Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā

KOPSAVILKUMS:

Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA)

Padomes Lēmums 2006/496/EK, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā

KĀDS IR ŠĪ NOLĪGUMA UN LĒMUMA MĒRĶIS?

Nolīguma par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (Southern Indian Ocean Fisheries Agreement – SIOFA) mērķi ir:

• nodrošināt zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu Apgabalā, pamatojoties uz līgumslēdzēju pušu* sadarbību;
• veicināt ilgtspējīgu zvejniecības attīstību Apgabalā;
• ņemt vērā pierobežas jaunattīstības valstu vajadzības, to vidū jo īpaši visvājāk attīstīto un mazo salu jaunattīstības valstu vajadzības.

Nolīgums tiek apstiprināts ar Lēmumu 2006/496/EK.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šo Nolīgumu piemēro starptautiskajiem ūdeņiem starp Austrumāfriku un Austrālijas rietumiem (pamatā pie 10 grādiem uz ziemeļiem un pie 60 grādiem uz dienvidiem, izņemot visus ūdeņus, kas ir valstu jurisdikcijā). Zvejas resursi, kas ietilpst nolīguma darbības jomā, ir visi zivju, gliemeņu, vēžveidīgo un citu Apgabala nometnieku sugu resursi, izņemot nometnieku sugas, kas pakļautas piekrastes valstu zvejas jurisdikcijai un tālu migrējošās sugas.

Noteiktu apņemšanos atzīt par saistošiem Nolīguma noteikumus var izteikt jebkurš zvejas tiesību subjekts, kura kuģi ir zvejojuši vai ir paredzēts, ka tie zvejos, izmantojot SIOFA Apgabala zvejas resursus.

Līgumslēdzējas puses un zvejas tiesību subjekti piemēro šādus principus:

• pamatojoties uz vislabākajiem zinātniskajiem atzinumiem, pieņem tādus pasākumus, ar kuru palīdzību iespējams nodrošināt zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu;
• ņem vērā šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un īstenojot ekosistēmisku pieeju to apsaimniekošanai;
• nodrošina, ka zvejas darbība atbilst zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas uzdevumam;
• piemēro piesardzīgu pieeju, saskaņā ar kuru atbilstošas zinātniskās informācijas trūkums nevar būt par iemeslu saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu atlikšanai vai to neveikšanai;
• zvejas resursus apsaimnieko tā, ka tie tiek saglabāti maksimāli ilgtspējīgai zvejniecībai pietiekamos apjomos un izsmeltie zvejas resursi tiek atkal atjaunoti minētajā līmenī;
• mazina zvejas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz jūras vidi;
• aizsargā jūras vides bioloģisko daudzveidību;
• atzīst pierobežas jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, un to vidū – jo īpaši – visvājāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu vajadzības.

Līgumslēdzēju pušu un zvejas tiesību subjektu pienākumi:

• regulāri rīkot “pušu sanāksmes”, lai apspriestu nolīguma īstenošanu saistītus jautājumus un pieņemtu visus attiecīgos lēmumus;
• novērtēt zvejas resursus un zvejniecības darbību stāvokli;
• veicināt pētniecību un sadarbību ar piekrastes valstīm par zvejas resursiem ūdeņos, kas ir valstu jurisdikcijā;
• novērtēt zvejniecības ietekmi uz zivju krājumiem un jūras vidi;
• īstenot zvejas resursu ilgtspējības nodrošināšanai nepieciešamos saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus;
• pieņemt atbildīgai zvejas darbību veikšanai vispārēji ieteikto starptautisko standartu minimumu;
• izstrādāt noteikumus zinātnisko un statistikas datu vākšanai, pārbaudei un publicēšanai;
• piemērot zvejas darbības pārraudzības, kontroles un uzraudzības noteikumus, kā arī noteikumus par ierašanos uz zvejas kuģiem un to inspekciju atklātā jūrā;
• atturēt, apkarot un novērst nelegālu, nepieteiktu un neregulētu zveju;
• noteikt kritērijus līdzdalībai zvejā, tostarp kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo zvejas intensitātes līmeni.

Ar nolīgumu izveido turpinājumā minētās palīgstruktūras:

• Zinātniskā komiteja: sniedz zinātnisku vērtējumu par zvejas resursiem un zvejas ietekmi uz jūras vidi; sniedz zinātniskus ieteikumus un padomus par saglabāšanu, apsaimniekošanu, pārraudzību un zvejniecības datu vākšanu.
• Uzraudzības komiteja: pārbauda atbilstību nolīguma noteikumiem, kā arī saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu.
• Sekretariāts: administratīvo noteikumu īstenošana un koordinēšana; oficiālo dokumentu pilnīga reģistrācija un arhīva uzturēšana;

Nolīgumā ir noteikti šādi pienākumi, kas jāievēro līgumslēdzējām pusēm un zvejas tiesību subjektiem:

• precīzi īstenot nolīguma noteikumus un visus saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus;
• vākt detalizētus, precīzus un savlaicīgus zinātniskos, tehniskos un statistikas datus par zvejas resursiem un to kuģu darbību, kā arī ik gadu apmainīties ar tiem;
• ziņot par nolīguma īstenošanu un atbilstību nolīguma,saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumu nosacījumiem;
• nodrošināt, ka to pilsoņi un zvejas kuģi ievēro nolīguma nosacījumus;
• reģistrēt visus valsts kuģus, kas zvejo attiecīgajā apgabalā, un apmainīties ar šiem datiem;
• izmeklēt iespējamos pārkāpumus un ziņot par sankcijām attiecīgajiem pārkāpumiem.

Nolīgumā ir iekļauti šādi īpaši pienākumi karoga valstīm*:

• nodrošināt, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, ievēro nolīguma noteikumus un saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kā arī neveic neatļautu zveju valstu jurisdikcijas ūdeņos līdzās apgabalam;
• izveidot zvejas kuģu pārraudzības satelītsistēmu un piemērot to zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un zvejo Apgabala ūdeņos.

Nolīgumā ir iekļauti šādi īpaši pienākumi ostas valstīm*:

• pārbaudīt dokumentus, zvejas aprīkojumu un nozveju uz zvejas kuģiem, kuri ir izvēlējušies piestāt tās ostās vai pie tās termināļiem;
• zvejas kuģiem atļaut piestāt krastā, pārkraut tos vai sniegt tiem pakalpojumus tikai tad, zivis uz kuģa ir nozvejotas atbilstoši nolīguma noteikumiem un tās saglabāšanas un apsaimniekošanas noteikumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Nolīgumu parakstīja 2006. gada 7. jūlijā. Tas stājās spēkā 2012. gada jūnijā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• SIOFA.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Nolīgums par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (SIOFA) (OV L 196, 18.7.2006., 15.–24. lpp.)

Padomes Lēmums 2006/496/EK (2006. gada 6. jūlijs), lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (OV L 196, 18.07.2006., 14. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 13.07.2022