Programma finansē gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projektus, kuru mērķi ir šādi:
energoavotu un energoapgādes diversifikācija un drošība;
tīklu droša un uzticama savstarpējā izmantojamība (t. i., stapsavienojamība);
tīkla kapacitātes attīstība un optimizācija; un
atjaunojamo enerģijas avotu piesaistīšana energosistēmai vai tīklam.
Jūras vēja enerģijas projektiem finansējums tiek piešķirts, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem, kuros ņemta vērā infrastruktūras būvniecība, projekta inovatīvie parametri un projekta ieguldījums esošajā vēja enerģijas tīklā.
Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem finansējums tiek piešķirts, ja projektā tiek pierādīts, ka tas var uztvert vismaz 80 % oglekļa dioksīda (CO2) rūpnieciskās iekārtās.
Programmas kopējais budžets ir 3,98 miljoni EUR, ko sadala šādi:
2,3 miljonus EUR piešķir gāzes (1,4 miljoni) un elektroenerģijas (910 miljoni) infrastruktūras projektiem;
565 miljonus EUR piešķir jūras vēja enerģijas projektiem;
15 miljonus EUR piešķir projektiem mazās salās;
1,05 miljonus EUR piešķir 13 oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem;
EUR 146 miljonus piešķir finanšu instrumentam, ko vēlāk nosaka Regulā (ES) Nr. 1233/2010, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, lai atbalstītu projektus saistībā ar energoefektivitāti.
2011. gadā izveidotais Eiropas Energoefektivitātes fonds pārņēma finanšu līdzekļu sadales pienākumus projektiem, kas atbalsta energoefektivitāti. Tas atbalsta projektus saistībā ar:
sabiedriskām un privātām ēkām ar energoefektivitātes un/vai atjaunojamās enerģijas risinājumiem, tostarp risinājumiem, kuru pamatā ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana;
ieguldījumiem augstas energoefektivitātes koģenerācijā, tostarp mikrokoģenerācijā, un centralizētajos apkures/dzesēšanas tīklos, jo īpaši tajos tīklos, kur izmanto atjaunojamos enerģijas avotus;
decentralizētiem vietējiem atjaunojamās enerģijas avotiem un to iekļaušanu elektrotīklu infrastruktūrā;
mikroģenerācijai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;
ekoloģisku pilsētas transportu, lai atbalstītu energoefektivitātes palielinājumu un atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju (sabiedriskais transports, elektriskie un ūdeņraža transportlīdzekļi);
vietējo infrastruktūru, tostarp efektīvu sabiedriskās infrastruktūras ārējo apgaismojumu, piemēram, ielu apgaismojumu, elektroenerģijas uzglabāšanas risinājumiem, viedām mērierīcēm un viediem tīkliem, kas maksimāli izmanto IKT;
energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, kurām ir jauninājumu un ekonomikas potenciāls un kurās tiek izmantoti labākie pieejamie procesi.
Ziņojumi
Eiropas Komisija katru gadu publicē ziņojumus par EEPEA ieviešanu. Ziņojumā par EEPEA, kas publicēts 2018. gadā septiņus gadus pēc ieviešanas, uzrādīts, ka:
no 44 gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projektiem līdz šim pabeigti ir 35;
četri no deviņiem jūras vēja enerģijas projektiem darbojas, bet
tikai viens no sešiem oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem ir pabeigti, bet trīs ir pārtraukti priekšlaicīgi.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš .
KONTEKSTS
EEPEA ir daļa no Ekonomikas atveseļošanas plāna, kas tika izveidots, lai mazinātu finanšu un enerģētikas krīzes radītās sekas, kas 2008. gadā skāra Eiropas ekonomiku.
visas augstsprieguma līnijas, izņemot sadales tīkla līnijas, un zemūdens posmi, ja šādu infrastruktūru izmanto starpreģionālai vai starptautiskai pārvadei vai savienojumam;
augstspiediena gāzes cauruļvadi, izņemot sadales tīklu cauruļvadus;
pazemes uzglabāšanas iekārtas, kas savienotas ar augstspiediena gāzes cauruļvadiem;
sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas;
viss aprīkojums vai iekārtas, kas ir būtiskas infrastruktūru pareizai darbībai, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas.
Jūras vēja enerģijas projekti: vēja enerģijas parki jūrā.
Oglekļa uztveršana un uzglabāšana: veids, kā mazināt klimata pārmaiņas, kas ietver CO2 uztveršanu no rūpnieciskām iekārtām, tā transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un iepildīšanu piemērotos pazemes ģeoloģiskos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 663/2009 (), ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 200, , 31.–45. lpp.)
Regulas (EK) Nr. 663/2009 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu (COM(2018) 86 final, )
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu (COM(2016) 743 final, )
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai un Eiropas Energoefektivitātes fonda īstenošanu (COM(2015) 484 final, )
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai īstenošanu (COM(2014) 669 final, )
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai īstenošanu (COM(2013) 791 final, )
Komisijas dienestu darba dokuments — Eiropas Energoefektivitātes fonda vidusposma novērtējums, kas pievienots Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas enerģētikas programmas ekonomikas atveseļošanai īstenošanu (SWD(2013) 457 final, )