Zvejas iespējas Baltijas jūrā (2022. gads)

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/1888, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstītas zvejas iespējas (kvotas) Baltijas jūrā 2022. gadam un ar to groza dažas Regulā (ES) 2021/92 (skatīt kopsavilkumu) minētās kvotas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Šo regulu piemēro Eiropas Savienības (ES) zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā, un noteiktiem atpūtas zvejas* veidiem.

Kopējā pieļaujamā nozveja un tās iedalījums

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir maksimālais dažādu sugu zivju daudzums, ko atļauts nozvejot attiecīgajā gadā. Šie ierobežojumi ir izklāstīti regulas pielikumā.

KPN pamatā ir:

maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms*, un tā atbilst daudzgadu plānam krājumu pārvaldībai Baltijas jūrā, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1139;
labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, tostarp Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas sagatavotie ziņojumi, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem.

Katras atsevišķās sugas KPN ir iedalīta kvotās, kas piešķirtas ES dalībvalstīm vai trešām valstīm.

Kvotas apstiprina Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem.

Nozveju un piezveju* izkraušanas nosacījumi

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (skatīt kopsavilkumu) minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, kam var piemērot atkāpi no pienākuma nozveju ieskaitīt attiecīgajā kvotā, ir norādīti pielikumā.

Pasākumi Baltijas jūras zivju krājumu aizsardzībai

Dažādu iemeslu, jo īpaši vides apsvērumu dēļ vairāku zivju sugu krājumi Baltijas jūrā ir īpaši neaizsargāti. Regula paredz šādu pasākumu veikšanu:

zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas;
mencas un rietumu krājuma reņģes nozveja ir noteikta tādā līmenī, kas aprobežojas vienīgi ar nenovēršamu piezveju citās zvejniecībās;
atpūtas zvejas jomā — zvejas aizliegumi vai dienas limits attiecībā uz mencu un lašu skaitu, kuru drīkst paturēt;
taimiņa un laša zvejas aizliegumi noteiktos apgabalos.

Regulas (ES) 2021/92 grozījumi

Atspoguļojot konsultācijas ar piekrastes dalībvalstīm un sarunas starp Norvēģiju, Apvienoto Karalisti un ES, ar regulu ievieš detalizētus grozījumus Regulā (ES) 2021/92 attiecībā uz zvejas iespējām tālāk minētajām zivju sugām.

Menca Lamanša austrumu daļā, sākot no 2021. gada 1. janvāra.
Makrele Norvēģijas jūras dienvidos Apvienotās Karalistes un ES ūdeņos, Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā, sākot no 2021. gada 1. janvāra.
Makrele Norvēģijas jūras dienvidos Norvēģijas ūdeņos un Ziemeļjūras ziemeļos, jo tas ietekmē Dāniju, sākot no 2021. gada 12. oktobra.
Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas jūras apgabalā starp Dāniju un Norvēģiju/Zviedriju, kā arī Ziemeļjūrā Apvienotās Karalistes un ES ūdeņos un Norvēģijas jūras dienvidos Apvienotās Karalistes ūdeņos — no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim.
Citas zivju sugas Ziemeļjūras ES ūdeņos un Ķeltu jūras daļā pie Skotijas, sākot no 2021. gada 1. janvāra.
Moiva Grenlandes ūdeņos — no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Baltijas jūras zvejniecībai tā ir piemērojama kopš 2022. gada 1. janvāra. Regulas (ES) 2021/92 grozījumus piemēro iepriekš norādītajā veidā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Baltijas jūra: Panākta vienošanās par zvejas iespējām 2022. gadam (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Atpūtas zveja. Nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.

Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms. Vislielākais ieguves apjoms (nozveja), ko var iegūt no noteiktas zivju sugas krājuma nenoteiktā periodā, t. i., neapdraudot tās izdzīvošanu.

Piezveja. Nevēlamu zivju un jūras organismu sugu netīša nozveja.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (ES) 2021/1888 (2021. gada 27. oktobris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2021/92 (OV L 384, 29.10.2021., 1.–19. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un — attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem — konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31.–192. lpp.).

Regulas (ES) 2021/92 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1.–15. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 07.12.2021