Efektivitāte un vienlīdzīgums ES izglītības un apmācības sistēmās

KOPSAVILKUMS:

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA UN LĪGUMA PANTU MĒRĶIS?

Paziņojuma mērķis ir uzsvērt efektivitātes* un vienlīdzīguma* lielo nozīmi ES izglītības un apmācības sistēmām, un tajā ir norādīts, ka efektivitāte un vienlīdzīgums ir būtiski svarīgi, veidojot konkurētspēju un sociālo kohēziju ilgtermiņā. Paziņojumā tiek aicināts aktīvāk īstenot reformas un ir aprakstīti pasākumi, kas ES valstīm jāizveido.
LESD 9. panta mērķis ir nodrošināt, ka ES politika un darbības veicina augsta līmeņa nodarbinātību, atbilstīgu sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, izglītību, apmācību un cilvēku veselību.
LESD 165. pantā ir izklāstīts, kā ES var dot ieguldījumu kvalitatīvas izglītības veidošanā, veicinot sadarbību starp ES valstīm. Tā var atbalstīt un papildināt ES valstu rīcību, vienlaikus pilnīgi respektējot:
- valstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju;
- valstu kultūru un valodu dažādību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Politika izglītības un apmācības jomā var būtiski pozitīvi ietekmēt sasniegto ekonomiskajā un sociālajā jomā, taču nevienlīdzīgums izglītībā un apmācībā arī izmaksā ļoti dārgi slēptā veidā, kas izpaužas kā zaudēti nodokļi, lielāka vajadzība pēc veselības aprūpes un izmaksas saistībā ar lielāku noziedzību. Vienlīdzīguma un efektivitātes priekšrocības var nodrošināt politika, kas mazina šādas izmaksas.
ES valstis varētu maksimāli palielināt izglītības un apmācības sistēmu atdevi, ja tās, pieņemot lēmumus par sistēmu reformu, ņemtu vērā vienlīdzīgumu un efektivitāti. ES valstīs jāizstrādā politika visai mūžizglītībai kopumā, un lēmumos par izdevumu prioritātēm jāņem vērā ilgtermiņā plānotais vietējā un reģionālā līmenī.

Pirmsskolas izglītība: uzsvars uz mācībām agrīnā vecumā

Pirmsskolas izglītībai ir vislielākā atdeve sasniegumu un bērnu sociālās adaptācijas ziņā. ES valstīm būtu vairāk jāiegulda pirmsskolas izglītībā, kas ir efektīvs līdzeklis, lai veidotu pamatu turpmākajam mācību procesam, novērstu izglītības pārtraukšanu, palielinātu rezultātu vienlīdzīgumu un vispārējo prasmju līmeni. Ieguldījumu trūkums agrīnajā izglītībā rada ievērojami lielākus izdevumus korektīvu pasākumu veikšanai vēlākos dzīves posmos, tādējādi radot nelietderīgas izmaksas, un var būt saistīts ar lielākiem izdevumiem noziedzības apkarošanas, veselības, bezdarba un citās sociālās politikas jomās.
Programmas, kurās uzsvars tiek likts uz mācīšanos un personīgajām un sociālajām kompetencēm, parasti dod labākus rezultātus un līdz ar to arī vairāk ietekmē turpmākās dzīves norises, un tāpat ļoti svarīga ir vecāku iesaistīšanās. Daudzās valstīs būs jāpalielina īpaši apmācītu pirmsskolas skolotāju piedāvājums.

Pamatizglītība un vidējā izglītība: uzlabot pamatizglītības kvalitāti visiem

Izglītības un apmācības sistēmām jābūt tādām, kas nodrošina visiem vajadzīgo pamatizglītību un galvenās kompetences. Tas ir īpaši svarīgi dažām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un ES valstīm, kurās ir daudz migrantu un mazākumtautību pārstāvju.
Lielākajā daļā pētījumu ir secināts, ka skolēnu agrīna sadalīšana* palielina sociāli ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi uz bērnu sasniegumu līmeni un ilgtermiņā nepalielina efektivitāti. Atliekot sadalīšanu uz vidējās izglītības līmeni kopā ar iespēju pāriet no viena veida skolas uz citu, var mazināt segregāciju un sekmēt vienlīdzīgumu, nemazinot efektivitāti.
Izglītības iestāžu vietējā autonomija kopā ar centralizētām atskaites sistēmām var uzlabot skolēnu sekmes, tomēr pilnībā jānodrošina vienlīdzīgums.
Visbūtiskākie faktori attiecībā uz efektivitāti un vienlīdzīgumu ir skolotāju kvalitāte, pieredze un motivācija, jo skolotāji var dot būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu to skolēnu iesaistīšanos, kuri ir no visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām sabiedrības grupām. Kā prioritāte jānosaka tādas darbā pieņemšanas politikas izstrāde, kas nodrošina iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību skolēniem no nelabvēlīgā situācijā esošām sabiedrības grupām.

Augstākā izglītība: uzlabot ieguldījumu piesaisti, vienlaikus paplašinot līdzdalību

Brīva piekļuve augstākajai izglītībai ne vienmēr garantē vienlīdzīgumu. Lai stiprinātu efektivitāti un vienlīdzīgumu, ES valstīs jārada atbilstoši nosacījumi un jāveic pasākumi, lai piesaistītu lielākus ieguldījumus no valsts un privātiem avotiem, tostarp attiecīgos gadījumos nosakot mācību maksu kopā ar papildinošiem finansiāliem pasākumiem attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
Augstākās izglītības iestādēm jāpiedāvā daudzveidīgāks mācību saturs un pasākumi atbilstoši arvien daudzveidīgākajām sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām.
ES valstīs jāveido skaidri un daudzveidīgi mehānismi pārejai no profesionālās izglītības uz turpmāku izglītību un nodarbinātību. ES valstīs arī jāuzlabo valsts izglītības programmas bezdarbniekiem un nelabvēlīgā situācijā esošu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

ES rīcība

ES valstīm ir vislielākā nozīme, risinot šos uzdevumus, savukārt ES nodrošina, ka daudzveidīgās izglītības un apmācības sistēmās var izmantot priekšrocības, ko sniedz paraugprakses apmaiņa, jo īpaši pirmsskolas izglītībā.
Ar jauno mūžizglītības programmu tiek atbalstīta miljonu cilvēku mobilitāte, ļaujot apgūt jaunas prasmes un pielāgoties ES darba tirgum, izmantojot ES struktūrfondus, kas atbalsta sistēmu reformas un projektus izglītības un apmācības piedāvājuma attīstīšanai.

KONTEKSTS

Efektivitāte un vienlīdzīgums ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu ES mērķus pasākumos, ko ES īsteno, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu, piemēram, Lisabonas programmā un nesen izstrādātajā stratēģijā “Eiropa 2020”.

GALVENIE TERMINI

Efektivitāte: attiecība starp ieguldījumu un rezultātiem kādā procesā. Sistēmas ir efektīvas, ja ieguldījums rada vislabākos rezultātus. Izglītības sistēmu relatīvo efektivitāti parasti mēra ar kontroldarbu un eksāmenu rezultātiem, bet šo sistēmu efektivitāti attiecībā uz plašāku sabiedrību un ekonomiku mēra, izmantojot atdeves likmi privātā un sociālā mērogā.

Vienlīdzīgums: pakāpe, kādā persona var izmantot izglītības un apmācības sniegtās priekšrocības iespēju, piekļuves, pieejas un rezultātu ziņā. Vienlīdzīgas sistēmas nodrošina to, ka izglītības un apmācības procesa rezultāti nav atkarīgi no personas sociāli ekonomiskās situācijas un citiem faktoriem, kas rada trūkumus izglītībā, piemēram, dzimuma, mazākumtautību statusa, invaliditātes un reģionālām atšķirībām, un ka pieeja atbilst katra īpašajām izglītības vajadzībām.

Sadalīšana: skolēnu segregācija atsevišķās skolās, pamatojoties uz spējām, līdz 13 gadu vecumam. Lai gan tas nenozīmē sadalīšanu starp akadēmisko izglītību un profesionālo izglītību, praksē tomēr nereti notiek tieši tā. Šī definīcija neietver sadalīšanu pa līmeņiem, kas ir saistīta ar mācību programmas pielāgošanu dažādu skolēnu grupu vajadzībām, pamatojoties uz spējām, bet vienas skolas mērogā.

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Pirmā daļa — Principi, II sadaļa — Vispārēji piemērojami noteikumi, 9. pants (OV C 202, 7.6.2016., 53. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa — Savienības iekšpolitika un rīcība, XII sadaļa — Izglītība, arodmācības, jaunatne un sports, 165. pants (bijušais EKL 149. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 120.–121. lpp.)

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās (COM(2006) 481 galīgā redakcija, 8.9.2006.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu. Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (OV C 417, 15.12.2015., 25.–35. lpp.)

Padomes secinājumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi — kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (OV C 175, 15.6.2011., 8.–10. lpp.)

Komisijas paziņojums. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe. Kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (COM(2011) 66 galīgā redakcija, 17.2.2011.)

Eiropas Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūcija par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās (OV C 219E, 28.8.2008., 300.–306. lpp.)

Reģionu komitejas atzinums “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās” “Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana mūžizglītībai”: (OV C 146, 30.6.2007., 77.–84. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 22.03.2018