkurences politiku, ja rodas jauna konkurences problēma vai jānodrošina efektīvs likuma spēks.

Sadarbība lietu sadalē un palīdzības sniegšanā tīkla ietvaros ietver šādas darbības:

• ātra un efektīva lietu sadale;
• informācijas apmaiņa visu neatrisināto lietu procedūras sākumā, pirms dažādas konkurences iestādes nosaka, kura no tām ir kompetentākā izmeklēšanas veikšanai;
• lietas pārdale, parasti divu mēnešu laikā, ja nepieciešams.

Valsts iestāde var:

• apturēt vai slēgt lietas izskatīšanu, lai gan tai nav šāda pienākuma, un izlemt tā darīt, kad cita iestāde izmeklē lietu vai ir to izmeklējusi;
• lūgt citai valsts iestāde palīdzību informācijas vākšanā vai faktu konstatēšanā;
• veikt pārbaudi Komisijai, ja tā lūdz šādu palīdzību.

Visas konkurences iestādes var apmainīties ar un izmantot konfidenciālu informāciju, ko tās ir savākušās, vienlaikus piemērojot šādus aizsardzības pasākumus uzņēmumiem un privātpersonām:

• dienesta noslēpuma ievērošana, ja vien informācijas izpaušana nav nepieciešama, lai pierādītu pret konkurenci vērstu darbību;
• apmainītās informācijas izmantošana tikai konkurences lietās;
• aizstāvības tiesību ievērošana privātpersonām, it īpaši, ja var tikt piemērotas sankcijas.

Personām, kas Komisijai iesniedz sūdzību par iespējamu ļaunprātīgu rīcību, ir tiesības zināt, kāpēc sūdzība ir noraidīta, ja tā notiek.

Uzņēmumiem, kas vēlas saņemtu labvēlības statusu karteļu gadījumos valsts iecietības programmas² ietvaros:

• ir jāiesniedz savs iecietības pieteikums visām konkurences iestādēm, kas iesaistītas lietā;
• jāsniedz sava piekrišana, kuru vēlāk nevar atsaukt, pirms jebkādas informācijas, ko tie sniedz brīvprātīgi vai kuru palīdzējuši iegūt, sniegšanai citam tīkla dalībniekam, izņemot gadījumus, kad iestāde, kas saņem informāciju:
  • arī ir saņēmusi iecietības pieteikumu no uzņēmuma;
  • izsniedz rakstisku apliecinājumu neizmantot informāciju, lai piemērotu sankcijas pret iecietības pieteikuma iesniedzēju, jebkuru citu juridisko personu vai privātpersonu, pašreizējo vai bijušo darbinieku, uz kuru attiecināmi labvēlības pasākumi.

Lai ES konkurences likumu varētu konsekventi piemērot:

• valstu iestādes:
  • izdarot savus nolēmumus par vienošanos, lēmumiem vai praksi, nedrīkst novirzīties no lēmumiem, kurus Komisija jau pieņēmusi,
  • nosūta Komisijai kopsavilkumu par lietu ne vēlāk kā 30 dienas pirms lēmuma pieņemšanas par pret konkurenci vērstu rīcību;
• ļauj valstu iestādēm pieņemt lēmumu pēc 30 dienām, norādot, ka Komisija vēl nav sākusi lietas izskatīšanu, lai gan tā var būt veikusi rakstiskus novērtējumus par lietu;
• sniedz valstu iestādēm iespēju informēt Komisiju un tīklu par visām citām lietām, uz kurām attiecināms ES konkurences likums.

Komisija var uzsākt lietas izskatīšanu saskaņā ar 101. un 102. pantu, jo tā ir pirmā konkurences iestāde, kas to dara, vai (pēc lietas sākotnējās piešķiršanas vai paskaidrojumu par iemesliem sniegšanas valstu iestādēm) tāpēc, ka:

• tīkla dalībnieki paredz, ka lietā vai nolēmumā būs ES konsolidētajai tiesu praksei pretrunīgi lēmumi, neiebilst vai nepamatoti novilcina lietas izskatīšanu;
• pastāv vajadzību pieņemt Komisijas lēmumu, lai izstrādātu ES konkurences politiku.

Tiklīdz Komisija ir sākusi lietas izskatīšanu, valstu iestādes nevar vērsties ar to pašu juridisko pamatu pret tā(to) paša(-u) uzņēmuma(-u) to(tiem) pašu(-iem) nolīgumu(-iem) vai to(tām) pašu(-ām) darbību(-ām) attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū.

Paziņojums:

• tiek periodiski pārskatīts valstu iestādēs un Komisijā;
• aizstāj Komisijas paziņojumu par valstu konkurences iestāžu un Komisijas sadarbību tādu lietu izskatīšanā, kas atbilst 1997. gadā publicētā Līguma 81. un 82. pantam (tagad LESD 101. un 102. pants).