Eiropas Klimata akts

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES iestādes un ES dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu regulā nospraustos mērķus, vienlaikus ņemot vērā taisnīguma, solidaritātes un izmaksu lietderīguma aspektus.

Ar regulu izveido neatkarīgu Eiropas Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos. Eiropas Vides aģentūras valde pēc atklātas atlases procedūras uz četru gadu pilnvaru termiņu ieceļ 15 Konsultatīvās padomes locekļus. Padomes locekļus izvēlas, pamatojoties uz viņu izcilību zinātnē, plašu profesionālo kompetenci un profesionālo pieredzi klimata un vides zinātņu jomā. 15 vecākos zinātniskos ekspertus ieceļ kā privātpersonas.

Konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi:

• analizēt jaunākos zinātniskos secinājumus Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumos un zinātniskos datus par klimatu, jo īpaši saistībā ar ES būtisku informāciju;
• sniegt zinātniskas konsultācijas un sagatavot ziņojumus par jau ieviestiem un vēl plānotiem ES pasākumiem;
• veicināt neatkarīgu zinātnes atziņu apmaiņu;
• apzināt nepieciešamās darbības un iespējas, lai sekmīgi sasniegtu ES klimata mērķrādītājus;
• palielināt informētību par klimata pārmaiņām un to ietekmi.

Dalībvalstīm ir šādi pienākumi:

• izveidot padomdevēju struktūru klimata jomā, kas sniedz zinātniskas konsultācijas attiecīgajām valstu iestādēm;
• izveidot daudzlīmeņu dialogu klimata un enerģētikas jautājumos, kurā iesaistītas vietējās iestādes, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmēju aprindas, investori, citas attiecīgās ieinteresētās puses un plaša sabiedrība;
• līdz 2029. gada 1. janvārim un vēlāk reizi 10 gados iesniegt Eiropas Komisijai savu stratēģiju 30 gadu perspektīvā, vajadzības gadījumā to atjauninot reizi piecos gados.

Regulā ir noteikti tālāk tekstā minētie ES starpposma pasākumi, kuru uzdevums ir palīdzēt ES sasniegt tās mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

• Līdz 2030. gadam par vismaz 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) samazināt ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas; Komisija 2021. gada jūlijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu, ar kuru tiek uzlaboti esošie ES tiesību akti un ierosinātas jaunas iniciatīvas šī jaunā mērķrādītāja sasniegšanai. Pēc tam tā uzraudzīs tiesību aktu priekšlikumu nodrošināto progresu, lai noteiktu, vai jaunais mērķrādītājs tiks sasniegts.
• Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam ir pietiekami darīts seku mazināšanai, ierobežot neto piesaistes apjomus līdz ne vairāk kā 225 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta. Lai palielinātu ES oglekļa piesaistītāju² kapacitāti atbilstoši mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, regulā ir arī noteikts, ka ES ir jācenšas nodrošināt, ka 2030. gadā ir sasniegts lielāks tās oglekļa neto piesaistes apjoms.
• Ļaut Komisijai ierosināt klimata mērķrādītāju 2040. gadam sešu mēnešu laikā pēc pirmās globālās izsvēršanas, kas minēta Parīzes nolīgumā. Priekšlikumam jāpievieno ziņojums, kurā norādīta indikatīva ES siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta tāme laikposmam no 2030. līdz 2050. gadam.
• Prasīt Komisijai sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, kas minēta Parīzes nolīgumā, sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, ko ES un dalībvalstis panākušas, tiecoties sasniegt regulā noteiktos mērķus.

Lai nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām:

• ES iestādēm un dalībvalstīm ir pienākums:
  • palielināt pielāgošanās spēju, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām;
  • nodrošināt, lai politikas nostādnes par pielāgošanos būtu saskaņotas, savstarpēji atbalstošas un sniegtu ieguvumus nozaru politikas nostādnēm, palīdzēt integrēt šos pasākumus visās politikas jomās un pievērst uzmanību neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un nozarēm;
• Komisijai ir pienākums pieņemt:
  • ES pielāgošanās stratēģiju;
  • līdz 2022. gada 30. jūlijam – pamatnostādnes, ar kurām nosaka vienotus principus un praksi attiecībā uz to, kā projektu un programmu plānošanas, izstrādes, izpildes un uzraudzības procesā konstatēt, klasificēt un pārvaldīt ar klimatu saistītus riskus;
• dalībvalstīm ir pienākums pieņemt un īstenot nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plānus, īpaši ņemot vērā tādas neaizsargātas nozares kā lauksaimniecība, ūdens un pārtikas sistēmas un nodrošinātība ar pārtiku, kā arī nepieciešamību veicināt dabā un ekosistēmās balstītu risinājumu izmantošanu.

Lai novērtētu ES un dalībvalstu panākto progresu, Komisijai ir pienākums:

• līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi piecos gados novērtēt ES un dalībvalstu panākto progresu 2050. gada mērķrādītāja un pielāgošanās mērķu sasniegšanā un to, vai pasākumi, kurus ES un valstis īsteno nolūkā sasniegt šos mērķus, ir konsekventi;
• novērtēt, vai ES pasākumu un tiesību aktu projekti, tostarp budžeta priekšlikumi, atbilst 2030. un 2040. gada mērķrādītājiem un mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;
• regulāri izvērtēt attiecīgos nacionālos pasākumus un sniegt ieteikumus dalībvalstīm gadījumā, ja tiek konstatēts, ka šie pasākumi nav saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Komisija sadarbojas ar:

• visām sabiedrības grupām, tostarp ar sabiedrības pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai tās varētu un lai tām būtu iespējas sniegt savu ieguldījumu godīgas, sociāli taisnīgas, klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā;
• ekonomikas nozarēm, kuras sagatavo indikatīvus brīvprātīgos ceļvežus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai.

Ar regulu groza:

• Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (skatīt kopsavilkumu) un Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības pārvaldību (skatīt kopsavilkumu).