Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“programma”) uz daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības laiku un nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus. Ar regulu:

tiek noteikts satvars, kas reglamentē Eiropas Savienības (ES) atbalstu pētniecībai un inovācijai saistībā ar sasniedzamajiem zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem mērķiem un attiecīgajām prioritātēm, norādīti šo darbību pamatvirzieni un noteikts maksimālais kopējais apjoms un detalizēti noteikumi attiecībā uz ES finanšu ieguldījumu pamatprogrammā un attiecīgās daļas katrā paredzētajā darbībā;
tiek paredzēti noteikumi uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalībai un noteikumi, kas reglamentē pētniecības rezultātu izplatīšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Īstenošana

Programmu īsteno ar:

īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu (ES) 2021/764 (sk. kopsavilkumu);
finansiālu iemaksu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā (EIT), kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/819;
īpašo aizsardzības pētniecības programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/697 (sk. kopsavilkumu).

Mērķi

Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt ES ieguldījumu pētniecībā un inovācijā ietekmi uz zinātni, tehnoloģijām, ekonomiku un sabiedrību, lai:

stiprinātu ES zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu konkurētspēju visās ES dalībvalstīs, tostarp rūpniecības jomā;
īstenotu ES stratēģiskās prioritātes un palīdzētu īstenot tās mērķus un politikas;
risinātu globālas problēmas, tostarp īstenotu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), ievērojot Programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma principus;
stiprinātu Eiropas Pētniecības telpu (EPT).

Tādējādi programma maksimāli palielina ES pievienoto vērtību, īpašu uzmanību veltot mērķiem un pasākumiem, kurus dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi īstenot, bet kurus var īstenot sadarbojoties.

Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

izstrādāt, veicināt un virzīt uz priekšu zinātnisko izcilību, atbalstīt kvalitatīvu jaunu fundamentālu un lietišķu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu, atbalstīt pētnieku mācības un mobilitāti, piesaistīt talantus visos līmeņos un veicināt ES talantu kopuma pilnīgu iesaisti darbībās, kas tiek atbalstītas ar programmu;
radīt zināšanas, stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi ES rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā un atbalstīt piekļuvi inovatīviem risinājumiem un to ieviešanu Eiropas rūpniecībā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, risināt globālus sabiedriskas nozīmes uzdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;
veicināt visu veidu inovāciju, atvieglot tehnoloģisko attīstību, demonstrēšanu un zināšanu un tehnoloģijas nodošanu un stiprināt inovatīvu risinājumu izplatīšanu un izmantošanu;
optimizēt programmas sniegumu Eiropas pētniecības telpas ietekmes un pievilcīguma stiprināšanā un palielināšanā, veicināt izcilībā balstītu dalību programmā no visām dalībvalstīm, tostarp no valstīm ar zemu sniegumu pētniecībā un inovācijā, un atvieglot sadarbības saišu veidošanu Eiropas pētniecībā un inovācijā.

Struktūra un budžets

Programma ir strukturēta šādi ar kopējo budžetu 95,5 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (ieskaitot 5,4 miljardus EUR no NextGenerationEU).

I pīlārs “Zinātnes izcilība”

Tam ir šādi komponenti:

II pīlārs “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”

Tam ir šādi komponenti:

kopa “Veselība”;
kopa “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”;
kopa “Civilā drošība sabiedrībai”;
kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”;
kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;
kopa “Pārtika, bioekonomika, dabas resursi, lauksaimniecība un vide”;
ar kodolenerģiju nesaistītas Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra tiešās darbības.

III pīlārs “Inovatīva Eiropa”

Tam ir šādi komponenti:

Eiropas Inovācijas padome (EIP);
Eiropas inovācijas ekosistēmas;
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT).

Daļa “Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana”

Tai ir šādi komponenti:

dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana;
Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana.

Misijas

Misijas ir izcilībā balstītu un ietekmes virzītu starpdisciplināru un starpnozaru pētniecības un inovācijas darbību portfelis, kas paredzēts, lai:

noteiktā termiņā sasniegtu izmērāmu mērķi, ko nebūtu iespējams sasniegt ar individuālām darbībām;
ar zinātnes un tehnoloģijas palīdzību radītu ietekmi uz sabiedrību un lēmumu pieņemšanu;
būtu svarīgs ievērojamai ES iedzīvotāju daļai un plašam ES pilsoņu lokam.

Šajā tiesību aktā ir noteiktas piecas iespējamo misiju jomas:

pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide;
vēzis;
veselīgi okeāni, jūras un piekrastes un iekšzemes ūdeņi;
klimatneitrālas un viedas pilsētas;
augsnes veselība un pārtika.

Katrai misiju jomai ir īpaša misiju valde, kas konsultē Komisiju par konkrētu misiju noteikšanu, izstrādi un īstenošanu.

Eiropas partnerības

Ir izveidota racionalizēta vide ar trīs formu Eiropas partnerībām (līdzfinansētas, kopīgi plānotas un institucionalizētas), kurā ES, valstu iestādes un privātais sektors apņemas atbalstīt pētniecības un inovācijas centienus.

Eiropas Inovācijas padome

EIP ir izveidots kā centrāli pārvaldīts vienots kontaktpunkts, kura mērķis ir īstenot III pīlāra “Inovatīva Eiropa” darbības, kas attiecas uz EIP. EIP galveno uzmanību veltī radikālai un pārveidojošai inovācijai, kas īpaši orientēta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu, tostarp pakāpenisku, inovāciju.

Ārpussavienības valstu dalība

“Apvārsnis Eiropa” ir atvērta juridisko personu līdzdalībai visā pasaulē saskaņā ar noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem un attiecīgā gadījumā arī papildu nosacījumiem darba programmas / uzaicinājuma līmenī.

Programmā kā asociētas trešās valstis var piedalīties:

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis;
valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis;
Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis;
trešās valstis ar attīstītām spējām zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā un apņemšanos ievērot atvērtas tirgus ekonomikas noteikumus.

Līdzdalības noteikumi

Ar regulu paredz dažādus noteikumus, tostarp atbilstības kritērijus dalībai un finansējumam, ētikas noteikumus un principus, kā arī drošības noteikumus programmas finansētajām netiešajām darbībām. To piemēri ir šādi:

tiesību subjekts var piedalīties un saņemt finansējumu, ja tas atbilst atbilstības kritērijiem saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, kā arī darba programmā / uzaicinājumā paredzētajiem papildu nosacījumiem;
aicinājumu iesniegt priekšlikumus saturs ir jāiekļauj darba programmā;
Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kopā ar trešām valstīm, tostarp to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām, starptautiskām organizācijām un bezpeļņas tiesību subjektiem;
iepirkuma procedūrām jāatbilst konkurences noteikumiem un pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem;
noteikumi par finansiālo spēju pārbaudi;
priekšlikumu izvērtēšanas process, ieskaitot atlases un piešķiršanas kritērijus — priekšlikumus izvērtē neatkarīgu ekspertu komiteja, pamatojoties uz izcilību, ietekmi, īstenošanas kvalitāti un efektivitāti;
pieteikumu iesniedzēji var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tie uzskata, ka izvērtēšanas procedūra nav īstenota pareizi;
pienākumi attiecībā uz rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, tostarp attiecībā uz atvērtu zinātni.

Programmas izvērtēšana, ietekmes novērtēšana un uzraudzība

Komisija izvērtē un uzrauga programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai novērtētu progresu programmas mērķu īstenošanā.

Programmu papildina Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma 2021.–2025. gadam.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Ar šo regulu atceļ Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Regulu (ES) Nr. 1290/2013.

Skatīt arī:

“Apvārsnis Eiropa” (Eiropas Komisija)
“Apvārsnis Eiropa”: ES pētniecības un inovācijas programma 2021.–2027. gadam (Eiropas Komisija)
Eiropas Pētniecības telpa (EPT) (Eiropas Komisija)
EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1.–68. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/819 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija) (OV L 189, 28.5.2021., 61.–90. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES (OV L 167I, 12.5.2021., 1.–80. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149.–177. lpp.)

Padomes Regula (Euratom) 2021/765 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un atceļ Regulu (Euratom) 2018/1563 (OV L 167I, 12.5.2021., 81.–100. lpp.)

Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23.–27. lpp.)

Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11.–22. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 02.07.2021