Tiesību aktu atzīšana par spēkā neesošiem ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu

KOPSAVILKUMS:

KĀDS IR ŠO PANTU MĒRĶIS?

Saskaņā ar 263. pantu ir atļauts celt prasību Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk tekstā – “Tiesa”) par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu apstrīdēšanu.
264. pantā ir noteikts, ka, ja prasība ir pamatota, Tiesa pasludina tiesību aktu par spēkā neesošu vai, ja nepieciešams, norāda, kuras no spēkā neesošā tiesību akta sekām uzskata par galīgām.
266. pantā ir noteikts, ka pusei, kuras tiesību akts tiek atcelts, jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Tiesas spriedumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

LESD 263. pantā ir noteikts, ka Tiesa var izskatīt jautājumus par to, cik likumīgi ir:
- leģislatīvie akti;
- Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtie tiesību akti, izņemot ieteikumus un atzinumus;
- tādi Eiropas Parlamenta un Eiropadomes tiesību akti, kas pieņemti, lai radītu tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām.
Tiesa var pārbaudīt arī to ES struktūru, biroju vai aģentūru darbību aktu likumību, kuri rada tiesiskas sekas trešām personām.
Tiesa ir noteikusi, ka papildus tādiem tiesību aktiem kā regulas, lēmumi un direktīvas, kas LESD 288. pantā ir definēti kā saistoši, svarīgs ir tiesību akta saturs (un nolūks), nevis īstenošanas pasākums (Lieta C-316/91 Eiropas Parlaments pret Padomi). Tādējādi var apstrīdēt cita veida tiesību aktu, piemēram, Padomes secinājumu, likumību (Lieta C-27/04 Komisija pret Padomi).

Kurš var iesniegt Tiesā prasību atzīt tiesību aktu par spēkā neesošu?

LESD 263. pantā ir norādīti trīs prasības iesniedzēju veidi.
- Privileģēti prasības iesniedzēji, t. i., ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Tie vienmēr var celt prasību tiesā par likumības pārbaudi (2. punkts).
- Daļēji privileģēti prasības iesniedzēji, t. i., Revīzijas palāta, ECB un Reģionu komiteja. Tie var celt prasību tikai nolūkā “aizsargāt savas prerogatīvas” (3. daļa).
- Neprivileģēti prasības iesniedzēji, t. i., juridiskas personas, piemēram, uzņēmumi, un fiziskas personas, piemēram, privātpersonas, var celt prasību tiesā par likumības pārbaudi, bet tām tiek piemēroti stingrāki nosacījumi attiecībā uz tiesiskā statusa (“locus standi”) atbilstību (4. daļa).

Prasības par atzīšanu par spēkā neesošu celšana

Prasība jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc tiesību akta publicēšanas vai tā paziņošanas prasības iesniedzējam. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 51. pantu ir vēl 10 dienu termiņa pagarinājums, lai ņemtu vērā pasta kavējumus attāluma dēļ (skatīt kopsavilkumu). Ja tiesību akts netiek publicēts vai paziņots, termiņš sākas tajā brīdī, kad prasības iesniedzējs par to uzzinājis ar citiem līdzekļiem.
Neprivileģētajiem prasības iesniedzējiem ir jākonstatē, ka tās ir tiesību akta adresāts vai ka tiesību akts viņus skar tieši (skatīt Lietu C-486/01 Front national pret Eiropas Parlamentu) un individuāli (skatīt Lietu C-25/62 Plaumann pret Komisiju).

Pamatojums tiesību akta atzīšanai par spēkā neesošu

LESD 263. pantā (2. daļā) ir noteikti šādi pamatojumi tiesību akta atzīšanai par spēkā neesošu:

kompetences trūkums;
būtiski procedūras noteikumu pārkāpumi, piemēram, nepieciešamība ievērot iestādes prerogatīvas pirms lēmuma pieņemšanas, kā norādīts prasībā apspriesties lietā par izoglikozi (Lieta C-138/79 SA Roquette Frères pret Padomi un C-139/79 Maizena GmbH pret Padomi);
līgumu vai ES Pamattiesību hartas tiesību normu pārkāpumi;
jebkuru ar līgumu piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumi;
pilnvaru nepareiza izmantošana (prasības iesniedzējam ir jāspēj pierādīt, pamatojoties uz faktiem, ka apstrīdētais tiesību akts ticis pieņemts neatļautos nolūkos (Lieta C-23/76 Pellegrini pret Komisiju).

Tiesību akta atzīšana par spēkā neesošu

LESD 264. pants ir juridisks pamats tiesību akta atzīšanai par spēkā neesošu.

Ja prasība tiesību aktu atzīt par spēkā neesošu ir pamatota, Tiesa attiecīgo tiesību aktu pasludina par spēkā neesošu.
Ja Tiesa to uzskata par vajadzīgu, tā var norādīt, kuras no tiesību akta, ko tā pasludinājusi par spēkā neesošu, sekām jāuzskata par galīgām. Citiem vārdiem sakot, tā var pasludināt dažus apstrīdētā tiesību akta aspektus par spēkā esošiem šādu iemeslu dēļ:
- juridiskās noteiktības nepieciešamība (skatīt, piemēram, Lietu C-21/94 Eiropas Parlaments pret Padomi); vai
- nepieciešamība apturēt atzīšanas par spēkā neesamību sekas, līdz kompetentā iestāde pieņem tiesību aktu, ar kuru aizstāj anulēto tiesību aktu.
Ja Tiesa pasludina tiesību aktu par spēkā neesošu, atzīšanas par spēkā neesamību sekas parasti ir no attiecīgā tiesību akta pieņemšanas brīža (pazīstams kā ex tunc). Tomēr sekas var būt arī no tiesas sprieduma datuma (ex nunc). Papildus tam Tiesa var saglabāt spēkā neesošā tiesību akta sekas.
Atzīšana par spēkā neesošu var būt arī daļēja, kā tas ir Lietā C-378/00 Komisija pret Eiropas Parlamentu un Padomi, kurā Tiesa atzīst par spēkā neesošu tiesību akta pantu, bet paziņo, ka būtu jāpaliek spēkā jau pieņemtajiem pasākumiem, ar ko īsteno attiecīgo tiesību aktu.

Tiesas sprieduma ievērošana

Pusei, kuras pieņemtais tiesību akts ir pasludināts par spēkā neesošu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu (LESD 266. pants).

KONTEKSTS

Prasība atcelt tiesību aktu ir juridisks instruments, kas ļauj ES valstīm un ES iestādēm un struktūrām, kā arī pilsoņiem, uzņēmumiem un interešu grupām konkrētos īpašos apstākļos tieši lūgt Eiropas Savienības Tiesu veikt ES tiesību akta likumības pārbaudi.

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa – Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi – I sadaļa – Noteikumi par iestādēm – 1. nodaļa – Iestādes – 5. iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa – 263. pants (bijušais EKL 230. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 162.–163. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa – Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi – I sadaļa – Noteikumi par iestādēm – 1. nodaļa – Iestādes – 5. iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa – 264. pants (bijušais EKL 231. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 163. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Sestā daļa – Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi – I sadaļa – Noteikumi par iestādēm – 1. nodaļa – Iestādes – 5. iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa – 266. pants (bijušais EKL 233. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 163. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Septītā daļa – Vispārīgi un nobeiguma noteikumi – 340. pants (bijušais EKL 288. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 193. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, sestā daļa – Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi – I sadaļa – Noteikumi par iestādēm – 2. nodaļa – Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi – 1. iedaļa – Savienības tiesību akti – 288. pants (bijušais EKL 249. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 171.–172. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 20.01.2021