Mērvienības Eiropas Savienībā

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir uzskaitītas un definētas likumīgās mērvienības, kas jāizmanto lielumu izteikšanai Eiropas Savienībā (ES). Tajā ir noteikts, ka ES ir izmantojamas metriskās mērvienības / starptautiskā mērvienību sistēma (SI mērvienības)*.

Padomes Direktīva 80/181/EEK ir vairākkārt grozīta. Ar pēdējiem grozījumiem, kas tika veikti ar Komisijas Direktīvu (ES) 2019/1258 nolūkā pielāgot direktīvu tehnikas attīstībai, tika grozītas tās pielikumā sniegtās SI pamatvienību definīcijas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

SI mērvienības ES ir obligāti jāizmanto ekonomikas, sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības un administratīvās pārvaldes jomā.

SI mērvienības tika izstrādātas starptautiskās rezolūcijās, kas pieņemtas Ģenerālajā svaru un mēru konferencē (CGPM), kuras dalībnieces ir visas ES valstis.

Direktīvā vairākos pielikumos ir uzskaitītas un definētas atļautās un obligāti izmantojamās mērvienības, kas minētas tālāk tekstā.

SI pamatvienības
- Laiks: sekunde (s).
- Garums: metrs (m).
- Masa: kilograms (kg).
- Elektriskās strāvas stiprums: ampērs (A).
- Termodinamiskā temperatūra: kelvins (K).
- Vielas daudzums: mols (mol).
- Gaismas stiprums: kandela (cd).
Vairāk nekā 20 SI atvasinātās mērvienības ar īpašiem nosaukumiem un simboliem (piemēram, frekvence: hercs (Hz), spēks: ņūtons (N), elektriskā pretestība: oms (Ω)).
Priedēkļi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai (piemēram, kilo: 10³ un k, mili: 10^-3 un m).
Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs (piemēram, optisko sistēmu optiskais stiprums: dioptrija, dārgakmeņu masa: metriskais karāts).
Saliktas mērvienības.

Mērvienību definīcijas ir balstītas uz dabiskām konstantēm, kas ļauj veikt precīzus mērījumus pat ļoti mazā apjomā. Tādēļ tās var izmantot ne vien ikdienas dzīvē, bet arī nolūkiem, kam nepieciešama ļoti augsta precizitāte, piemēram, zinātniskiem pētījumiem vai progresīviem tehnoloģiskiem pielietojumiem.

Izņēmumi: Direktīva neietekmē tādu mērvienību izmantošanu gaisa, jūras un dzelzceļu satiksmē, kas ir noteiktas starptautiskos nolīgumos, kas ir saistoši ES vai ES valstīm.

Atkāpes attiecas tikai uz Īriju un tikai ierobežotos apstākļos:

jūdzes, jardus, pēdas un collas joprojām ir atļauts izmantot ceļa zīmēs un attāluma un ātruma mērīšanai;
pintes joprojām ir atļauts izmantot saistībā ar piena tirdzniecību vairākkārtēji izmantojamos traukos un alus un sidra liešanu mucās;
trojas unces var turpināt izmantot darījumos ar dārgmetāliem.

Papildu rādītāji

Direktīva ļauj izmantot arī papildu rādītājus (lieluma rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas direktīvā). Taču tos nedrīkst izmantot vienus pašus; tos var vienīgi pievienot direktīvā minētajām un definētajām SI mērvienībām, SI mērvienībām esot noteicošajām.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1981. gada 1. oktobra, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 1981. gada 1. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Mērvienības (Eiropas Komisija);
Ģenerālā svaru un mēru konference (BIPM-CGPM);
Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO).

GALVENIE TERMINI

Starptautiskā mērvienību sistēma (SI): fizisko mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols, ko papildina priedēkļu kopums, kas tiek izmantots, lai norādītu pakāpes reizinājumu vai dalījumu ar 10. Tā ir metriskās sistēmas mūsdienu forma un vienīgā mērvienību sistēma, kurai piešķirts oficiāls statuss gandrīz visās pasaules valstīs.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40.–50. lpp.)

Direktīvas 80/181/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 03.02.2021