Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu aviācijas nolīgumi

KOPSAVILKUMS:

Gaisa transporta nolīgums starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm

Lēmums 2007/339/EK par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu gaisa transporta nolīgumu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm

Lēmums (ES) 2020/1110 par to, lai noslēgtu Gaisa transporta nolīgumu starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMU MĒRĶIS?

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piekļuve tirgum: satiksmes tiesības un komerciāli/ar darbību saistīti jautājumi

Piekļuve tirgum: īpašumtiesības un kontrole

Sadarbība regulējuma jomā

Ar nolīgumu arī stiprina sadarbību starp abām pusēm tālāk uzskaitītajās jomās.

Nolīgumā ir iekļauts arī skaidrs ceļvedis, kurā izklāstīts neizsmeļošs prioritāro jautājumu saraksts sarunām par otrā posma nolīgumu.

Otrā posma nolīgums

Turpmākas sarunas starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm tika uzsāktas 2008. gadā, un 2010. gadā tika parakstīts otrā posma nolīgums. Šis protokols ir veidots, pamatojoties uz pirmo nolīgumu, un ietver jaunas ieguldījumu un tirgus piekļuves iespējas. Ar to arī tiek stiprināta sadarbības sistēma tādās regulējuma jomās kā drošība, drošums, sociālie aspekti un jo īpaši vide, par ko abas puses vienojās īpašā kopīgā paziņojumā.

2011. gadā nolīgumam pievienojās arī Norvēģija un Islande.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgums stājās spēkā . Tomēr to provizoriski piemēro kopš (Gaisa transporta nolīguma 25. pants). Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu, stājās spēkā .

KONTEKSTS

GALVENIE TERMINI

  1. Trešās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija nosēsties pirmās valsts teritorijā ar gaisa kuģiem, kas ielido no pārvadātāja izcelsmes valsts.
  2. Ceturtās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija pacelties no pirmās valsts teritorijas ar gaisa kuģiem, kas izlido uz pārvadātāja izcelsmes valsti.
  3. Piektās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija nosēsties un pacelties pirmās valsts teritorijā ar gaisa kuģiem, kas ielido no trešās valsts vai izlido uz šo valsti.
  4. Septītās brīvības tiesības. Attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem – valstu savstarpēji piešķirtas tiesības vai privilēģija veikt gaisa pārvadājumus starp tās valsts teritoriju, kas piešķīrusi minētās tiesības, un jebkādu citu trešo valsti. Šīs tiesības neparedz, ka attiecīgajam pakalpojumam jābūt saistītam ar jebkādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem uz pārvadātāja izcelsmes valsti vai no tās, vai arī jāpapildina šādi pakalpojumi.
  5. Eiropas Kopējā aviācijas telpa. Ietver dalībvalstis, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Islandi, Kosovu*, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Norvēģiju un Serbiju.

PAMATDOKUMENTI

Gaisa transporta nolīgums (OV L 134, , 4.–41. lpp.).

Turpmākie grozījumi Gaisa transporta nolīgumā ir iekļauti sākotnējā tekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 2007/339/EK (), lai parakstītu un provizoriski piemērotu gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 134, , 1.–3. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2020/1110 () par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (OV L 244, , 6.–7. lpp.).