Nodarbinātības politikas pamatnostādnes

Padomes pamatnostādnes iezīmē virzienu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodarbinātības politikas koordinēšanai. Pamatojoties uz stratēģijas“Eiropa 2020” stratēģiskajiem mērķiem, šīs pamatnostādnes ir paredzētas, lai atbalstītu reformas ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi, kuras dzinējspēks ir zināšanas un inovācija.

AKTS

Padomes Lēmums 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

KOPSAVILKUMS

ES dalībvalstis ņem vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes, izstrādājot savu politiku un nosakot valsts mērķus. Jaunākās pamatnostādnes ir spēkā līdz 2014. gada beigām.

Pamatnostādnes ir saistītas ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, un kopā tās veido integrētas pamatnostādnes stratēģijai“Eiropa 2020”. Tās arī atbalsta ES ikgadējo Kopējo nodarbinātības ziņojumu.

Līdzdalības darba tirgū veicināšana

ES ir mērķis līdz 2020. gadam palielināt nodarbinātības līmeni sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 75 %. Tāpēc dalībvalstīm to politikā ir jāveicina jauniešu, vecāku darbinieku, mazkvalificētu strādnieku un legālo migrantu iesaistīšanās darba tirgū. Tāpat dalībvalstīm ir jāpadara nodarbinātība pievilcīgāka, koncentrējoties uz elastību un drošību, darbinieku mobilitāti un līdzsvaru starp darba dzīvi un privāto dzīvi, un arī jāveicina pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un darbavietu radīšana, tostarp tādās jomās kā aprūpe un “zaļās darbavietas”.

Kvalificēta darbaspēka veidošana

Darbinieku darba ražīgumu un nodarbināmību var uzlabot, attīstot jaunas prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm ir jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu kapacitāte un jāpielāgo tās sabiedrības tendencēm, atbilstoši tautsaimniecībai, kas rada maz oglekļa dioksīda un ir energoefektīva.

Pasākumi ir jākoncentrē uz kvalitatīvu sākotnējo izglītību, un mūžizglītībai un apmācībai ir jābūt pieejamai gan darbiniekiem ar zemu, gan augstu kvalifikāciju.

Dalībvalstīm ir arī jāveicina darbaspēka mobilitāte ar sistēmām, kas sniedz iespēju atzīt cilvēku iegūtās kompetences.

Izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana

Līdz 2020. gadam priekšlaicīga skolas pamešana ir jāsamazina līdz 10 %, un vismaz 40 % personu vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir jābūt pabeigtai augstākajai izglītībai vai līdzvērtīgai izglītībai. Dalībvalstīm ir jāveicina mūžizglītība, mācībspēku un zināšanu apguvēju starptautiska mobilitāte, kvalifikācijas sistēmu izveide elastīgu mācību iespēju radīšanai, kā arī partnerattiecības ar uzņēmumiem.

Cīņa ar sociālo atstumtību

Stratēģija “Eiropa 2020” veicina sociālo iekļaušanu un palīdz apkarot nabadzību, lai 20 miljoniem cilvēku vairs nedraudētu nabadzība un atstumtība.

Dalībvalstīm ir jāveicina no darba tirgus atstumtu personu nodarbinātība, dodot cilvēkiem iespējas un vēršoties pret nodarbinātu personu nabadzību.

Valsts politikai ir jāgarantē piekļuve lētiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, jo īpaši sociālajā jomā. Tāpat ir jāmodernizē un jāatbalsta sociālās aizsardzības un pensiju sistēmas.

Visbeidzot dalībvalstīm ir jāatbalsta sociālā ekonomika un sociālā inovācija, veicinot vienlīdzīgas iespējas un apkarojot diskrimināciju.

Pēdējā atjaunināšana: 28.07.2014