Augsnes monitoringa likums

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Augsnes rajoni un augsnes vienības

ES dalībvalstīm sava teritorija jāsadala vienā vai vairākos augsnes rajonos, katram nosakot atbildīgo kompetento iestādi. Tām ir arī jānosaka augsnes vienības – pamatplatības, ko izmanto augsnes veselības monitorēšanai un novērtēšanai. Augsnes vienībām jāatspoguļo noteikta augsnes tipa un zemes izmantošanas viendabīgums, un tās var precizēt, izmantojot papildu telpisko informāciju, piemēram, klimata vai vides zonas.

ES augsnes monitoringa satvars

Augsne visā ES ir jāuzrauga saskaņoti un salīdzināmi. Monitoringa ietvaros jāaptver galvenie augsnes degradācijas aspekti, tostarp:

• sasāļošanās,
• augsnes organiskā oglekļa zudums,
• augsnes sablīvēšanās,
• erozija,
• pārmērīgs uzturvielu līmenis,
• piesārņojums,
• augsnes bioloģiskās daudzveidības zudums,
• ūdens aizture un infiltrācija.

Monitoringā arī jāseko līdzi augsnes noslēgšanai un augsnes aizvākšanai. Izlases veidas apsekojumi jāizstrādā, izmantojot ES metodikas augsnes paraugu ņemšanai un mērījumiem, un to pamatā var būt esošie valstu un ES līmeņa augsnes monitoringa dati.

Nesaistošas ilgtspējīgas mērķvērtības un darbības palaidējvērtības

Direktīvā ir noteiktas nesaistošas ilgtspējīgas mērķvērtības vairākiem galvenajiem augsnes deskriptoriem, un dalībvalstīm ir jānosaka valsts vērtības attiecībā uz citiem. Dalībvalstīm ir arī jānosaka darbības palaidējvērtības. Pamatojoties uz šīm vērtībām, katru augsnes vienību attiecībā uz katru augsnes deskriptoru klasificē kā tādu, kam ir labs, mērens vai slikts stāvoklis.

Augsnes veselības novērtējumi

Reizi sešos gados, pirmo novērtējumu veicot līdz 2031. gada 17. decembrim, dalībvalstīm, pamatojoties uz veiktajiem mērījumiem, jāveic visaptverošs augsnes veselības novērtējums visos augsnes rajonos un augsnes vienībās. Novērtējumiem ir:

• jānovērtē augsnes veselība, salīdzinot ar ES un valstu mērķvērtībām un palaidējvērtībām;
• jānosaka teritorijas, kas nav labā stāvoklī vai kurās ir iespējami uzlabojumi, tostarp attiecīgā gadījumā veicot seguma noņemšanu¹ vai augsnes rekonstrukciju;
• jāanalizē tendences;
• jāinformē par attiecīgajām programmām, plāniem, mērķrādītājiem un pasākumiem, kas noteikti citos ES tiesību aktos.

Digitālais augsnes veselības datu portāls

Līdz 2027. gada 17. decembrim Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai (skatīt kopsavilkumu) jāizveido digitāls augsnes veselības datu portāls. Tas nodrošinās publisku piekļuvi ģeoreferencētiem apkopotiem augsnes veselības datiem, augsnes noslēgšanas un aizvākšanas rādītājiem un augsnes veselības novērtējuma rezultātiem. Dati tiek sniegti augsnes vienības līmenī vai, ja iespējams, sīkākā anonimizētā līmenī. Daļu informācijas var nepublicēt, ja tās publicēšana kaitētu sabiedriskajai drošībai vai valsts aizsardzībai.

Atbalsts augsnes veselībai un noturībai

Dalībvalstīm jāatbalsta zemes īpašnieki un zemes apsaimniekotāji saistībā ar augsnes veselības un noturības uzlabošanu. Atbalsts var ietvert šādus aspektus:

• objektīvi, neatkarīgi un zinātniski pamatoti konsultāciju pakalpojumi un apmācība;
• izpratnes veicināšana par veselīgas augsnes ilgtermiņa ieguvumiem un kaitīgas prakses izmaksām;
• informācija par vietējiem apstākļiem piemērotiem pasākumiem, kas balstīti uz augsnes veselības novērtējumiem;
• jaunākie pārskati par finansējuma iespējām;
• tehnisko un finanšu vajadzību novērtējums un sadarbība ar publiskā sektora ieinteresētajām personām.

Zemes aizņemšanas mitigācijas principi

Plānojot jaunu augsnes noslēgšanu vai aizvākšanu, dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek ievēroti šādi principi:

• nepieļaut vai maksimāli samazināt kaitējumu augsnes spējai nodrošināt dažādus ekosistēmu pakalpojumus;
• samazināt skarto teritoriju, piemēram, atkārtoti izmantojot jau noslēgtu vai degradētu zemi;
• kompensēt zaudēto augsnes spēju nodrošināt dažādus ekosistēmu pakalpojumus.

Piesārņotie objekti

Līdz 2029. gada 17. decembrim dalībvalstīm jābūt ieviestai uz risku balstītai, pakāpeniskai sistēmai potenciāli piesārņotu objektu apzināšanai un izpētei, kā arī piesārņotu objektu apsaimniekošanai. Šai sistēmai ir:

• jāidentificē potenciāli piesārņotas vietas, kas saistītas ar darbībām vai negadījumiem, kuri varētu izraisīt piesārņojumu;
• jāizmeklē potenciāli piesārņotas vietas, piemērojot valsts noteikumus, kuros noteikti termiņi, prioritātes un ierosināšanas kritēriji;
• jāveic konkrētajai vietai raksturīgu risku novērtējums;
• jāveic riska mazināšanas pasākumi, tostarp remediācija, bez nepamatotas kavēšanās, ja pastāv nepieņemami riski.

Visi potenciāli piesārņotie objekti, kas pastāvēja pirms 2025. gada 16. decembra, ir jāidentificē līdz 2035. gada 17. decembrim.

Līdz 2029. gada 17. decembrim dalībvalstīm jāizveido publisks tiešsaistes reģistrs ar piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām. Tajā jāiekļauj standartizēta informācija par atrašanās vietām, darbībām, izpētes statusu, riska novērtējuma rezultātiem un veiktajiem pasākumiem. Noteiktu informāciju var neizpaust sabiedriskās drošības vai valsts aizsardzības nolūkos.

Ziņošana un novērtēšana

Sākot no 2032. gada 17. jūnija, dalībvalstīm reizi sešos gados jāziņo par augsnes monitoringa datiem, augsnes veselības novērtējuma rezultātiem, augsnes īpašību tendencēm un augsnes noslēgšanas/aizvākšanas rādītājiem, kā arī par progresu atbalsta pasākumu un piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā. Komisijai jāizvērtē direktīva līdz 2033. gada 17. jūnijam.