Pārtikas nekaitīgums – no lauka līdz galdam

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Galvenais princips ir tāds, ka ikvienam, kas strādā pārtikas produktu apritē, ir jānodrošina, ka pārtikas produkti tiek apstrādāti higiēniskā un drošā veidā, t. i., katrā ražošanas procesa posmā tie netiek piesārņoti ar pārtikas produktu radīto apdraudējumu. To panāk ar:

• labu higiēnas praksi;
• procedūrām, kuru pamatā ir riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana (Hazard Analysis Critical Control Point – HACCP).

Laba higiēnas prakse

I pielikumā ir izklāstīta labas higiēnas prakse, kas saistīta ar primāro ražošanas posmu (t. i., lauksaimniecību, medniecību vai zvejniecību) un pirmproduktu pārvadāšanu, apstrādi un uzglabāšanu, kā arī ar dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu.

II pielikumā izklāstītā labas higiēnas prakse attiecas uz pārtikas produktu tirgus dalībniekiem pēc primārā ražošanas posma (kautuves, pārstrādes rūpnīcas, mazumtirgotāji utt.) un aptver šādas jomas:

• pārtikas produktu apstrādes telpu un iekārtu tīrība;
• pārvadāšanas apstākļi;
• pārtikas produktu atkritumu apsaimniekošana;
• ūdensapgāde;
• darbinieku, kas apstrādā pārtikas produktus, personīgā higiēna un apmācība;
• iesaiņošanas materiāli;
• termiskās apstrādes procesi.

Procedūras, kuras ir balstītas uz HACCP principiem

Pārtikas nozares uzņēmumiem (izņemot tos, kuri ir iesaistīti primārajā ražošanas posmā) jāpiemēro uz HACCP principiem balstītas procedūras saskaņā ar Pārtikas kodeksā (Codex Alimentarius) noteiktajiem vispārējiem principiem attiecībā uz pārtikas produktu higiēnu. Šie principi ietver:

• apzināt visus apdraudējumus, kas jākontrolē;
• noteikt kritiskos kontrolpunktus un kritiskās robežas;
• izveidot un īstenot efektīvu uzraudzību;
• ja nepieciešams, noteikt koriģējošās darbības;
• noteikt procedūras, lai pārbaudītu, vai HACCP procedūras darbojas efektīvi;
• izveidot dokumentus un ierakstus, lai pierādītu HACCP procedūru efektīvu piemērošanu.

Tiek veicināta vadlīniju izstrāde labas higiēnas prakses un HACCP procedūru ieviešanai konkrētā pārtikas nozarē nacionālā un ES līmenī.

Citas Regulā (EK) Nr. 852/2004 paredzētās prasības

Ja tas ir prasīts saskaņā ar valstu vai ES tiesību aktiem, uzņēmumiem pārtikas nozarē jābūt apstiprinātiem un visām uzņēmumu telpām jābūt reģistrētām attiecīgā iestādē, ļaujot šai iestādei tos apmeklēt un pārbaudīt higiēnas prasību ievērošanu.

Pārtikas produktiem, kas tiek importēti ES, un eksportētajai dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir jāatbilst ES standartu prasībām vai tiem līdzvērtīgiem noteikumiem, kā arī visām prasībām, ko var noteikt importētāja valsts.

Cieši saistītie ES tiesību akti

Regulā (EK) Nr. 853/2004 (skatīt kopsavilkumu) ir izklāstīti papildu īpašie higiēnas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, piemēram, gaļu, zvejniecības produktiem un sieriem.

Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz ES pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības (skatīt kopsavilkumu), papildina higiēnas prasības, nosakot pienākumus attiecībā uz pārtikas produktu izsekojamību¹ un nosakot, ka, konstatējot, ka pārtikas produktu sūtījums rada nopietnu risku veselībai, attiecīgā pārtikas produkta uzņēmumam nekavējoties jāatsauc attiecīgais pārtikas produkts no tirgus un jāinformē patērētāji un attiecīgā iestāde.

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 852/2004

Regula ir vairākkārt grozīta ar šādām regulām:

• ar Regulu (EK) Nr. 1019/2008 tiek precizēti noteikumi attiecībā uz ūdeni, ko izmanto veseliem zvejniecības produktiem un dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu ārējai mazgāšanai;
• ar Regulu (ES) Nr. 579/2014 tiek piešķirti izņēmumi no dažiem Regulā (EK) Nr. 852/2004 paredzētajiem noteikumiem, lai atļautu šķidrās eļļas vai taukus, kas paredzēti vai ko varētu izmantot cilvēku uzturā, pārvadāt jūras kuģos, kas nav paredzēti pārtikas produktu pārvadāšanai, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas nodrošina sabiedrības veselības aizsardzību un attiecīgo pārtikas produktu drošību un veselīgumu;
• ar Regulu (ES) 2021/382, ar ko attiecībā uz pārtikas alergēnu pārvaldību, pārtikas pārdali un pārtikas nekaitīguma kultūru groza Regulas (EK) Nr. 852/2004 I un II pielikumu, lai ņemtu vērā konkrētus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ieteikumus un īstenotu Pārtikas kodeksa komisijas pieņemtos jaunos standartus. Šo izmaiņu mērķi ir:
  • iekļaut prasības par labas higiēnas prakses ieviešanu, lai novērstu vai ierobežotu tādu vielu klātbūtni, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību;
  • noteikt konkrētas prasības, lai veicinātu un atvieglotu pārtikas izdalīšanu (piemēram, pārtikas ziedojumi), vienlaikus garantējot tās nekaitīgumu patērētājiem;
  • iekļaut vispārējās prasības par pārtikas nekaitīguma kultūru, lai palielinātu informētību un uzlabotu pārtikas uzņēmumu darbinieku praksi.