Pārtikas produktu marķēšana

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

• Šo tiesību aktu piemēro uzņēmumiem visos pārtikas aprites posmos un visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatēriņam. Tas attiecas arī uz pārtikas produktiem, ko piegādā sabiedriskās ēdināšanas iestādes vai kas tām tiek piegādāti.

Atbildība par informācijas sniegšanu

• Par vajadzīgās informācijas sniegšanu un tās precizitātes nodrošināšanu atbild ražotājs, ar kura vārdu pārtikas produktu tirgo. Ja ražotājs atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), tad par to atbild importētājs.

Obligātā informācija

• Noteikta informācija ir jāsniedz obligāti. Tā ietver:
  • pārtikas produkta nosaukumu;
  • sastāvdaļu sarakstu;
  • neto daudzumu;
  • “izlietot līdz” datumu;
  • lietošanas pamācību, ja tā nepieciešama;
  • uzņēmēja vārdu un uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu un adresi;
  • paziņojumu par uzturvērtību.
• Pastāv vispārējs noteikums, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Īpaši tas tā ir gadījumā, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta.
• Izcelsmes marķējums ir nepieciešams svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai, aitas un kazas gaļai un mājputnu gaļai. Atsevišķi ES līmeņa noteikumi par obligātu izcelsmes norādīšanu attiecas uz tādiem pārtikas produktiem kā medu (Direktīva 2001/110/EK), augļiem un dārzeņiem un olīveļļu (Regula (ES) Nr. 1308/2013), zivīm (Regula (ES) Nr. 1379/2013) un liellopu gaļu un tās produktiem (Regula (EK) Nr. 1760/2000).
• Obligātajai informācijai bez papildu maksas pirms pirkuma veikšanas ir jābūt pieejamai tiem patērētājiem, kas pārtikas produktus iegādājas, izmantojot attālinātu iepirkšanos.
• Faktiskais alkohola saturs jānorāda visiem dzērieniem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1,2 %.
• Papildu obligātā informācija jāsniedz par noteikta veida pārtikas produktiem, piemēram, tādiem, kas satur saldinātājus, amonija sāli vai lielu kofeīna daudzumu.
• Pārtikas produktu un šķidrumu neto daudzumu izsaka litros, centilitros, mililitros, kilogramos vai gramos.
• Uz atsevišķiem pārtikas produktiem, piemēram, garšaugiem un garšvielām, aromatizētājiem un zāļu tējām, neattiecas obligātā prasība par uzturvielu sastāva norādīšanu.
• Citiem pārtikas produktiem, proti, svaigiem augļiem un dārzeņiem, gāzētam ūdenim, etiķiem un piena produktiem, piemēram, sieram, sviestam, krējumam un raudzētam pienam nav jānorāda sastāvdaļu saraksts.
• Informācija par pārtikas produktu nedrīkst maldināt sabiedrību, jo īpaši piedēvējot tam noteiktas īpašības vai iedarbību, kas tam nepiemīt. Tai jābūt precīzai, skaidrai un patērētājam viegli saprotamai.

Eiropas Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/775, kuras pamatā ir Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. panta 3. punkts un kura paredz detalizētus noteikumus par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu. Minētā regula, kas ir spēkā kopš 2020. gada 1. aprīļa nosaka, ka galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu uz etiķetes norāda tad, ja tā atšķiras no pārtikas produktam norādītās izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas. Tajā ir paredzēti arī noteikumi attiecībā uz minimālo rakstzīmju izmēru un etiķetes izvietojumu.

2018. gadā Komisija izdeva paziņojumu ar jautājumiem un atbildēm par to, kā piemērojama Regula (ES) Nr. 1169/2011, lai palīdzētu pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un valsts iestādēm piemērot minēto regulu.

2020. gadā Komisija izdeva paziņojumu, kurā sniegti norādījumi pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un valsts iestādēm par to, kā marķēšanas noteikumus piemērot gadījumos, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai.