Apavu marķējums

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Marķējumā jānorāda informācija tikai par tādiem materiāliem, kuri veido vismaz 80 % no apavu virsdaļas, oderes un saistzoles laukuma, un vismaz 80 % no ārējās zoles daļas apjoma. Ja neviens materiāls neveido vismaz 80 %, informācija jāsniedz par diviem galvenajiem apavu sastāvdaļās izmantotajiem materiāliem.
• Marķējumā jānorāda informācija par apavu trīs sastāvdaļām:
  • apavu virsdaļu;
  • oderes un saistzoles daļu;
  • ārējo zoles daļu.
• Marķējums var būt rakstiska teksta vai piktogrammas veidā.
• Marķējumam jābūt redzamam, droši piestiprinātam un pieejamam.
• Marķējumam jābūt:
  • uzdrukātam vai gofrētam uz apaviem; vai
  • piestiprinātam pie apaviem, izmantojot, piemēram, uzlīmi; vai
  • piestiprinātam, izmantojot, piemēram, sastiprināšanas detaļu vai auklu.
• Marķējumam jābūt vismaz uz viena no divām vienībām, kas veido kurpju, zābaku u. c. apavu pāri.
• ES ražotāji ir atbildīgi par marķējumu un tajā ietvertās informācijas pareizību. Gadījumā, ja apavi ir importēti, šis pienākums jāpilda personai, kas ir atbildīga par apavu pirmo laišanu ES tirgū. Mazumtirgotāji ir atbildīgi par to, lai tiktu nodrošināts, ka to pārdotajiem apaviem ir attiecīgais marķējums.
• Pielikumos ir norādītas:
  • definīcijas (piemēram, apavu virsdaļa, zole utt.) un attiecīgas piktogrammas vai teksta norādes, kas attiecas uz identificējamajām apavu daļām (I pielikums);
  • II pielikumā ir norādīti apavi, uz kuriem attiecas šī direktīva. Piemēram, tā neattiecas uz apaviem, ko personas izmanto veselības aizsardzības un drošības nolūkā darbavietā un kam ir piemērojami ES noteikumi par personisko aizsargaprīkojumu.

Attiecībā uz apaviem pastāv arī brīvprātīgi izmantojams ES ekomarķējums. Šis marķējums patērētājiem palīdz atpazīt apavus, kuru aprites ciklam (ražošanai, lietošanai un iznīcināšanai) ir maza ietekme uz vidi.