Direktīvas mērķis ir tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām pielāgot tehnoloģiskajiem jauninājumiem un jo īpaši informācijas sabiedrībai, vienlaikus nodrošinot augstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni.
Tajā ir norādīta viena no vairākām direktīvām un regulām, tostarp Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (skatīt kopsavilkumu), Direktīva 2012/28/ES par nenosakāmu autortiesību subjektu darbiem (skatīt kopsavilkumu) un Direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu (skatīt kopsavilkumu), kas visas kopā veido Eiropas Savienības (ES) autortiesību aktus.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Ar šo direktīvu saskaņo pamata tiesības, kas piešķirtas autoriem un blakustiesību subjektiem, (reproducēšanas tiesības, tiesības uz darbu izziņošanu un izplatīšanas tiesības) un mazākā mērā – šo tiesību izņēmumus un ierobežojumus. Ar to arī saskaņo tehnoloģisko pasākumu aizsardzību un tiesību pārvaldības informācijas aizsardzību, kā arī sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Reproducēšanas tiesības
ES dalībvalstīm ir jāparedz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:
autoriem – attiecībā uz viņu darbu oriģināliem un kopijām;
izpildītājiem – attiecībā uz viņu sniegto priekšnesumu fiksēšanu1;
skaņu ierakstu producentiem – attiecībā uz viņu ierakstītajiem skaņu ierakstiem;
filmu pirmo fiksāciju producentiem – attiecībā uz uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
raidorganizācijām – attiecībā uz šo organizāciju raidījumu fiksēšanu neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus translē pa vadiem vai bez tiem, to skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību.
Tiesības uz darbu izziņošanu
Dalībvalstīm autoriem jāpiešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu. Tas ietver savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.
Dalībvalstīm arī jāparedz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt publiskošanu:
izpildītājiem – attiecībā uz viņu sniegto priekšnesumu fiksēšanu;
skaņu ierakstu producentiem – attiecībā uz viņu ierakstītajiem skaņu ierakstiem;
filmu pirmo fiksāciju producentiem – attiecībā uz uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
raidorganizācijām – attiecībā uz šo organizāciju raidījumu fiksēšanu neatkarīgi no translēšanas metodes.
Izplatīšanas tiesības
Dalībvalstīm autoriem jāparedz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt jebkādā veidā publiski izplatīt viņu darbu oriģinālus vai kopijas.
Izplatīšanas tiesības ES izbeidzas, kad tiesību subjekts attiecīgo tiesību objektu Eiropas Savienībā pirmo reizi pārdod vai citādi nodod īpašumtiesības uz šo objektu citai personai, vai to dara ar šā subjekta piekrišanu.
Izņēmumi un ierobežojumi
Šī direktīva paredz izsmeļošu izņēmumu un ierobežojumu uzskaitījumu attiecībā uz tiesībām, lai atvieglotu aizsargāta satura izmantošanu īpašos gadījumos.
Ir obligāts izņēmums attiecībā uz reproducēšanas tiesībām noteiktu veidu pagaidu reproducēšanai, kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa (pagaidu kopijas) un kuras mērķis ir atļaut starpnieka veiktu darba vai cita tiesību objekta pārsūtīšanu tīklā starp trešajām personām.
Visi citi izņēmumi un ierobežojumi saistībā ar reproducēšanas un izziņošanas tiesībām ir neobligāti (dalībvalstis var nolemt, vai tos piemērot vai nepiemērot), un tie jo īpaši attiecas uz “publisko” telpu. Par trim no šiem izņēmumiem – reprogrāfiju2, personisku lietošanu un sociālo iestāžu pārraidēm – tiesību subjektiem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība.
Ja dalībvalstis paredz izņēmumus un ierobežojumus reproducēšanas tiesībām, tās var paredzēt līdzīgus izņēmumus izplatīšanas tiesībām.
Tiesiskā aizsardzība
Dalībvalstīm jānodrošina tiesiskā aizsardzība attiecībā uz jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu saistībā ar darbu vai citu tiesību objektu.
Šī tiesiskā aizsardzība attiecas arī uz ierīču ražošanu, importu, izplatīšanu un pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu, kas veicinātu tehnoloģisko pasākumu apiešanu.
Tiesību pārvaldības informācijas aizsardzība
Dalībvalstīm jānodrošina tiesiskā aizsardzība pret visām personām, kas bez atļaujas apzināti veic kādu no šādām darbībām:
elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu;
darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu, raidīšanu, izziņošanu vai publiskošanu, kam bez atļaujas ir izdzēsta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību.
Sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
Dalībvalstīm jāparedz atbilstošas sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz šajā direktīvā izklāstīto tiesību un saistību pārkāpumiem. Tām jānodrošina, ka tiesību subjekti var pieprasīt rīkojumu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības.
Grozījumi direktīvā 2001/29/EK
Direktīva 2001/29/EK ir grozīta divas reizes:
ar Direktīvu (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (skatīt kopsavilkumu), un ar ko Eiropas Savienībā īsteno Marrākešas līgumu (skatīt kopsavilkumu). Ar šo direktīvu ievieš obligātu izņēmumu attiecībā uz tiesībām, kas ir saskaņotas ar ES tiesību aktiem un attiecas uz lietojumiem un būvdarbiem, uz kuriem attiecas Marakešas līgums. Šīs tiesības jo īpaši ietver reproducēšanas tiesības, sabiedrības informēšanu, publiskošanu, izplatīšanu un patapināšanu. Ar grozījumu tiek precizēts, ka Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts, kas ļauj dalībvalstīm paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus invalīdu labā, attiecas uz gadījumiem, uz kuriem neattiecas Direktīva 2017/1564;
ar Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām ES digitālajā vienotajā tirgū (skatīt kopsavilkumu). 24. pantā precizēts, ka dalībvalstis var atsaukties uz izņēmumiem un ierobežojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā, kas attiecas uz reproducēšanu, ko veic publiski pieejamas bibliotēkas, izglītības iestādes vai muzeji, vai arhīvi, un attiecīgi tikai un vienīgi uz to, lai ilustrētu mācīšanu vai zinātnisko pētniecību, neskarot Direktīvā 2019/790/EK paredzētos izņēmumus un ierobežojumus.
KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?
Direktīva 2001/29/ES ir piemērojama kopš , un dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz .
Fiksēšana: darbs ir jāietver datu nesējā, kas ļauj citiem to aplūkot vai kopēt (t. i., taustāmā datu nesējā, piemēram, ierakstā).
Reprogrāfija: dokumentu un grafisko materiālu kopēšana un reproducēšana zinātniskā un praktiskā nolūkā.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK () par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, , 10.–19. lpp.)
Direktīvas 2001/29/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Direktīva (ES)2019/789/ES, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām (OV L 130, , 82.–91. lpp.)
Direktīva 2019/790/ES par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū (OV L 130, , 92.–125. lpp.)
Regula 2017/1128/ES par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū (OV L 168, , 1.–11. lpp.) (“Pārnesamības regula”)
Regula (ES) 2017/1563/EU par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā (OV L 242, , 1.–5. lpp.) (regula, ar ko Eiropas Savienībā īsteno Marrākešas līgumu)
Direktīva 2017/1564/ES par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (OV L 242, , 6.–13. lpp.) (direktīva, ar ko Eiropas Savienībā īsteno Marrākešas līgumu)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/26/ES () par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (OV L 84, , 72.–98. lpp.) (“Kolektīvās tiesību pārvaldības direktīva”)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/28/ES () par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, , 5.–12. lpp.) (“Nenosakāmu autortiesību subjektu darbu direktīva”)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/24/EK () par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (Kodificēta versija) (OV L 111, , 16.–22. lpp.) (“Programmatūras direktīva”)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/115/EK () par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (kodificēta versija) (OV L 376, , 28.–35. lpp.) (“Nomas un patapinājuma direktīva”)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/116/EK () par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (kodificēta versija) (OV L 372, , 12.–18. lpp.) (“Termiņu direktīva”)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK () par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, , 45.–86. lpp.) (“IPRED”). Teksts publicēts atkārtoti ar labojumiem (OV L 195, , 16.–25. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/84/EK () par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (OV L 272, , 32.–36. lpp.) (“Tālākpārdošanas tiesību direktīva”)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK () par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, , 20.–28. lpp.) (“Datubāzu direktīva”)
Padomes Direktīva 93/83/EEK () par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai (OV L 248, , 15.–21. lpp.) (“Satelītu un kabeļu direktīva”)