Publiskā un privātā sektora partnerības pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/2085, ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā Apvārsnis Eiropa

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

izveido deviņus kopuzņēmumus kā publiskā un privātā sektora partnerības programmā “Apvārsnis Eiropa”, kā to nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pants;
nosaka to mērķus un uzdevumus, dalībnieku sastāvu, organizāciju un citus darbības noteikumus.

groza Regulu (ES) 2023/1782, ir balstīta uz pašreizējo kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” un aizstāj to ar kopuzņēmumu “Mikroshēmas”; tā tika pieņemta vienlaikus ar Regulu (ES) 2023/1781 (zināma kā “Mikroshēmu akts”), kuras mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības (ES) pusvadītāju nozari.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Vispārīgie mērķi

Šie deviņi kopuzņēmumi ir izveidoti, lai kopīgi:

nostiprinātu un integrētu zinātniskās, inovācijas un tehnoloģiskās spējas un sadarbību;
atbalstītu zināšanu un prasmju radīšanu;
risinātu globālas problēmas;
uzlabotu konkurētspēju, noturību un ilgtspēju;
palīdzētu izveidot spēcīgāku Eiropas Pētniecības telpu;
nodrošinātu ilgtspējas virzītu globālo līderību un noturību svarīgās tehnoloģijās un rūpniecības nozarēs atbilstoši industriālajai stratēģijai un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stratēģijai, Eiropas zaļajam kursam, Eiropas atveseļošanas plānam un citām rīcībpolitikām;
paātrinātu tādu inovatīvu risinājumu pārņemšanu, ar kuriem novērš klimata, vides, veselības un citas globālās problēmas;
sniegtu ieguldījumu ES stratēģisko prioritāšu un ekonomiskās izaugsmes sasniegšanā;
palīdzētu sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Tālāk tekstā aprakstītie kopuzņēmumi tiek izveidoti kā ES struktūras uz laikposmu līdz 2031. gada 31. decembrim, un tos finansē saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa”, kura mērķis ir:

paātrināt biobāzētu inovatīvu risinājumu izstrādi;
paātrināt esošo risinājumu izvēršanu tirgū;
nodrošināt biobāzētu rūpniecisko sistēmu augsta līmeņa sniegumu.

Kopuzņēmums “Tīra aviācija”, kura mērķis ir:

palīdzēt samazināt aviācijas ekoloģisko pēdu, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi;
nodrošināt, ka ar aeronautiku saistītie pētniecības un inovācijas pasākumi palīdz uzlabot ES aviācijas nozares konkurētspēju;
uzlabot ES aviācijas pētniecības un inovācijas spēju.

Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis”, kura mērķis ir:

palīdzēt sasniegt ES mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, īstenojot 2020. gada Ūdeņraža stratēģiju klimatneitrālai Eiropai;
stiprināt ES tīra ūdeņraža vērtības ķēdes konkurētspēju, paātrinot inovatīvu tīru risinājumu ienākšanu tirgū;
stimulēt pētniecību un inovāciju tīra ūdeņraža jomā.

Kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”, kura mērķis ir:

sniegt ieguldījumu vienotās Eiropas dzelzceļa telpas sasniegšanā;
nodrošināt ātru pāreju uz pievilcīgāku, lietotājiem draudzīgu, konkurētspējīgu, cenas ziņā pieejamu, viegli uzturamu, efektīvu, integrētu un ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmu;
atbalstīt spēcīgu un pasaulē konkurētspējīgu Eiropas dzelzceļa nozari.

Kopuzņēmums “Global Health EDCTP3”, kura mērķis ir:

palīdzēt mazināt infekcijas slimību radīto sociālekonomisko slogu Subsahāras Āfrikā, veicinot jaunas vai uzlabotas veselības aprūpes tehnoloģijas;
stiprināt sagatavotību un reaģēšanu uz infekcijas slimībām, lai sniegtu ieguldījumu veselības drošības palielināšanā Subsahāras Āfrikā un pasaulē kopumā.

Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva”, kura mērķis ir:

izveidot veselības pētniecības un inovācijas ekosistēmu, kas palīdz zinātnes atziņas pārvērst inovācijās;
izstrādāt drošas un rentablas inovācijas, lai reaģētu uz stratēģiskām vēl neapmierinātām sabiedrības veselības vajadzībām;
virzīt inovāciju, lai izveidotu konkurētspējīgu un efektīvu Eiropas veselības aprūpes nozari un īstenotu Eiropas industriālo stratēģiju un Eiropas Zāļu stratēģiju.

Kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kura mērķis ir:

stiprināt un integrēt ES pētniecības un inovācijas spēju gaisa satiksmes pārvaldības nozarē, padarot to noturīgāku un labāk pielāgojamu;
ar inovāciju stiprināt pilotējama un bezpilota gaisa transporta konkurētspēju;
izstrādāt inovatīvus risinājumus un paātrināt to pārņemšanu tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu pasaulē.

Kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi”, kura mērķis ir:

sekmēt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā nākotnes viedajos tīklos un pakalpojumos;
panākt labāku stratēģisko saskaņotību ar telesakaru nozari, kā arī ar lietu interneta, mākoņa un komponentu un ierīču nozarēm;
uzlabot Eiropas tehnoloģisko un zinātnisko izcilību, lai izveidotu un spētu lietpratīgi izmantot 6G* sistēmas līdz 2030. gadam;
stiprināt digitālo infrastruktūru izvēršanu un digitālo risinājumu pārņemšanu Eiropas tirgos;
sekmēt nākotnes viedo tīklu un pakalpojumu saskaņošanu ar politikas mērķiem tādās jomās kā Eiropas zaļais kurss, drošība, ētika un privātums, kā arī uz cilvēkiem vērsts un ilgtspējīgs internets.

Kopuzņēmums “Mikroshēmas”, kura mērķis ir:

izveidot modernas integrēto pusvadītāju tehnoloģiju projektēšanas spējas;
pilnveidot esošās un izstrādāt jaunas progresīvas izmēģinājuma līnijas visā ES, lai nodrošinātu progresīvu pusvadītāju tehnoloģiju un nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu;
izveidot jaunas tehnoloģijas un inženiertehniskās spējas, lai paātrinātu progresīvu kvantu mikroshēmu un saistīto pusvadītāju tehnoloģiju inovatīvu izstrādi;
izveidot kompetenču centru tīklu visā ES, uzlabojot esošās vai izveidojot jaunas struktūras;
īstenot “Mikroshēmu fonda” pasākumus, lai atvieglotu piekļuvi parāda finansējumam un pašu kapitālam, tostarp sniedzot skaidrus norādījumus, jo īpaši jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un maziem uzņēmumiem ar vidēju kapitālu pusvadītāju vērtību ķēdē, izmantojot apvienošanas mehānismu InvestEU fonda ietvaros (skatīt kopsavilkumu) un ar Eiropas Inovācijas padomes starpniecību.

Uzraudzība un izvērtēšana

Lai nodrošinātu vislielāko ietekmi, zinātnisko izcilību un resursu visefektīvāko un lietderīgāko izmantošanu, kopuzņēmumus pastāvīgi uzrauga. Rezultātus iekļauj programmā “Apvārsnis Eiropa”.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 30. novembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Eiropas partnerības programmā Apvārsnis Eiropa (Eiropas Komisija).
Eiropas partnerības – BUJ (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

6G. Nākamās paaudzes mobilo/celulāro sakaru sistēmas un pakalpojumi, kas patlaban tiek izstrādāti un kurus plānots darīt pieejamus 2030. gadā. Tās nodrošinās lielāku sakaru ātrumu, darbosies īpaši augstās radiofrekvencēs un izmantos tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (ES) 2021/2085 (2021. gada 19. novembris), ar ko izveido kopuzņēmumus pamatprogrammā Apvārsnis Eiropa un atceļ Regulas (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014, (ES) Nr. 558/2014, (ES) Nr. 559/2014, (ES) Nr. 560/2014, (ES) Nr. 561/2014 un (ES) Nr. 642/2014 (OV L 427, 30.11.2021., 17.–119. lpp.).

Regulas (ES) 2021/2085 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1781 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2021/694 (Mikroshēmu akts) (OV L 229, 18.9.2023., 1.–53. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1.–68. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13.–43. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, XIX sadaļa – Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss, 187. pants (bijušais EKL 171. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 131. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 13.12.2023