Pārtika un pārtikas sastāvdaļas, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Direktīva neattiecas uz:

• pārtiku, kas pakļauta jonizējošajai radiācijai, ko rada mērīšanas vai pārbaudes ierīces norādītajās robežvērtībās;
• tādas pārtikas apstarošanu, kas ārstu uzraudzībā ir sagatavota patērētājiem, kuriem nepieciešama sterila diēta.

Direktīvas 1999/3/EK, īstenošanas direktīvas, pielikumā ir iekļauts sākotnējais saraksts ar pārtikas sastāvdaļām, kuras var tikt pakļautas jonizējošajai radiācijai, piemēram, žāvēti aromātiski augi, garšvielas un dārzeņu piedevas.

Atļaujas un apstiprinātās iekārtas

Pārtikas sastāvdaļas drīkst pakļaut jonizējošajai radiācijai iekārtās, kuras apstiprinājušas ES dalībvalstu iestādes. Tiklīdz iekārtas ir apstiprinātas, ES dalībvalstis var uzrādīt to sarakstu Eiropas Komisijai. Komisija publicē sarakstu ar apstiprinātajām iekārtām.

Saskaņā ar Lēmumu 2002/840/EK pārtikas sastāvdaļas drīkst pakļaut jonizējošajai radiācijai trešajās valstīs un pēc tam importēt ES, kamēr tās atbilst ES noteikumiem un tiek pakļautas jonizējošajai radiācijai apstiprinātā iekārtā, kas ir iekļauta Lēmuma pielikuma sarakstā.

Reģistrācija

Apstarošanās iekārtām uztur protokolus katram jonizējošās radiācijas avotam, uzrādot norādīto informāciju (piemēram, apstarotās pārtikas īpašības un daudzumu, informāciju par apstarošanas procesa kontroli utt.).

Šie protokoli ir jāglabā piecus gadus. Detalizētus noteikumus par šī protokola uzturēšanu pieņem Komisija, kurai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja (PAFF).

Iesniegums atļaut ar jonizējošo radiāciju apstrādātās pārtikas pārdošanu

Ar jonizējošo radiāciju apstrādātu pārtiku drīkst pārdot ES tirgū tikai tad, ja tā atbilst direktīvai, kurā sniegti:

• noteikumi par pārtikas apstarošanas atļauju izsniegšanu (tehnoloģiskā vajadzība, labums patērētājam utt.) un atļautie mērķi (samazināt saslimstību ar pārtikas izraisītām slimībām, atbrīvot pārtiku no kaitīgiem organismiem);
• pārtikai jābūt derīgai lietošanai uzturā, un apstarošanu neizmanto kā aizstājēju higiēnas praksei;
• apstarošanas apstrādi drīkst izmantot savienojumā ar citu ķīmisku apstrādi, bet tikai tad, ja tās mērķis atšķiras;
• jonizējošās radiācijas avoti (gamma stari, rentgenstari un noteiktu parametru elektroni);
• dozimetrija (vispārējās vidējās absorbētās devas noteikšana un to mērīšanas procedūras). Direktīvā ir arī norādīts, ka maksimālā radiācijas deva pārtikai var tikt dota daļās.

Marķēšana un iepakošana

Vārdiem “apstarots” vai “apstrādāts ar jonizējošo radiāciju” ir jābūt:

• uz marķējuma vai iepakojuma;
• dokumentiem, kas pievienoti apstarotajai pārtikai vai pārtikai, kas satur apstarotās sastāvdaļas.

Produktiem, kas paredzēti pārdošanai patērētājam, ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

Produkti, kas nav paredzēti pārdošanai patērētājam, ir jāmarķē, lai norādītu, ka tie ir apstaroti un iekļautu tās ražotnes nosaukumu un adresi, kur šis process tika veikts.