Direktīva 2004/109/EK ir pazīstama kā direktīva par pārredzamību, un tās mērķis ir uzlabot ieguldītājiem sniegto informāciju par to vērtspapīru emitentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Tajā noteikts, ka dalībvalstīm regulāri jāpublicē ar finansēm un ilgtspēju saistīta informācija par emitentu darbību visa finanšu gada laikā, kā arī pastāvīga informācija par to, kam pieder ievērojams procentuālais balsstiesību īpatsvars.
Šī direktīva ir vairākkārt grozīta, pēdējo reizi ar Direktīvu (ES) 2022/2464 attiecībā uz noteikumiem par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu un Direktīvu (ES) 2023/2864 attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Periodiska ar finansēm un ilgtspēju saistīta informācija
Periodiskā informācija attiecas uz vērtspapīru emitenta un tā kontrolēto uzņēmumu finansiālo stāvokli, kā arī uz uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kas nepieciešama, lai saprastu, kā ilgtspējas aspekti ietekmē uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli.
Vērtspapīru emitentiem jāatklāj gada finanšu pārskati (ko veido finanšu pārskati, vadības ziņojums un atbildības pārskati) un starpposma finanšu pārskati (starpposma vadības pārskati). Lai gan direktīva neatbalsta biežāku periodisko pārskatu (piemēram, ceturkšņa finanšu pārskatu) sniegšanu, tie tomēr ir atļauti, ja papildu pārskatu sniegšana ir samērīga.
Finanšu pārskatam jābūt publiski pieejamam vismaz 10 gadus.
Attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas vai vēlāk, visi gada finanšu pārskati jāsagatavo vienotā elektroniskās ziņošanas formātā, pamatojoties uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) izstrādātajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti ar Deleģēto regulu (ES) 2019/815.
Noteikumi, kas ieviesti, grozot Direktīvu (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, paredz, ka visiem ES regulētos tirgos kotētajiem uzņēmumiem vadības ziņojumā jāiekļauj informācija par uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem (piemēram, vides tiesībām, sociālajām tiesībām, cilvēktiesībām un pārvaldības faktoriem) un informācija, kas nepieciešama, lai saprastu, kā ilgtspējas aspekti ietekmē uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli. Šo noteikumu piemērošana notiks pakāpeniski (skatīt tālāk tekstā).
Paziņojums par balsstiesību nozīmīgu līdzdalību
Ja akcionāri iegūst vai atsavina emitenta akcijas, kuras ir atļauts tirgot regulētā tirgū un kurām ir balsstiesības, viņi paziņo emitentam to, kāds ir akcionāra balsstiesību īpatsvars akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā. Šo noteikumu piemēro, kad šis īpatsvars sasniedz noteiktas robežvērtības (5 %, 10 %, 15 %, 20 %, 25 %, 30 %, 50 % un 75 %), tās pārsniedz vai kļūst mazāks par tām. Tas attiecas arī uz citiem gadījumiem, kad fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības iegūt, nodot vai izmantot balsstiesības.
Paziņojumā emitentam, kas akcionāram jāsniedz četru tirdzniecības dienu laikā, jāsniedz informācija par jauno balsstiesību sadalījumu, akcionāra identitāti, izmaiņu datumu un sasniegto balsu robežvērtību.
Emitentiem ne vēlāk kā trīs tirdzniecības dienu laikā pēc tam jāpublisko informācija, kas ietverta paziņojumos par būtiskām līdzdalībām.
Direktīvā noteikts, ka biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, kas darbojas ieguves (naftas, gāzes un derīgo izrakteņu) un primārajā meža nozarē, ir jādeklarē maksājumi, kas veikti to dalībvalstu valdībām, kurās tie veic savu darbību, katru gadu sagatavojot atsevišķu ziņojumu.
Papildu informācijas izpaušana
Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā četras tirdzniecības dienas pēc pašu akciju iegūšanas vai atsavināšanas, ja to īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai nokrītas zem 5 % vai 10 % no balsstiesībām, emitentam ir jāpublisko pašu akciju īpatsvars.
Katra kalendārā mēneša beigās emitentiem jāpublisko kopējais balsstiesību un kapitāla skaits.
Emitentam nekavējoties jāpublisko visas izmaiņas tiesībās, kas saistītas ar dažādām akciju kategorijām.
Reglamentētās informācijas izplatīšana, glabāšana un piekļuve tai
Dalībvalstīm jānodrošina, ka emitents vai persona, kas ir iesniegusi pieteikumu par pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, atklāj regulēto informāciju tādā veidā, kas nodrošina ātru un nediskriminējošu piekļuvi šādai informācijai, un dara to pieejamu oficiāli noteiktajam mehānismam.
Turklāt katrai dalībvalstij ir jānodrošina, ka pastāv vismaz viens oficiāli noteikts mehānisms, kas 10 gadus glabā uzņēmumu atklāto informāciju un nodrošina tās publisku pieejamību.
EVTI ir uzdots līdz 2027. gada vidum izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), kas iekļaus iepriekš minēto informāciju un padarīs to pieejamu. Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2023/2864 Direktīvā 2004/109/EK iekļauj pantu, kurā dalībvalstīm pieprasa no nodrošināt, ka, publiskojot jebkādu Pārredzamības direktīvā minēto regulēto informāciju, emitents vai persona, kas ir pieteikusies pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, vienlaikus iesniedz šo informāciju oficiāli noteiktajam mehānismam (t.i., informācijas savākšanas iestādei) digitālā formātā un kopā ar attiecīgajiem metadatiem, lai šī informācija būtu pieejama ESAP saskaņā ar Regulu (ES) 2023/2859.
Trešās valstis
Ja emitenta juridiskā adrese atrodas trešā valstī, tas var izvēlēties kādu no dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīri ir atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuru tas izvēlas, var atļaut emitentam ievērot savas valsts noteikumus (piemēram, noteikumus par periodisko informāciju un citu atklājamo informāciju), ja attiecīgās trešās valsts tiesību aktos ir noteiktas prasības, kas ir līdzvērtīgas ES prasībām. Pēc tam kompetentajai iestādei jāinformē EVTI par visiem noteiktajiem izņēmumiem.
Direktīvā 2007/14/EK un tās grozījumu direktīvās izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par šādiem jautājumiem:
izcelsmes dalībvalsts izvēles procesuālā kārtība;
nekonsolidēto pusgada finanšu pārskatu minimālais saturs;
kompetento iestāžu kontroles mehānismi attiecībā uz tirgus uzturētājiem.
Regula (EK) Nr. 1569/2007 un tās grozījumi izveidot mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti.
Deleģētā regula (ES) 2015/761 par konkrētiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nozīmīgu līdzdalību.
Deleģētā regula (ES) 2016/1437 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par piekļuvi regulētai informācijai ES līmenī.
Deleģētā regula (ES) 2019/815 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju, ietverot turpmākos atjauninājumus vai grozījumus.
KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?
Direktīva 2004/109/EK bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz . Direktīvā izklāstītie noteikumi ir jāpiemēro no tā paša datuma.
Grozījumu direktīva (ES) 2022/2464/EK bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz . Tā tiks piemērota trīs posmos:
2024. finanšu gads lielajiem emitentiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un emitentiem, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām ar vairāk nekā 500 darbiniekiem konsolidētā līmenī;
2025. finanšu gads visiem pārējiem lielajiem emitentiem;
2026. finanšu gads emitentiem, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, mazās un nesarežģītās kredītiestādes un kaptīvās (pār)apdrošināšanas sabiedrības.
Grozījumu direktīva (ES) 2023/2864 ir jātransponē valstu tiesību aktos līdz , izņemot 3. pantu (Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK), kas ir jātransponē līdz .
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK () par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, , 38.–57.lpp.).
Direktīvas 2004/109/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, ).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, , 1.–792. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1437 (), ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par piekļuvi regulētai informācijai Savienības līmenī papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (OV L 234, , 1.–7. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/761 (), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz konkrētiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nozīmīgu līdzdalību (OV L 120, , 2.–5. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, , 84.–119. lpp.).
Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, , 66.–68. lpp.).
Komisijas Direktīva 2007/14/EK (), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai (OV L 69, , 27.–36. lpp.).
Komisijas Ieteikums 2007/657/EK () par oficiāli noteikto sistēmu elektronisko tīklu regulētās informācijas centralizētai glabāšanai, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (OV L 267, , 16.–22. lpp.).