Tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšana

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir aizsargāt un saglabāt konkrētu tālu migrējošu jūras sugu (un piezvejā nozvejotu sugu) krājumus, paredzot tehniskus pasākumus to nozvejas un lomu izkraušanas reglamentēšanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tālu migrējošas sugas:

Atlantijas okeāns

Mazizmēra zivis

Tropiskās tunzivis un zobenzivis, kas mazākas par Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumos norādīto, nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā. Ir aizliegts laist tirgū šo sugu mazizmēra zivis, kuru izcelsme ir ārpussavienības valstīs un kas nozvejotas Atlantijas okeānā.

Zvejas kuģu un ierīču ierobežojumi

Lielacu tunzivju zveja ar riņķvadiem vai tunzivju zvejas kuģiem ar makšķerēm ir aizliegta novembrī noteiktos tropisko ūdeņu apgabalos, kuru koordinātas ir šādas:

Ir aizliegts jebkādā daudzumā zvejot vai paturēt uz kuģa svītrainās, lielacu vai dzeltenspuru tunzivis, kas nozvejotas, izmantojot riņķvadus* noteiktos Portugāles ūdeņos.

Zvejas kuģu skaits

Padome nosaka to ES zvejas kuģu skaitu un kopējās bruto reģistrētās tonnas (BRT), kuri ir garāki par 24 metriem un kuri kā mērķa sugu Atlantijas okeānā un tam blakus esošo jūru ūdeņos zvejo lielacu tunzivis (kā noteikts ICCAT konvencijas 1. pantā). To nosaka kā vidējo skaitu un vidējo tonnāžu laikposmā no 1991. līdz 1992. gadam, kā arī pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to ES kuģu skaitu, kuri 2005. gadā zvejoja lielacu tunzivis, un ko paziņoja ICCAT 2005. gada 30. jūnijā.

Padome arī nosaka to zvejas kuģu skaitu, kuri kā mērķa sugu zvejo Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis, pamatojoties uz vidējo skaitu laikposmā no 1993. līdz 1995. gadam.

Katra ES dalībvalsts ik gadu līdz 15. maijam nosūta Eiropas Komisijai iepriekš minēto kuģu skaitu (un attiecīgos gadījumos tonnāžu) nosūtīšanai ICCAT.

Sugas, kas nav mērķa sugas

Dalībvalstīm jāveicina nejauši nozvejoto jūras bruņurupuču un haizivju, īpaši to mazuļu, atbrīvošana, kā arī jāveicina haizivju izmetuma daudzuma samazināšanās, uzlabojot zvejas rīku selektivitāti.

Dalībvalstīm jāaizliedz velkamo zvejas rīku, aptverošo tīklu, riņķvadu, dragu, žaunu tīklu, rāmju tīklu un āķu jedu izmantošanu tunzivju un tām radniecīgo sugu zivju zvejai Vidusjūrā sporta un amatierzvejas nolūkos un jānodrošina, lai šādā veidā nozvejotās zivis nelaistu tirgū.

Katru gadu jāsagatavo ziņojums par šo pasākumu īstenošanu.

Indijas okeāns

Zvejas kuģu skaits

Padome nosaka to ES zvejas kuģu skaitu, kuri ir garāki par 24 metriem un kuriem ir atļauts zvejot Indijas okeānā, pamatojoties uz to skaitu 2003. gadā.

Sugas, kas nav mērķa sugas

Dalībvalstīm jāveicina nejauši nozvejoto haizivju, īpaši to mazuļu, atbrīvošana, kā arī jāveicina haizivju izmetuma daudzuma samazināšanās.

Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras bruņurupuču populāciju, t. sk.:

Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

Atkritumi

Dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu atkritumus, zivju izmetumus jūrā, zivju iekļūšanu nozaudētos vai pamestos zvejas rīkos, zvejas kuģu radīto piesārņojumu, neparedzēto sugu zivju un dzīvnieku zvejošanu, kā arī netiešu ietekmi uz saistītajām vai atkarīgajām sugām, īpaši uz sugām, kam draud izmiršana.

Jūras zīdītājdzīvnieki

Ir aizliegts jebkuru jūras zīdītāju baru vai grupu ietvert ar riņķvadiem.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2007. gada 1. jūnija.

KONTEKSTS

ES ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (sk. kopsavilkumu).

GALVENIE TERMINI

Riņķvadi: visi aptverošie tīkli, kuru apakšdaļu savelk kopā ar savilcējvirvi, kas ir izvilkta cauri vairākiem pie grunts stropes piestiprinātiem gredzeniem un ar kuru tīklu var savilkt un noslēgt.
Zivju pievilināšanas ierīce (ZPI): noenkuroti, dreifējoši, peldoši vai iegremdēti objekti, ko kuģi izvieto vai kam kuģi līdzseko, tostarp izmantojot radiobojas vai satelītbojas, un kas paredzēti mērķsugu tunzivju pievilināšanai ar riņķvadu veiktās zvejas operācijās.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3.–13. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 520/2007 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1.–2. lpp.)

Padomes Lēmums 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.)

Nolīgums par Indijas okeāna tunzivju zvejas komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 25.–33. lpp.)

Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34.–38. lpp.)

Protokols, ar ko groza Starptautisko Konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 313, 4.12.2019., 3.–24. lpp.)

Padomes Lēmums 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 29.04.2021