Efektivitāte un vienlīdzīgums ES izglītības un apmācības sistēmās

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Politika izglītības un apmācības jomā var būtiski pozitīvi ietekmēt sasniegto ekonomiskajā un sociālajā jomā, taču nevienlīdzīgums izglītībā un apmācībā arī izmaksā ļoti dārgi slēptā veidā, kas izpaužas kā zaudēti nodokļi, lielāka vajadzība pēc veselības aprūpes un izmaksas saistībā ar lielāku noziedzību. Vienlīdzīguma un efektivitātes priekšrocības var nodrošināt politika, kas mazina šādas izmaksas.
• ES valstis varētu maksimāli palielināt izglītības un apmācības sistēmu atdevi, ja tās, pieņemot lēmumus par sistēmu reformu, ņemtu vērā vienlīdzīgumu un efektivitāti. ES valstīs jāizstrādā politika visai mūžizglītībai kopumā, un lēmumos par izdevumu prioritātēm jāņem vērā ilgtermiņā plānotais vietējā un reģionālā līmenī.

Pirmsskolas izglītība: uzsvars uz mācībām agrīnā vecumā

• Pirmsskolas izglītībai ir vislielākā atdeve sasniegumu un bērnu sociālās adaptācijas ziņā. ES valstīm būtu vairāk jāiegulda pirmsskolas izglītībā, kas ir efektīvs līdzeklis, lai veidotu pamatu turpmākajam mācību procesam, novērstu izglītības pārtraukšanu, palielinātu rezultātu vienlīdzīgumu un vispārējo prasmju līmeni. Ieguldījumu trūkums agrīnajā izglītībā rada ievērojami lielākus izdevumus korektīvu pasākumu veikšanai vēlākos dzīves posmos, tādējādi radot nelietderīgas izmaksas, un var būt saistīts ar lielākiem izdevumiem noziedzības apkarošanas, veselības, bezdarba un citās sociālās politikas jomās.
• Programmas, kurās uzsvars tiek likts uz mācīšanos un personīgajām un sociālajām kompetencēm, parasti dod labākus rezultātus un līdz ar to arī vairāk ietekmē turpmākās dzīves norises, un tāpat ļoti svarīga ir vecāku iesaistīšanās. Daudzās valstīs būs jāpalielina īpaši apmācītu pirmsskolas skolotāju piedāvājums.

Pamatizglītība un vidējā izglītība: uzlabot pamatizglītības kvalitāti visiem

• Izglītības un apmācības sistēmām jābūt tādām, kas nodrošina visiem vajadzīgo pamatizglītību un galvenās kompetences. Tas ir īpaši svarīgi dažām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un ES valstīm, kurās ir daudz migrantu un mazākumtautību pārstāvju.
• Lielākajā daļā pētījumu ir secināts, ka skolēnu agrīna sadalīšana³ palielina sociāli ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi uz bērnu sasniegumu līmeni un ilgtermiņā nepalielina efektivitāti. Atliekot sadalīšanu uz vidējās izglītības līmeni kopā ar iespēju pāriet no viena veida skolas uz citu, var mazināt segregāciju un sekmēt vienlīdzīgumu, nemazinot efektivitāti.
• Izglītības iestāžu vietējā autonomija kopā ar centralizētām atskaites sistēmām var uzlabot skolēnu sekmes, tomēr pilnībā jānodrošina vienlīdzīgums.
• Visbūtiskākie faktori attiecībā uz efektivitāti un vienlīdzīgumu ir skolotāju kvalitāte, pieredze un motivācija, jo skolotāji var dot būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu to skolēnu iesaistīšanos, kuri ir no visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām sabiedrības grupām. Kā prioritāte jānosaka tādas darbā pieņemšanas politikas izstrāde, kas nodrošina iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību skolēniem no nelabvēlīgā situācijā esošām sabiedrības grupām.

Augstākā izglītība: uzlabot ieguldījumu piesaisti, vienlaikus paplašinot līdzdalību

• Brīva piekļuve augstākajai izglītībai ne vienmēr garantē vienlīdzīgumu. Lai stiprinātu efektivitāti un vienlīdzīgumu, ES valstīs jārada atbilstoši nosacījumi un jāveic pasākumi, lai piesaistītu lielākus ieguldījumus no valsts un privātiem avotiem, tostarp attiecīgos gadījumos nosakot mācību maksu kopā ar papildinošiem finansiāliem pasākumiem attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
• Augstākās izglītības iestādēm jāpiedāvā daudzveidīgāks mācību saturs un pasākumi atbilstoši arvien daudzveidīgākajām sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām.
• ES valstīs jāveido skaidri un daudzveidīgi mehānismi pārejai no profesionālās izglītības uz turpmāku izglītību un nodarbinātību. ES valstīs arī jāuzlabo valsts izglītības programmas bezdarbniekiem un nelabvēlīgā situācijā esošu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

ES rīcība

• ES valstīm ir vislielākā nozīme, risinot šos uzdevumus, savukārt ES nodrošina, ka daudzveidīgās izglītības un apmācības sistēmās var izmantot priekšrocības, ko sniedz paraugprakses apmaiņa, jo īpaši pirmsskolas izglītībā.
• Ar jauno mūžizglītības programmu tiek atbalstīta miljonu cilvēku mobilitāte, ļaujot apgūt jaunas prasmes un pielāgoties ES darba tirgum, izmantojot ES struktūrfondus, kas atbalsta sistēmu reformas un projektus izglītības un apmācības piedāvājuma attīstīšanai.