Pamatojoties uz 2007. gada Balto grāmatu par sportu, paziņojumā ir norādītas iniciatīvas, kuras var īstenot ES līmenī, lai stiprinātu sporta lomu sabiedrībā, tā ekonomisko dimensiju un organizāciju.
LESD 6. pantā ES ir pilnvarota veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu ES valstu darbības tādās jomās kā sports, izglītība un kultūra.
Svarīgākie aspekti
Paziņojumā ir izklāstīti ES līmenī risināmie jautājumi, kas aptver trīs vispārīgas tēmas. Ar iniciatīvām ir paredzēts radīt pievienoto vērtību, atbalstot un papildinot ES valstu pašu īstenotās darbības sporta jomā.
Sporta loma sabiedrībā
Sports var sniegt pozitīvu ieguldījumu izaugsmē, iedzīvotāju nodarbināmībā un sociālajā kohēzijā, vienlaikus palīdzot mazināt veselības aprūpes izdevumus. Tomēr tas joprojām saskaras ar apdraudējumiem, kas saistīti ar dopingu, vardarbību un neiecietību, pret ko ir jācīnās, lai aizsargātu sportistus un iedzīvotājus.
Dopinga vielu lietošana rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, tāpēc ir nepieciešams aktīvāk cīnīties pret dopingu. Galvenās sporta nozarē iesaistītās puses aicināja ES pievienoties Eiropas Padomes Antidopinga konvencijai, tāpēc Eiropas Komisija ierosinās pilnvaru projektu sarunām par ES pievienošanos konvencijai. Tāpat ir ļoti svarīgi stiprināt pasākumus pret dopinga vielu tirdzniecību organizētos tīklos. Komisija pētīs veidus, kā to izdarīt, tostarp krimināltiesībās. Komisija jau atbalsta vairākas organizācijas, kurām ir būtiska nozīme dopinga apkarošanā, piemēram, Pasaules antidopinga aģentūru. Tā turpinās atbalstīt starptautiskās antidopinga organizācijas.
Sporta programmu kvalitāte izglītības iestādēs vairākās ES valstīs ir neapmierinoša. Treniņu centru un to personāla kvalitātei vajadzētu būt pietiekamai, lai aizsargātu sportistu morālās, izglītības un profesionālās intereses. Lai atbalstītu izglītību, apmācību un kvalifikācijas sportā, Komisija un ES valstis:
veicinās ar sportu saistītas neformālās1 un ikdienējās mācīšanās2 atzīšanu un validāciju.
Vajadzīga Eiropas pieeja, lai novērstu un apkarotu vardarbību un neiecietību, kas joprojām rada problēmas Eiropas sportam. Tāpēc Komisija un ES valstis izstrādās un īstenos drošības pasākumus un prasības, kas aptver plašu sporta disciplīnu loku (pašlaik šādi pasākumi aptver tikai starptautiskus futbola pasākumus). Tāpat Komisija atbalstīs cīņu pret neiecietību sportā un aicinās ES valstis pilnībā un efektīvi transponēt Pamatlēmumu 2008/913/TI par cīņu pret rasismu un ksenofobiju.
Sports ir ļoti svarīgs, lai uzlabotu fizisko aktivitāti, kas ir viens no svarīgākajiem veselības priekšnosacījumiem mūsdienu sabiedrībā. Lai ar sporta palīdzību uzlabotu veselību, Komisija un ES valstis izstrādās valstu pamatnostādnes ar mērķi mudināt cilvēkus ikdienā piedalīties fiziskās nodarbībās, par pamatu izmantojot 2008. gada ES Fiziskās aktivitātes pamatnostādnes. Dažādās ES valstīs ļoti atšķiras jēdziens “veselību veicinoša fiziska aktivitāte”. Lai pārvarētu šīs atšķirības, Komisija atbalstīs starptautiskus projektus un tīklus šajā jomā.
Sociālo iekļaušanu ir iespējams uzlabot sportā un ar sporta starpniecību. Komisija un ES valstis:
atbalstīs starptautiskus projektus, kas veicina sporta pieejamību sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālo integrāciju ar sporta starpniecību.
Sporta ekonomiskā dimensija
Sports ir strauji augoša ekonomikas nozare, kas sniedz būtisku ieguldījumu izaugsmē un darbvietu izveidē. Uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei nepieciešami salīdzināmi dati. Tāpat tie vajadzīgi sporta, jo īpaši bezpeļņas sporta, finansēšanas ilgtspējai.
Uz pierādījumiem balstītas politikas izstrāde ir ļoti būtiska ES sporta noteikumu īstenošanai. Komisija un ES valstis radīs sporta satelītkontus, lai novērtētu tā ekonomisko nozīmi. Komisija arī atbalstīs augstskolu tīklu, lai popularizētu inovatīvas sporta politikas jomas, kā arī pētīs sporta novērotājas funkcijas izveides iespējamību ES.
Ir jānodrošina ilgtspējīgs finansējums sportam. Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir būtisks ienākumu avots profesionālajā sportā, tāpēc Komisija:
nodrošinās, lai tādas IĪT, kas var rasties sporta pasākumu pārraidē, tiktu ņemtas vērā Digitalizācijas programmas iniciatīvas īstenošanā (un arī turpmākajā Digitālā vienotā tirgus stratēģijā);
veiks pētījumu par tautas sporta finansēšanu, kas sniegs informāciju turpmākajai darbībai šajā jomā.
Līdz šim ir pieņemti tikai daži lēmumi par ES valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sporta jomā. Komisija pārraudzīs valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sporta jomā un, ja ar sportu saistīts valsts atbalsts palielināsies, apsvērs iespēju izstrādāt vadlīnijas.
Sports ir vērtīgs instruments reģionālās attīstības un nodarbināmības veicināšanai. Lai izmantotu šo iespēju, Komisija un ES valstis pilnībā izmantos Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai atbalstītu ilgtspējīgas sporta struktūras.
Sporta organizācijas
Sporta organizāciju autonomiju un pašpārvaldi nodrošina nozares laba pārvaldība. Lai veicinātu labu pārvaldību sportā Eiropas līmenī, Komisija un ES valstis veicinās kopējus sporta pārvaldības standartus, izmantojot apmaiņu ar labu praksi un mērķtiecīgu atbalstu konkrētām iniciatīvām.
Lai nodrošinātu jēdziena “sporta nozares īpatnības” pareizu piemērošanu, Komisija sniegs padomus:
pa katru tēmu atsevišķi par attiecībām starp ES tiesību aktiem un sporta noteikumiem;
par spēlētāju pārvietošanas noteikumiem, jo spēlētāju pārvietošana bieži rada jautājumus par to likumīgumu un ar to saistīto finansējumu. Komisijai tika uzdots novērtēt spēlētāju pārvietošanas ekonomiskos un juridiskos aspektus.
Arī sporta aģentu darbības rada ar ētiku saistītus jautājumus, tāpēc Komisija organizēja konferenci, lai izpētītu veidus, kā uzlabot aģentu darbību.
Profesionālā futbola nozarē 2008. gadā tika izveidota Eiropas sociālā dialoga komiteja. Vairākas organizācijas ir aicinājušas izveidot Eiropas sociālo dialoguvisai sporta nozarei, un Komisija atbalsta šo procesu. Lai atvieglotu šo procesu, Komisija ierosinās izmēģinājuma posmu attiecīgajiem sociālajiem partneriem.
Neformālā mācīšanās: organizēta mācīšanās, kurā attīsta personas prasmes un spējas un kuru bieži vada skolotājs, bet kuras rezultātā netiek izsniegts oficiāls diploms.
Ikdienējā jeb informālā mācīšanās: mācīšanās bez formālas mācību programmas vai vērtējuma, bieži iesaistoties ģimenei vai paziņām.
PAMATDOKUMENTI
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Pirmā daļa — Principi, I sadaļa — Savienības kompetences kategorijas un jomas, 6. pants (OV C 202, , 52.–53. lpp.)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Attīstīt Eiropas dimensiju sportā (COM(2011) 12 galīgā redakcija, )