Tiesas un ārpustiesas dokumentu pārsūtīšana starp ES valstīm

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regula tiek attiecināta uz civillietām un komerclietām, ja tiesas un ārpustiesas dokumenti jāpārsūta uz citu Eiropas Savienības (ES) valsti.

Dokumentus – pieprasījumus, apstiprinājumus, kvītis, apliecības un paziņojumus – starp struktūrām pārsūta, izmantojot:

• drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu (tīkls, ko veido valstu IT sistēmas un sadarbspējīgi piekļuves punkti);
• ja sistēmas traucējumu dēļ pārsūtīšana nav iespējama – visātrākos piemērotākos alternatīvos līdzekļus.

Tos adresātiem izsniedz:

• saņēmējas struktūras;
• pārsūtītājas struktūras, izmantojot ierakstītu vēstuli vai elektroniskos līdzekļus, ievērojot konkrētus nosacījumus.

ES valstīm:

• jāizraugās valsts amatpersonas, iestādes vai citas kompetentas personas kuru kompetencē ir pārsūtīt (“pārsūtītājas struktūras”) un saņemt (“saņēmējas struktūras”) dokumentus;
• jāsniedz Eiropas Komisijai informācija par izraudzītajām struktūrām un to dati;
• jāizraugās centrālā struktūra, kas būs atbildīga par:
  • informācijas sniegšanu pārsūtītājām struktūrām;
  • risinājumu meklēšanu visām grūtībām;
  • izņēmuma gadījumos pieprasījumu pārsūtīšanu kompetentajai saņēmējai struktūrai;
• palīdzības sniegšanu tās personas adreses noskaidrošanā, kurai jāizsniedz dokuments;
• jāsedz to izmantoto valsts IT sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

Par nosūtīšanas un izsniegšanas procedūrām ir noteikts tālāk minētais.

• Tiesas dokumenti:
  • starp struktūrām jāpārsūta tieši un cik vien ātri iespējams;
  • tiem jāpievieno atbilstoši sagatavots lūgums ES valsts oficiālajā valodā;
• saņēmēju struktūru pienākumi:
  • cik vien ātri iespējams apstiprināt dokumenta saņemšanu;
  • informēt pārsūtītāju struktūru, ja trūkst informācijas vai lūgums neietilpst šīs regulas darbības jomā;
  • ja dokumenta izsniegšanai tai nav teritoriālās jurisdikcijas, pārsūtīt minēto dokumentu kopā ar lūgumu saņēmējai struktūrai;
  • viena mēneša laikā izsniegt dokumentu, ja tai ir atbilstošas pilnvaras;
  • informēt pārsūtītāju struktūru par to, vai dokuments ir izsniegts vai to norādījusi;
• adresāti var atteikties pieņemt dokumentu:
  • ja dokuments nav sagatavots viņa valsts oficiālajā vai tam saprotamā valodā;
  • vai nu izsniegšanas brīdī, vai divu nedēļu laikā no izsniegšanas brīža ar rakstisku pieņemšanas atteikuma paziņojumu;
• ir spēkā īpaši noteikumi un termiņi, ja atbildētājs nav ieradies, un ar dokumentu tiek uzsākta tiesvedība.

Parasti pieteikumu iesniedzējiem nav jāsedz tiesas dokumentu izsniegšanas izmaksas. Tomēr valsts līmenī jānosaka vienreizēja fiksēta maksa, par to, ka:

• ir nodarbināta tiesu varas amatpersona vai persona, kas ir kompetenta saskaņā ar tiesību aktiem;
• tiek izmantoti noteikti pakalpojumi.

Komisija:

• var pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, ar kuriem grozīt likumdošanas tehniskos aspektus;
• ir atbildīga par tādas programmatūras izveidi, uzturēšanu, izstrādi un finansēšanu, ko valstu iestādes var izmantot savas valsts IT sistēmas vietā;
• izstrādā un atjaunina elektronisku rokasgrāmatu ar svarīgu informāciju, ko tā saņem no valstu iestādēm, un dara to pieejamu, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (Lēmums 2001/470/EC – skatīt kopsavilkumu), un Eiropas e-tiesiskuma portālā;
• līdz 2023. gada 2. jūlijam sagatavo detalizētu programmu šīs regulas snieguma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai;
• iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai novērtējuma ziņojumu.

Ārpustiesas dokumenti jāpārsūta un jāizsniedz ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesas dokumenti.

Šo regulu:

• nepiemēro:
  • nodokļu, muitas vai administratīvās lietās;
  • jautājumos saistībā ar dalībvalsts atbildību, īstenojot savu juridisko varu;
  • ja nav zināma adresāta adrese.

Atcelšana

Ar Regulu (ES) 2020/1784 tika pārskatīta un aizstāta Regula (EK) Nr. 1393/2007 un tās turpmākie grozījumi (skatīt kopsavilkumu).