dot iespēju mediju pakalpojumu sniedzējiem gūt labumu no digitālās pārveides mediju telpā;
noteikt aizsardzības pasākumus mediju pakalpojumu sniedzējiem un žurnālistiem pret iejaukšanos;
nodrošināt lielāku pārredzamību tirgū, jo īpaši attiecībā uz mediju īpašumtiesībām vai valsts reklāmas piešķiršanu;
uzlabot regulatīvo sadarbību un konverģenci.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Cita starpā Eiropas Mediju brīvības akts:
aizsargā mediju brīvību un redakcionālo neatkarību, pieprasot ES dalībvalstīm ievērot mediju pakalpojumu sniedzēju faktisko redakcionālo brīvību;
aizsargā žurnālistu avotus un konfidenciālu saziņu, tostarp attiecībā uz draudiem žurnālistiem vai nelikumīgu spiegprogrammatūras izmantošanu;
nodrošina sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību, tostarp sniedzot garantijas attiecībā uz to finanšu resursiem un noteikumus par sabiedrisko mediju valdes vadītāja un/vai valdes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata;
garantē mediju īpašumtiesību pārredzamību, nosakot pienākumu mediju pakalpojumu sniedzējiem atklāt konkrētu informāciju (piemēram, juridiskos nosaukumus, kontaktinformāciju, īpašumtiesības);
paredz aizsardzības pasākumus pret to, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas (kas norādītas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu) nepamatoti dzēš mediju saturu, kas veidots saskaņā ar profesionāliem standartiem, bet uzskatāms par neatbilstošu noteikumiem un nosacījumiem;
ievieš tiesības pielāgot mediju piedāvājumu ierīcēs un saskarnēs, piemēram, savienotajos televizoros, ļaujot lietotājiem mainīt noklusējuma iestatījumus, lai tie atbilstu viņu pašu vēlmēm;
nodrošina, ka dalībvalstis sniedz novērtējumu par galveno mediju tirgus koncentrācijas ietekmi uz mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību;
nodrošina auditorijas mērījumu pārredzamību mediju pakalpojumu sniedzējiem un reklāmdevējiem;
nosaka pārredzamības prasības attiecībā uz valsts reklāmas piešķiršanu mediju sniedzējiem un tiešsaistes platformām, ko veic valsts iestādes un struktūras;
pastiprina un paplašina sadarbību un koordināciju starp mediju regulatoriem, tostarp attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar mediju pakalpojumiem no trešām valstīm;
veicina strukturētu dialogu starp ļoti lielām tiešsaistes platformām, mediju sniedzējiem un pilsonisko sabiedrību.
Ar šo regulu tiek ieviesti mērķtiecīgi grozījumi Direktīvā 2010/13/ES, aizstājot Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi. Tā ir neatkarīga padomdevēja struktūra, ko veido valstu mediju iestāžu vai struktūru pārstāvji, un tai palīdz Eiropas Komisijas sekretariāts, veicinot ES mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Regulu piemēro no ar dažiem izņēmumiem.
No :
3. pants par mediju pakalpojumu saņēmēju tiesībām.
No :
4. panta 1. un 2. punkts par mediju pakalpojumu sniedzēju tiesībām,
6. panta3. punkts par mediju pakalpojumu sniedzēju pienākumiem,
7. pants par valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām,
8.–13. pants par Eiropas Mediju pakalpojumu padomi un
28. pants (Direktīvas 2010/13/ES grozījumi).
No :
14.–17. pants par regulatīvās sadarbības un konverģences noteikumiem.
No :
20. pants par tiesībām pielāgot mediju piedāvājumus.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1083 (), ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts) (OV L, 2024/1083, ).
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 () par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, , 1.–102. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 () par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, , 92.–125. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 () par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, , 57.–79. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (), par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (kodificēta versija) (OV L 95, , 1.–24. lpp.).
Direktīvas 2010/13/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva vērtība.
Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 () par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, , 1.–22. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK () par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, , 1.–16. lpp.).