Regulā (ES) 2024/1349 ir izklāstīta Eiropas Savienības (ES) atgriešanas robežprocedūra, ko īsteno pie ES ārējām robežām un piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuru pieteikumi ir noraidīti patvēruma robežprocedūras ietvaros.
ir aprakstīts process, kas būtu jāattiecina uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuru pieteikumi ir noraidīti patvēruma robežprocedūras ietvaros;
ir izklāstīti noteikumi aizturēšanas un brīvprātīgas izceļošanas iespējamai izmantošanai;
ir aprakstīts, ko dalībvalstis var darīt krīzes situācijās, ieskaitot termiņu pagarināšanu un īpašus pasākumus.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Atgriešanas robežprocedūra
Trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuru pieteikumi ir noraidīti patvēruma robežprocedūras ietvaros, nav ļauts ieceļot attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Pēc lēmuma pieņemšanas šīm personām uz laiku līdz 12 nedēļām ir jāuzturas vietās pie ārējās robežas vai tranzīta zonās.
Uzturēšanās šajās vietās nenozīmē, ka personām ir atļauts ieceļot valstī.
Apstākļi minētajās vietās atbilst materiālo uzņemšanas apstākļu un veselības aprūpes standartiem, kas izklāstīti Uzņemšanas apstākļu direktīvā (Direktīva (ES) 2024/1346, skatīt kopsavilkumu).
Ja attiecīgos cilvēkus nevar atgriezt minēto 12 nedēļu laikā, dalībvalstis turpina atgriešanas procedūras saskaņā ar Atgriešanas direktīvu (Direktīva 2008/115/EK, skatīt kopsavilkumu).
Laikposmu brīvprātīgai izceļošanai līdz pat 15 dienām (bez tiesībām šajā laikposmā ieceļot valstī) var piešķirt, ja vien:
nepastāv bēgšanas iespējamība;
pieteikums patvēruma robežprocedūras ietvaros nav noraidīts kā acīmredzami nepamatots;
attiecīgā persona neapdraud dalībvalstu sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai valsts drošību.
Aizturēšana
Aizturēšanu var izmantot tikai kā galēju līdzekli pēc katras lietas individuāla novērtējuma veikšanas un situācijās, kad mazāk ierobežojoši pasākumi nestrādā.
Personu, kura ir aizturēta patvēruma robežprocedūras laikā, var turpināt aizturēt, lai novērstu to ieceļošanu dalībvalsts teritorijā, lai sagatavotu to atgriešanu vai lai īstenotu izraidīšanas procesu.
Personu, kura netika aizturēta patvēruma robežprocedūras laikā, var aizturēt, ja pastāv bēgšanas iespējamība, ja tā izvairās no atgriešanas sagatavošanas vai izraidīšanas procesa vai kavē to, vai ja tā apdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai valsts drošību.
Aizturēšanas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam un tas nedrīkst pārsniegt 12 nedēļas, izņemot īpašas krīzes situācijas.
Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai līdz 2024. gada decembrim bija jāizstrādā pamatnostādnes par aizturēšanas alternatīvām, kuras varētu izmantot robežprocedūras kontekstā.
Krīzes situācijas
Situācijas, kuras uzskatāmas par krīzes situācijām, ir definētas Krīžu regulā (Regula (ES) 2024/1359, skatīt kopsavilkumu). Krīzes situācijās īstenojamos pasākumus piemēro tiem patvēruma robežprocedūrai pakļautajiem cilvēkiem, kuru pieteikumi ir noraidīti, pirms ir pieņemts Regulas (ES) 2024/1359 4. panta3. punktā minētais Padomes īstenošanas lēmums, un kuriem nav tiesību palikt, un kuriem nav atļauts palikt pēc minētā īstenošanas lēmuma pieņemšanas.
Attiecībā uz personām, kuru pieteikumi ir noraidīti, dalībvalstis var:
pagarināt 12 nedēļas ilgo uzturēšanos vietās pie robežas vai tranzīta zonās par papildu laikposmu, kas nepārsniedz sešas nedēļas;
pagarināt cilvēku, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti, aizturēšanas laikposmu.
Organizācijām, kuras sniedz juridiskās konsultācijas un atbalstu, nodrošina piekļuvi cilvēkiem, kuri tiek turēti aizturēšanas vietās vai atrodas robežšķērsošanas vietās, taču dalībvalstis var ierobežot šādu piekļuvi drošības apsvērumu dēļ.
Ja dalībvalsts uzskata, ka tajā ir krīzes situācija, tā var iesniegt pieprasījumu, lai piemērotu Krīžu regulā (Regula (ES) 2024/1359) paredzētās atkāpes.
Dalībvalsts, kas piemēro krīzes situācijās īstenojamos pasākumus, informē attiecīgos cilvēkus valodā, kuru tie saprot, par piemērotajiem pasākumiem un par pasākumu ilgumu.
Apstrīdēšana, ko veic valsts iestādes
Šī regula neietekmē iespēju valsts iestādēm apstrīdēt administratīvu lēmumu vai tiesas nolēmumu, kā paredzēts valsts tiesību aktos.
Pāreja uz jaunajiem noteikumiem
Līdz 2024. gada septembrim Eiropas Komisijai kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām bija jāiesniedz kopīgs īstenošanas plāns, lai nodrošinātu, ka valstis līdz 2026. gada jūlijam ir sagatavotas atgriešanas robežprocedūras īstenošanai.
Dalībvalstīm līdz 2024. gada decembrim bija jāizstrādā valsts īstenošanas plāni, kuros noteikts, kā tās īstenos šīs procedūras.
Komisija un ES aģentūras sniegs atbalstu.
Grozījumi Regulā (ES) 2021/1148 garantē pilnīgu ES ieguldījumu attiecīgo izdevumu, kas saistīti ar robežu pārvaldību, segšanā.
Dalībvalstis sniedz Komisijas vērtējuma veikšanai nepieciešamo informāciju.
Šengenas zona
Šī regula ir uzskatāma par Šengenasacquis pilnveidošanu, un tā ir attiecīgi piemērojama Islandei, Norvēģijai, Lihtenšteinai un Šveicei.
Dānija ir nolēmusi nepiedalīties šīs regulas pieņemšanā, taču vēlāk var ieviest to savos valsts tiesību aktos saskaņā ar Šengenas noteikumiem.
Šo regulu nepiemēro Īrijai, jo tā neietilpst Šengenas zonā.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Regula ir piemērojama no .
KONTEKSTS
Piezīme. Ar Patvēruma procedūras regulu izveido procedūru lēmuma pieņemšanai par patvēruma pieteikumu, vienlaikus ierobežojot ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1349 (), ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148 (OV L, 2024/1349, ).
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1348 (), ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES (OV L, 2024/1348, ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1351 () par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr. 604/2013 (OV L, 2024/1351, ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1359 (), ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā un groza Regulu (ES) 2021/1147 (OV L, 2024/1359, ).
Komisijas Lēmums (ES) 2024/2089 (), ar kuru apstiprina Īrijas dalību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā (OV L, 2024/2089, ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1148 (), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda (OV L 251, , 48.–93. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2303 () par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 439/2010 (OV L 468, , 1.–54. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 () par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (kodifikācija) (OV L 77, , 1.–52. lpp.).
Regulas (ES) 2016/399 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, V sadaļa – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, 1. nodaļa – Vispārīgi noteikumi, 72. pants (bijušais EKL 1. pants un LES 33. pants) (OV C 202, , 74. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK () par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, , 98.–107. lpp.).