ES tālākie reģioni

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tālākie reģioni

Eiropas Savienībā ir šādi deviņi tālākie reģioni:

• Azoru salas un Madeira (Portugāle);
• Kanāriju salas (Spānija);
• Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Majota, Reinjona un Sentmartēna (Francija).

Darbības virzieni

ES atjaunotā stratēģija reģioniem ir balstīta uz četriem tālāk norādītajiem darbības virzieniem.

1. Stiprāka partnerība reģionu, atbilstošo Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas starpā. Ir paredzēti šādi pasākumi:
   • izveidot īpašu platformu viedokļu apmaiņai par tālāko reģionu interesēm un grūtībām, kopā pulcējot Komisiju, valstu un tālāko reģionu varas iestādes un citus iesaistītos dalībniekus;
   • izveidot specializētas darba grupas, lai pēc tālāko reģionu pieprasījuma risinātu konkrētā reģiona specifiskās vajadzības;
   • nodrošināt tālāko reģionu grūtību un interešu rūpīgu ievērošanu Eiropas politiku ietekmes novērtēšanā;
   • sarunās ar trešajām valstīm par tirdzniecības nolīgumiem īpašu uzmanību pievērst tālāko reģionu paaugstināta riska produktiem;
   • sadarboties ar Savienības dalībvalstīm, lai tālākos reģionus labāk iesaistītu sarunās saistībā ar zvejniecību.
2. Tālāko reģionu resursu attīstīšana. Tālākajiem reģioniem ir īpaši unikāli dabas resursi, tostarp šādi:
   • plaša bioloģiskā daudzveidība;
   • ievērojamas ekskluzīvas ekonomikas zonas¹;
   • atrašanās vieta un klimats, kas piemēroti kosmosa izmantošanas un kosmofizikas darbībām;
   • tuvums trešu valstu tirgiem.

   Ņemot vērā šos resursus, Komisija īstenos vairākus pasākumus, tostarp šādus:

   • ieviesīs īpašu iniciatīvu stratēģiskiem ieguldījumiem sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas grupu, lai uzlabotu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļu pieejamību;
   • apsvērs īpašus pasākumus “zilās” ekonomikas sektoriem;
   • apsvērs atļaut valsts atbalstu jaunu kuģu būvei;
   • meklēs iespējas turpināt piemērot ES lauksaimniecības shēmu tālākajos reģionos un paturēt spēkā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai īpašos noteikumus par tālākajiem reģioniem;
   • apsvērs iespēju sniegt īpašu atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgai izmantošanai;
   • uzlabos atbalstu un palīdzību noturībai pret klimata pārmaiņu sekām, izmantojot arī ES civilās aizsardzības mehānismu;
   • integrēs iniciatīvas “Tīra enerģija ES salām” paraugpraksi Eiropas Savienībā un starptautiskā mērogā.
3. Izaugsme un darbvietu radīšana. Komisija:
   • noteiks īpašu koordinācijas un atbalsta darbību Apvāršņa 2020 2018.–2020. gada darba programmā, lai uzlabotu tālāko reģionu iespējas piedalīties programmā;
   • pievērsīs īpašu uzmanību tālāko reģionu resursiem un specifiskām vajadzībām, izstrādājot turpmākās ES pētniecības pamatprogrammas;
   • stiprinās centienus Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa popularizēšanā;
   • labāk nodrošinās tālāko reģionu vajadzības un atvieglos to dalību Eiropas transporta tīkla programmā, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā un turpmākajās transportam paredzētajās ES programmās.
4. Ciešāka tālāko reģionu sadarbība ar kaimiņvalstīm un plašākā reģionā. Komisija:
   • apsvērs jaunu ES investīciju virzīšanu uz prioritāriem lielāka mēroga projektiem tālāko reģionu ģeogrāfiskajos baseinos;
   • atvieglos sadarbību starp tālākajiem reģioniem un to kaimiņvalstīm, labāk saskaņojot attiecīgo finansēšanas instrumentu noteikumus un, iespējams, izstrādājot kopīgas programmas;
   • ņems vērā tālāko reģionu problēmas, risinot sarunas par starptautiskiem nolīgumiem un mobilitātes partnerībām ar to kaimiņvalstīm vai tos īstenojot.