Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ekspluatācijas jēdziena definīcija

Direktīvā definēts, ka ekspluatācija ietver vismaz:

• citu personu iesaistīšanu prostitūcijā vai citus seksuālās izmantošanas veidus;
• piespiešanu veikt darbu vai sniegt pakalpojumus, tostarp ubagošanu, turēšanu verdzībā vai darbības, kas līdzinās turēšanai verdzībā;
• kalpību;
• izmantošanu noziedzīgās darbībās;
• orgānu izņemšanu;
• surogācijas, piespiedu laulību vai nelikumīgas adopcijas ekspluatāciju.

Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar cilvēku tirdzniecību

• Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tīša personu vervēšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, pārvietošana, izmitināšana vai uzņemšana piespiedu nolūkos ekspluatācijas nolūkā ir sodāma.
• Šīs darbības ietver spēka vai cita veida piespiešanas draudus vai izmantošanu, nolaupīšanu, krāpšanu, maldināšanu, ļaunprātīgu varas vai neaizsargātības stāvokļa¹ ļaunprātīgu izmantošanu vai maksājumu vai labumu došanu vai saņemšanu, lai panāktu tādas personas piekrišanu, kura kontrolē citu personu, ar mērķi to izmantot.
• Cilvēku tirdzniecībā cietušā piekrišana ekspluatācijai, neatkarīgi no tā, vai tā ir paredzēta vai faktiska, nav būtiska, ja ir izmantots kāds no šiem līdzekļiem.
• Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirdzniecības upura sniegto pakalpojumu izmantošana, ja tā ir tīša darbība, ir noziedzīgs nodarījums, ja upuris tiek ekspluatēts, lai sniegtu šādus pakalpojumus, un pakalpojumu izmantotājs zina, ka persona, kas sniedz pakalpojumus, ir cilvēku tirdzniecības upuris.

Sankcijas

Direktīvā ir noteikts, ka maksimālais sods par šiem nodarījumiem ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem un vismaz 10 gadiem, ja ir atbildību pastiprinoši apstākļi vai ja nodarījums ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ ir apdraudējis cietušā dzīvību, vai:

• ja tas izdarīts pret īpaši neaizsargātiem upuriem (piemēram, bērniem);
• ja to izdarījusi noziedzīga organizācija;
• ir izdarīts, izmantojot smagu vardarbību, vai nodarīts īpaši smags kaitējums cietušajam, tostarp fizisks vai psiholoģisks kaitējums.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem par vainu pastiprinošiem apstākļiem tiek uzskatīti šādi apstākļi:

• tas, ka nodarījumu izdarījušas valsts amatpersonas, pildot savus pienākumus;
• tas, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ir veicinājis vai veicis seksuāla rakstura materiālu izplatīšanu, kuros iesaistīts upuris.

Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas (piemēram, uzņēmumi) tiek sauktas pie atbildības par cilvēku tirdzniecības noziegumiem, ko to labā izdarījusi jebkura persona, kas darbojas vai nu individuāli, vai kā šīs juridiskās personas struktūras daļa. Tām jābūt sodāmām ar efektīvām, samērīgām un preventīvām kriminālsankcijām vai kriminālsankcijām vai pasākumiem.

Kriminālvajāšana

Valsts iestādēm ir tiesības nesodīt cilvēku tirdzniecības upurus vai nepiemērot tiem sodus par iesaistīšanos noziedzīgās vai citās nelikumīgās darbībās, kuras viņi ir bijuši spiesti veikt kā tiešas sekas tam, ka ir bijuši pakļauti kādai no iepriekš uzskaitītajām ekspluatatīvajām darbībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka:

• noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana vai kriminālvajāšana nav atkarīga no cietušā ziņojuma vai apsūdzības un ka kriminālprocess var turpināties pat tad, ja cietušais ir atsaucis savu paziņojumu;
• par pārkāpumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu atbildīgās personas ir attiecīgi apmācītas un tām ir nepieciešamie izmeklēšanas instrumenti, speciālās zināšanas un tehnoloģiskās iespējas.

Attiecībā uz kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas, katra dalībvalsts nodrošina, ka uz tās jurisdikciju neattiecas neviens no šādiem nosacījumiem:

• darbības ir noziedzīgs nodarījums vietā, kur tās tika izdarītas;
• kriminālvajāšanu var uzsākt tikai pēc cietušā ziņojuma vietā, kur izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai pēc nozieguma izdarīšanas vietas valsts paziņojuma.

Atbalsts cietušajiem

Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajiem tiek sniegts specializēts atbalsts, izmantojot uz cietušajiem, dzimumu, invaliditāti un bērniem vērstu pieeju pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā, lai viņi varētu izmantot tiesības, kas viņiem piešķirtas saskaņā ar cietušā statusu kriminālprocesā. Šī palīdzība var ietvert uzņemšanu patversmēs, medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu vai informācijas pakalpojumu un mutiskās tulkošanas nodrošināšanu, un tā nedrīkst būt atkarīga no cietušā vēlmes sadarboties kriminālizmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai tiesā. Uzņemšanas mītnēm jābūt aprīkotām tā, lai tajās varētu izmitināt cietušos ar īpašām vajadzībām un bērnu, tostarp cietušo bērnu, īpašajām vajadzībām.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka cilvēku tirdzniecības upuri var izmantot savas tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību vai līdzvērtīgu valsts statusu, tostarp gadījumos, kad viņi saņem palīdzību, atbalstu un aizsardzību kā iespējamie vai identificētie cilvēku tirdzniecības upuri.

Cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzība kriminālizmeklēšanā un kriminālprocesā

Papildus Direktīvā 2012/29/ES noteiktajām tiesībām dalībvalstīm jānodrošina, lai cilvēku tirdzniecības upuriem būtu pieejami:

• bez kavēšanās – juridiskās konsultācijas un juridiskā pārstāvība, ko sniedz bez maksas, ja cietušajam nav pietiekamu finanšu līdzekļu;
• liecinieku aizsardzības programmas vai līdzīgiem pasākumi;
• īpaša attieksme, kuras mērķis ir novērst sekundāru viktimizāciju.

Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai cilvēku tirdzniecības upuri varētu izmantot savas tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību vai līdzvērtīgu valsts statusu, tostarp gadījumos, kad upuris saņem palīdzību, atbalstu un aizsardzību kā iespējamais vai identificētais cilvēku tirdzniecības upuris.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka procedūras, ar kurām var ziņot par noziedzīgu nodarījumu, ir drošas, tiek veiktas konfidenciāli saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir izstrādātas un pieejamas bērniem draudzīgā veidā un tajās tiek izmantota valoda atbilstoši cietušo bērnu vecumam un briedumam.

Valsts koordinatori cīņai pret cilvēku tirdzniecību vai līdzvērtīgs mehānisms un neatkarīgas struktūras un rīcības plāni

• Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izveidotu valsts koordinatorus cīņai pret cilvēku tirdzniecību vai līdzvērtīgus mehānismus un nodrošinātu tos ar atbilstošiem resursiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi pildītu savas funkcijas. Valsts koordinatoram cīņā pret cilvēku tirdzniecību vai līdzvērtīgam mehānismam ir jāsadarbojas ar attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un aģentūrām, jo īpaši tiesībaizsardzības iestādēm, ar valsts nosūtīšanas mehānismiem un ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā.
• Dalībvalstīm līdz 2028. gada 15. jūlijam ir jāpieņem valsts rīcības plāni cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kas izstrādāti un īstenoti, apspriežoties ar valsts koordinatoriem cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā vai līdzvērtīgu mehānismu.
• Lai nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu pieeju, ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoram (“EU ATC”) jānodrošina koordinācija ar valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoriem vai līdzvērtīgiem mehānismiem, neatkarīgām struktūrām, ES aģentūrām un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā.

Datu vākšana un statistika

Dalībvalstīm jānodrošina, ka ir ieviesta sistēma anonimizētu statistikas datu reģistrēšanai, sagatavošanai un sniegšanai, lai uzraudzītu savu sistēmu efektivitāti šajā direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu apkarošanā.

Preventīvie pasākumi

Dalībvalstis veic pasākumus, lai:

• mazinātu pieprasījumu, kas veicina cilvēku tirdzniecību;
• ieviestu mehānismus, kuru mērķis ir identificēto un iespējamo upuru agrīna identificēšana un palīdzības un atbalsta sniegšana viņiem;
• uzsāktu apmācības un izpratnes veicināšanas kampaņas.