Kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

NUTS hierarhija

Katrai dalībvalstij ir reģionālo iedalījumu trīs līmeņu hierarhija, kuras pamatā ir iedzīvotāju skaita minimālais un maksimālais slieksnis:

• NUTS 1. līmenī: lielie sociālekonomiskie reģioni, piemēram, Vācijas Länder, Beļģijas Gewesten/Régions, Polijas vai Rumānijas makroreģioni;
• NUTS 2. līmenī: pamatreģioni reģionālās politikas īstenošanai, piemēram, Beļģijas vai Dānijas provinces, Austrijas Bundesländer, Čehijas oblasti;
• NUTS 3. līmenī: mazi reģioni konkrētiem pasākumiem, piemēram, Francijas départements, Bulgārijas oblasti, Itālijas provinces.

Trešais līmenis ir otrā līmeņa apakšiedalījums, otrais līmenis ir pirmā līmeņa apakšiedalījums, bet pirmais līmenis ir dalībvalstu apakšiedalījums. NUTS neietver vietējo (pašvaldību) līmeni. Ja dalībvalsts kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par noteikta NUTS līmeņa minimālo slieksni, pati dalībvalsts veido attiecīgā NUTS līmeņa teritoriālo vienību.

Klasifikācijas kritēriji

NUTS sistēmā ir jāņem vērā dalībvalstu esošās administratīvās vienības. NUTS līmeni, kuram atbilst esošais administratīvais līmenis, nosaka, pamatojoties uz šīs administratīvās vienības vidējo iedzīvotāju skaitu saskaņā ar šādu modeli:

Ja dalībvalstij noteiktā klasifikācijas līmenī nav atbilstīga lieluma esoša administratīvā līmeņa, šo līmeni nosaka, apvienojot attiecīgu skaitu mazāku tuvu esošu administratīvu vienību. Šādi izveidotas apvienotās vienības veido “neadministratīvu līmeni”, kurā attiecībā uz katru neadministratīvo vienību ir jāievēro iepriekš norādītie iedzīvotāju skaita sliekšņi. Novirzes rodas īpašos ģeogrāfiskos, sociālekonomiskos, vēsturiskos, kultūras vai vides apstākļos, jo īpaši salās un tālākajos reģionos.

Teritoriālās tipoloģijas (Tercet)

Ar grozījumu Regulu (ES) 2017/2391 ES statistikas vajadzībām tiek izveidota teritoriālu tipoloģiju juridiska atzīšana. Tas ļauj tematiskajos statistikas noteikumos un politikas iniciatīvās atsaukties uz šīm tipoloģijām, lai apkopotu ES statistiku un/vai politikā iekļautu konkrētas teritorijas, piemēram, pilsētas, pilsētu, lauku vai piekrastes teritorijas un reģionus.

Regula attiecas uz esošajām teritoriālajām tipoloģijām, kuru pamatā ir NUTS 3. līmenis (piemēram, pilsētu un lauku tipoloģija, lielpilsētu reģioni), vai vietējām administratīvajām vienībām (piemēram, urbanizācijas pakāpe, pilsētas, piekrastes teritorijas). Regula attiecas arī uz tipoloģiju aprēķināšanu, balstoties uz iedzīvotāju sadalījumu un blīvumu 1 km² koordinātu tīkla šūnās. Tajā arī izklāstīti nosacījumi deleģēto aktu pieņemšanai, ko vajadzības gadījumā veic Eiropas Komisija.

Pašreizējās NUTS klasifikācijas, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra, NUTS 1. līmenī ir uzskaitīti 92 reģioni, NUTS 2. līmenī – 242 reģioni, un NUTS 3. līmenī – 1166 reģioni.

Saskaņā ar īstenošanas aktu – Regulu (EK) Nr. 11/2008 –, ja tiek grozīta NUTS klasifikācija, attiecīgajai dalībvalstij jānosūta Komisijai jaunās reģionālās klasifikācijas laikrindas, lai aizstātu iepriekšējos datus.