Tās mērķis ir nodrošināt piekļuvi darba tirgiem profesionāļiem no citām ES dalībvalstīm, vēl vairāk atvieglot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un vienkāršot administratīvās procedūras.
Ar to ievieš valstu profesionālo noteikumu savstarpēju novērtēšanu un pārredzamības procedūru (t. i., profesiju piekļuves ierobežojumu pārbaudi un to nepieciešamības novērtēšanu).
Tajā ir iekļauti arī pastāvīgi pārredzamības pienākumi, kas liek visām dalībvalstīm ziņot par profesijām, ko tās reglamentē, un informēt Eiropas Komisiju par iemesliem, kādēļ tās uzskata, ka pašreizējās vai jaunās prasības atbilst nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem.
Tā ir piemērojama visiem ES, EEZ/EBTA valstu un Šveices iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt reglamentētā profesijā kā pašnodarbinātie vai darbinieki valstī, kas nav valsts, kurā tie ieguvuši savu profesionālo kvalifikāciju.
Komisija ir publicējusi ES reglamentēto profesiju interaktīvu karti. Tās ir profesijas, kurās darbības sākšana jeb tiesības ar tām nodarboties ir atkarīgas no īpašu kvalifikāciju iegūšanas. To vidū ir arī tādas profesijas, kurām piemērojama īpaša amata nosaukuma aizsardzība, piemēram, zvērināti un sertificēti grāmatveži Īrijā.
Direktīva neattiecas uz profesijām, kas ir reglamentētas īpašās direktīvās, piemēram, Direktīvā 2006/43/EK par obligātajiem revidentiem. Lai gan juristu kvalifikācijām ir piemērojama Direktīva 2005/36/EK, tie arī var gūt labumu no divām īpašām direktīvām (77/249/EEK un 98/5/EK), ar kurām šīs profesijas pārstāvjiem ievieš papildu veidus, kā sniegt pārrobežu pakalpojumus – darot to īslaicīgi vai strādājot pastāvīgi citās dalībvalstīs.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Īslaicīga mobilitāte
Profesionāļi var sniegt īslaicīgus un gadījuma rakstura pakalpojumus citā dalībvalstī no savas darījumdarbības vietas savā mītnes zemē.
Galamērķa valsts var lūgt iesniegt iepriekšēju deklarāciju, bet tiem nav jāpiemēro atzīšanas procedūras.
Tas neattiecas uz profesijām, kurām ir ietekme uz sabiedrības veselību un drošību un attiecībā uz kurām saskaņā ar direktīvas 7. panta 4. punktu dalībvalstis var pieprasīt to kvalifikācijas iepriekšēju atzīšanu.
Pastāvīga darījumdarbības vieta
Direktīvā ir paredzētas trīs tālāk tekstā minētās kvalifikāciju atzīšanas sistēmas.
Automātiskā atzīšana profesijām, kuru minimālie apmācības nosacījumi zināmā mērā ir saskaņoti ES mērogā: ārsti, vispārējās aprūpes māsas, zobārsti, veterinārārsti, vecmātes, farmaceiti un arhitekti.
Automātiskā atzīšananoteiktām profesijām, pamatojoties uz profesionālo pieredzi: profesionāļi arodu, tirdzniecības un rūpniecības jomā.
Vispārējā sistēma iepriekš minētajām profesijām, kuras neatbilst automātiskās atzīšanas režīma nosacījumiem, ir balstīta uz kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas principu.
Vispārējā sistēma attiecas uz citām reglamentētajām profesijām, kurās darbību var uzsākt jebkura persona, kas var pierādīt, ka tā ir pilnībā kvalificēta savā izcelsmes valstī.
Tomēr, ja uzņēmējas dalībvalsts iestādes konstatē ievērojamas atšķirības starp izcelsmes valstī gūto apmācību un to apmācību, kas vajadzīga tādu pašu darbību veikšanai uzņēmējā dalībvalstī, šīs iestādes var prasīt personai iziet adaptācijas periodu vai nokārtot zināšanu pārbaudi. Apsverot šādu kompensācijas pasākumu piemērošanu un apmēru, jāņem vērā pieteikuma iesniedzēja profesionālā pieredze.
Daļēja piekļuve
Ar direktīvu ievieš principu par daļēju piekļuvi profesijai, ja darbības, uz kurām attiecas reglamentētā profesija, dažādās valstīs atšķiras.
Tas var noderēt profesionāļiem, kuri strādā reālā ekonomikas nozarē, kas dalībvalstī, uz kuru viņi vēlas pārcelties, nepastāv kā profesija pati par sevi.
Valodu zināšanu pārbaudes
Direktīva ļauj uzņēmējām dalībvalstīm veikt sistemātiskas valodas pārbaudes tikai tām profesijām, kas ietekmē pacientu drošību.
Valodas pārbaudes būtu jāveic tikai pēc tam, kad uzņēmēja dalībvalsts ir atzinusi kvalifikāciju, tām vajadzētu aprobežoties ar vienas uzņēmējas dalībvalsts oficiālās vai administratīvās valodas zināšanām un tām vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgo profesiju.
Eiropas profesionālā karte
Šī direktīva, kas tika grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES, paredz iespēju izveidot Eiropas profesionālo karti (EPK) atsevišķām profesijām. Tā ļauj profesionāļiem vieglāk un ātrāk iegūt savu kvalifikāciju atzīšanu, izmantojot standartizētu elektronisku procedūru. Kartes darbības pamatā ir Iekšējā tirgus informācijas sistēmas izmantošana, un tā tiks izsniegta elektroniska sertifikāta veidā.
Pirmajā posmā EPK jau ir ieviesta vispārējās aprūpes māsām, fizioterapeitiem, farmaceitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem.
Piekļuve tiešsaistes informācijai un procedūrām
Dalībvalstīm ir jādara pieejama visa informācija par visu reglamentēto profesiju kvalifikāciju atzīšanu, izmantojot vienotus kontaktpunktus.
Profesionāļiem jābūt iespējai tiešsaistē kārtot procedūras un formalitātes, uz ko attiecas šī direktīva, izmantojot vienoto kontaktpunktu vai attiecīgo iestāžu, kas atbild par šo profesiju, pakalpojumus.
Individuālos gadījumos atbalsta centriem katrā dalībvalstī jāsniedz konsultācijas un palīdzība.
Īstenošanas akti un deleģētie akti
Komisija 2015. gadā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/983, kurā izklāstīta procedūra attiecībā uz:
EPK izsniegšanu;
ar Direktīvu 2005/36/EK ieviestā brīdināšanas mehānisma piemērošanu, kas nodrošina, ka ES pacienti un patērētāji ir pienācīgi aizsargāti no profesionāļiem, kuriem ir aizliegts darboties profesijā vai ir noteikti ierobežojumi vienā valstī vai kuri ir izmantojuši viltotus diplomus, lai iesniegtu pieteikumu kvalifikācijas atzīšanai.
Komisija 2020. gadā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2020/1190, ar ko grozīja Regulu (ES) 2015/983 un precizēja, ka piederības dalībvalsts attiecīgajai iestādei ir jāpieņem lēmums par to, vai pagarināt pagaidu EPK, kas izdotas pēc iepriekšējas kvalifikācijas pārbaudes saskaņā ar direktīvas 7. panta 4. punktu.
Komisija pieņēma arī deleģētos lēmumus, ar kuriem groza Direktīvas 2005/36/EK V pielikumu un atjaunina automātiski atzītu kvalifikāciju un apmācību kursu apliecinošo dokumentu sarakstu.
Ar Deleģēto regulu (ES) 2019/907, ar ko ievieš slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi, 2019. gadā tika izveidota papildu un brīvprātīga sistēma slēpošanas instruktoru kvalifikācijas automātiskai atzīšanai visā ES. Slēpošanas instruktori, uz kuriem neattiecas kopējā apmācības pārbaude, joprojām var izmantot direktīvā noteikto vispārējās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas sistēmu.
Covid-19 pandēmija
Pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma un pēc krīzes seku pārvarēšanas pasākumu ieviešanas Komisija pieņēma paziņojumu, kurā ietvertas pamatnostādnes par ES ārkārtas palīdzību pārrobežu sadarbībai veselības aprūpes jomā saistībā ar Covid-19 krīzi.
KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?
Direktīva 2005/36/EK valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz .
Grozījumu Direktīva 2013/55/ES valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz .
KONTEKSTS
Tā kā daudzās dalībvalstīs samazinās darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits, paredzams, ka palielināsies pieprasījums pēc augsti kvalificētiem profesionāļiem, tādēļ šo personu kvalifikācijas jāspēj ātri, vienkārši un uzticami atzīt visā ES.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK () par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, , 22.–142. lpp.).
Direktīvas 2005/36/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/983 () par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (OV L 159, , 27.–42. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1190 (), ar ko labo Īstenošanas regulu (ES) 2015/983 par Eiropas profesionālās kartes izdošanu un brīdināšanas mehānisma piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (OV L 262, , 4.–5. lpp.).
Komisijas paziņojums. Vadlīnijas par ES ārkārtas palīdzību pārrobežu sadarbībā ar Covid-19 krīzi saistītās veselības aprūpes jomā (OV C 111 I, , 1.–5. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/907 (), ar ko ievieš slēpošanas instruktoru kopējo apmācības pārbaudi saskaņā ar 49.b pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 145, , 7.–18. lpp.).
Komisijas Lēmums 2007/172/EK () par koordinatoru grupas izveidošanu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai (OV L 79, , 38.–39. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK () par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, , 36.–43. lpp.).