Produktu un pakalpojumu piekļūstamība

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tiesību akts tiks piemērots no 2025. gada 28. jūnija attiecībā uz tālāk norādīto.

• Produkti:
  • datori un operētājsistēmas;
  • maksājumu termināļi un noteikti pašapkalpošanās termināļi, piemēram, bankomāti, biļešu automāti un reģistrācijas automāti, interaktīvi pašapkalpošanās termināļi;
  • viedtālruņi un citas ierīces, ar kurām piekļūst telekomunikāciju pakalpojumiem;
  • TV iekārtas, kas ietver digitālos televīzijas pakalpojumus;
  • e-lasītāji.
• Pakalpojumi:
  • telefonsakaru pakalpojumi;
  • pakalpojumi, ar kuriem piekļūst audiovizuālo mediju pakalpojumiem;
  • gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu noteikti elementi, piemēram, tīmekļa vietnes, mobilo ierīču pakalpojumi, elektroniskās biļetes, informācija;
  • patērētājiem paredzētie banku pakalpojumi;
  • e-grāmatas;
  • e-komercijas pakalpojumi;
  • atbildēšana uz ārkārtas gadījuma saziņu uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”.

Tiesību akts neattiecas uz:

• iepriekš ierakstītiem mediju darbiem ar laika dimensiju, kas publicēti pirms 2025. gada 28. jūnija;
• tiešsaistes kartēm, ja būtiska informācija tiek sniegta piekļūstamā digitālā formātā;
• tādu tīmekļa vietņu un citu formu, ko var uzskatīt par arhīvu, saturu, kas nav atjaunināts vai rediģēts pēc 2025. gada 28. jūnija;
• mikrouzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumiem.

Konkrētas piekļūstamības prasības attiecas uz visiem produktiem un pakalpojumiem, uz ko attiecas tiesību akts, ar norādi, ka tās nemaina to pamata būtību vai nerada nesamērīgu slogu uz operatoriem.

• Produktiem ir:
  • jābūt projektētiem un ražotiem tā, lai tos pēc iespējas vairāk lietotu personas ar invaliditāti;
  • jāpievieno detalizēti noteikumi par informāciju un norādījumiem, lietotāja interfeisu un funkcionalitāti, atbalsta pakalpojumiem un iepakojumu.
• Pakalpojumiem ir:
  • jāsniedz informācija par pakalpojumiem, to piekļūstamības iespējām un objektiem;
  • jāatvieglo piekļuve tīmekļa vietnēm un mobilajām ierīcēm;
  • jāatbalsta tādas sistēmas kā palīdzības dienesti, zvanu centri un apmācības, lai sniegtu informāciju par piekļūstamību;
  • jāpiemēro prakse, politikas nostādnes un procedūras, lai risinātu cilvēku ar invaliditāti vajadzības. Konkrēti noteikumi ir attiecināmi uz dažādiem pakalpojumiem (elektronisko sakaru pakalpojumi, audiovizuālie pakalpojumu, pārvadājumi ar gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu transportu, patērētājiem paredzētie banku pakalpojumi, e-grāmatas, e-komercijas pakalpojumi un atbildēšana uz ārkārtas gadījuma saziņu uz tālruņa numuru 112).
• ES dalībvalstis var izlemt pieprasīt atbilstību būvētai videi, kur pakalpojumi tiek nodrošināti ar piekļūstamības prasībām.
• II pielikumā ir iekļauti nesaistoši piemēri, kā var nodrošināt atbilstību dažādām piekļūstamības prasībām.

Tiesību akts pieprasa tālāk norādīto.

• Ražotāju pienākumi:
  • projektēt un ražot produktus atbilstoši direktīvai, ņemot vērā jebkādas turpmākās izmaiņas pēc saskaņotiem standartiem;
  • sastādīt nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, veikt atbilstības procedūru un uzglabāt informāciju 5 gadus;
  • sniegt skaidru produktu raksturojumu un precīzu kontaktinformāciju;
  • pievienot produktam viegli saprotamus norādījumus un drošības informāciju.
• Importētāju pienākumi:
  • pārliecināties, ka produktam ir sekmīgi veikta atbilstības novērtēšanas procedūra, tam ir nepieciešamā tehniskā dokumentācija, tostarp norādījumi valodā, kas ir viegli saprotama lietotājiem, un tam ir CE marķējums;
  • atteikties palaist tirgū produktu, kas pēc viņu ieskatiem neatbilst piekļūstamības prasībām, vai informēt ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.
• Pakalpojumu sniedzēju pienākumi:
  • izstrādāt un nodrošināt pakalpojumus atbilstoši direktīvai;
  • nodrošināt sabiedrībai rakstisku un mutisku informāciju, kas ir viegli piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti, par pakalpojumiem, ko tie piedāvā un kā tie atbilst piekļūstamības prasībām;
  • garantēt procedūras, ar kurām nepārtraukti nodrošina atbilstību piekļūstamības prasībām un ņem vērā jebkādas izmaiņas.
• Ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem ir jārīkojas nekavējoties, ja viņi atklāj, ka produkts vairs neatbilst tiesību aktam.

ES dalībvalstu pienākumi:

• nodrošināt, ka visi produkti vai pakalpojumi, uz kuriem ir attiecināms tiesību akts, atbilst piekļūstamības prasībām;
• pēc pieprasījuma sniegt sabiedrībai informāciju par to, kā uzņēmumi ievieš prasības;
• ieviest un atjaunināt procedūras, lai:
  • pārbaudītu pakalpojumu atbilstību direktīvai;
  • pārskatīt sūdzības un ziņojumus par neatbilstību;
  • pārbaudīt, vai uzņēmums ir novērsis nepilnības;
• ieteikt veidus, tostarp tiesisko darbību, lai nodrošinātu atbilstību, un uzlikt soda naudas par likuma pārkāpumiem.

Eiropas Komisija:

• var pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, ar kuriem grozīt direktīvas tehniskos aspektus;
• var pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotos standartus par piekļūstamības prasībām vai pielāgot tehniskās specifikācijas noteiktiem apstākļiem;
• izveidot iestāžu pārstāvju darba grupu tirgus uzraudzībai un pakalpojumu atbilstībai un ieinteresēto pušu, tostarp invaliditātes organizāciju, darba grupu, lai:
  • veicinātu informācijas apmaiņu un paraugpraksi;
  • stiprinātu sadarbību starp iestādēm un ieinteresētajām pusēm;
  • sniegt padomus;
• līdz 2030. gada 28. jūnijam un ik pēc 5 gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tiesību akta piemērošanu.