Interreg — atbalsts pārrobežu sadarbībai (2021.–2027. gadā)

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz Interreg, kas ir instruments Eiropas teritoriālās sadarbības veicināšanai ar kopīgām programmām, projektiem un tīkliem starp valsts, reģionu un vietējā līmeņa aktoriem no dažādām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un starp ES aktoriem un blakus esošām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, partnervalstīm, aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), citām teritorijām un reģionu integrācijas un sadarbības organizācijām. Ar Interreg tiek veicināta harmoniska ekonomikas, sociālā un teritoriālā attīstība ES kopumā un tās kaimiņattiecību jomā, kas ir ES kohēzijas politikas galvenais mērķis.
Tajā ir izklāstīti noteikumi efektīvas plānošanas nodrošināšanai, tostarp noteikumi par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli. Tajā ir izklāstīti arī noteikumi to Interreg programmu finanšu pārvaldībai, kuras atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/1058 (skatīt kopsavilkumu), kopā ar konkrētajiem mērķiem, kā arī ir paredzēta šādu ES ārējās finansēšanas instrumentu integrēšana:
- Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III);
- Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (KASSI);
- finansējums visām AZT 2021.–2027. gada periodā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Struktūra

Teritoriālajai sadarbībai Interreg ietvaros ir četras sadaļas.

Interreg A — pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem (kuri principā atrodas pie sauszemes vai jūras robežām un kurus atdala ne vairāk kā 150 km jūras), lai risinātu pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantotu neapgūto izaugsmes potenciālu šajās teritorijās.
Interreg B — transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi.
Interreg C — starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti, veicinot:
- pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu ar mērķi apzināt, izplatīt un nodot tālāk labu praksi un īstenot to reģionālās attīstības politikas jomās, tostarp mērķa “investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās (Interreg Europe programma);
- pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu ar mērķi apzināt, nodot un kapitalizēt labu praksi integrētas un ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā (Urbact programma);
- pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu ar mērķi uzlabot un vienkāršot Interreg programmu īstenošanu un sadarbības pasākumus līdz ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupu* izveidošanu un darbību (Interact programma);
- tendenču analīzi saistībā ar teritoriālās sadarbības mērķiem (Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkls (ESPON programma).
Interreg D — sadarbība starp tālākajiem reģioniem, lai atvieglinātu tālāko reģionu un to apkārtnē esošo AZT (piemēram, Karību reģionu) attīstību un integrāciju.

Resursi un līdzfinansējuma likmes

Interreg saņem atbalstu no ERAF un no ārējās finansēšanas instrumentiem (t. i., IPA III un KASSI) gadījumos, kad viena vai vairākas dalībvalstis un to reģioni kopā ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un trešām valstīm un to reģioniem sadarbojas pārrobežu mērogā.
Pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas periodā (2021.–2027. gadā) Interreg saņems piešķīrumu no ERAF resursiem 8,05 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās).
ERAF resursi Interreg programmām tiks piešķirti tālāk norādītajā apmērā:
- 72,2 % (kopā 5 812 790 000 EUR sauszemes un jūras pārrobežu sadarbībai (Interreg A));
- 18,2 % (kopā 1 466 000 000 EUR transnacionālajai sadarbībai (Interreg B));
- 6,1 % (kopā 490 000 000 EUR starpreģionālajai sadarbībai (Interreg C));
- 3,5 % (kopā 281 210 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (Interreg D)).
Līdzfinansējuma likme katras Interreg programmas līmenī nedrīkst pārsniegt 80 %.

Interreg konkrētie mērķi un tematiskā koncentrācija

Interreg programmās no ERAF un attiecīgā gadījumā no ES ārējās finansēšanas instrumentiem var atbalstīt arī konkrētus Interreg mērķus labākai sadarbības pārvaldībai un drošākai un aizsargātākai Eiropai.

Vismaz 60 % no Interreg A, B un D programmām piešķirtajiem resursiem novirza ne vairāk kā trijiem politikas mērķiem, kas izklāstīti kopīgo noteikumu regulas (KNR) (Regula (ES) 2021/1060) (skatīt kopsavilkumu) 5. pantā, no kuriem vienam ir jābūt zaļākai Eiropai ar zemām oglekļa emisijām. Interreg A programmās pie iekšējām sauszemes robežām vismaz 60 % no resursiem piešķir 2. un 4. politikas mērķim un ne vairāk kā diviem citiem KNR noteiktajiem politikas mērķiem.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

Eiropas Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka:
- sarakstu ar Interreg programmu jomām atbalsta saņemšanai (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/74);
- sarakstu, kurā norādīta ERAF un ES ārējās finansēšanas instrumentu atbalsta kopējā summa katrai programmai (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/75);
- daudzgadu stratēģijas dokumentus attiecībā uz ārējās pārrobežu sadarbības un transnacionālās sadarbības programmām, ko atbalsta no ERAF un KASSI, no ERAF un IPA III vai no ERAF, KASSI un IPA III.
Komisija var pieņemt arī deleģētos aktus, lai grozītu regulas pielikumu, kurā iekļauta Interreg programmu veidne.

Programmu iestādes un pārvaldība

Interreg tiek īstenota ar dalītās pārvaldības* programmām, izņemot Interreg D programmas, kuras var pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā* saskaņā ar vienošanos ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm pēc konsultācijām ar ieinteresētajām personām.
Saskaņā ar šīs regulas prasībām dalībvalstīm un attiecīgajos gadījumos trešām valstīm, partnervalstīm* un AZT, kas piedalās Interreg programmā, KNR noteiktajiem mērķiem ir jāizraugās viena vienīga vadošā iestāde un viena vienīga revīzijas iestāde. Tajā ir izklāstīti detalizēti noteikumi attiecībā uz šīm iestādēm, to funkcijām un pienākumiem.
Katrai vadošajai iestādei ir reizi ceturksnī jānosūta Komisijai kumulatīvie dati par attiecīgo Interreg programmu saskaņā ar KNR VII pielikumā doto veidni.

Uzraudzības komiteja

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido uzraudzības komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par lēmumu, ar ko apstiprina Interreg programmu. Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

Izvērtējumi

Dalībvalsts vai vadošā iestāde veic programmu izvērtēšanu saistībā ar vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem: efektivitāte, lietderīgums, piemērotība, saskanība un ES pievienotā vērtība, ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Izvērtēšana var attiekties arī uz citiem būtiskiem kritērijiem, piemēram, iekļautību, nediskrimināciju un redzamību.

Līdz 2029. gada 30. jūnijam katrai programmai tiks veikts papildu izvērtējums, lai novērtētu tās ietekmi.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 1. jūlija.

KONTEKSTS

Regula (ES) 2021/1059 ir daļa no ES kohēzijas politikas tiesību aktu kopuma 2021.–2027. gada periodam. Šajā politikā galvenā uzmanība tiek pievērsta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai, izmantojot noturīgu konkurētspēju, pētniecību un inovāciju, digitālo pārkārtošanos, Eiropas zaļo kursu un Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Plašāka informācija:

Jautājumi un atbildes par kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu 2021.–2027. gadam (Eiropas Komisija)
Padome pieņem kohēzijas politikas tiesību aktu paketi 330 miljardu EUR apmērā 2021.–2027. gadam (Eiropas Savienības Padome).

GALVENIE TERMINI

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG). To mērķis ir atvieglināt un veicināt pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību ES. Starp to uzdevumiem ir no ES vai no jebkura cita Eiropas pārrobežu sadarbības projekta līdzfinansēto programmu īstenošana. Kā juridiskas personas ETSG apvieno iestādes no dažādām dalībvalstīm. To dalībnieki var būt pašas dalībvalstis, reģionu vai vietēja līmeņa iestādes, asociācijas vai jebkuras citas valsts iestādes. ETSG ir jāietver dalībnieki no vismaz divām dalībvalstīm.

Dalītā pārvaldība. Finansējumu kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un valstu iestādes.

Netiešā pārvaldība. Finansējumu pārvalda partnerorganizācijas vai citas iestādes ES vai ārpus tās.

Partnervalstis. IPA III saņēmējs vai valsts vai teritorija, kas attiecībā uz Interreg A un B programmu ietilpst Kaimiņattiecību apgabalā, kurš ir norādīts Regulas (ES) 2021/947 I pielikumā, vai Krievijas Federācija, vai — attiecībā uz Interreg C un D programmu — valsts vai teritorija, kas ietilpst jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā saskaņā ar KASSI un kas saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94.–158. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60.–93. lpp.).

Regulas (ES) 2021/1058 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159.–706. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu Eiropa pasaulē, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1.–78. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) (OV L 330, 20.9.2021., 1.–26. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 03.02.2022