KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir padarīt efektīvākus ES ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas noteikumus:

uzlabojot sistēmu savstarpēju izmantojamību;
izveidojot juridisko pamatojumu informācijas pārrobežu apmaiņai par transportlīdzekļiem un to īpašniekiem vai turētājiem, saistībā ar kuriem notikusi ceļu lietošanas maksu nesamaksāšana ES.

Ar šo direktīvu pārstrādā un atceļ Direktīvu 2004/52/EK no 2021. gada 20. oktobra.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīva neattiecas uz:

neelektroniskām ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmām;
mazām, tikai vietējas nozīmes ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmām, attiecībā uz kurām izmaksas ir nesamērīgi dārgas salīdzinājumā ar priekšrocībām.

EETS ir līdzeklis savstarpēji izmantojamas ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas sistēmas iegūšanai.
Tā ļauj ceļu lietotājiem parakstīt vienu līgumu un izmantot transportlīdzekļa iekārtu¹ ceļu lietotāju nodevu elektroniskai iekasēšanai visā ES.
Tā papildina valstu ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas shēmas.

Ar šo direktīvu pieņem noteikumus par EETS, tajā skaitā:

vispārējos principus, tajā skaitā EETS pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas procedūru un EETS pakalpojumu sniedzēju un nodevu iekasētāju tiesības un pienākumus;
samierināšanas struktūras, kas izveidota, lai darbotos kā starpnieks starp nodevu iekasētājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem, lomu;
vienota un nepārtraukta pakalpojuma nodrošināšanu, t. i., tiklīdz transportlīdzekļa parametri ir ievadīti sistēmā, nav nepieciešama turpmāka iejaukšanās neatkarīgi no tā, kura EETS pakalpojumu sniedzēja apgabalā transportlīdzeklis pārvietojas;
vienota kontaktbiroja izveidi, ja ES valstī ir vairāk par vienu EETS apgabalu.

Ar šo direktīvu izveido noteikumus par informācijas apmaiņu, kas attiecas uz ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu, tajā skaitā:

procedūru informācijas apmaiņai starp ES valstīm;
informatīvu vēstuli par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu;
informācijas sniegšanu, ko ES valsts sniedz maksājumus iekasējošajai struktūrai.

Tā ir piemērojama kopš 2019. gada 19. oktobra, un ES valstu tiesību aktos tā ir jātransponē līdz 2021. gada 19. oktobrim.

Taču Direktīvā ir noteikti vairāki konkrēti termiņi:

2019. gada 19. oktobris – saistībā ar samierināšanas struktūru, Eiropas Komisijas īstenošanas aktiem par specifikācijām elektroniskajām saskarnēm, savstarpējas izmantojamības komponentiem un Komisijas deleģētajiem aktiem par paziņotajām struktūrām;
2021. gada 19. oktobris – par valstu elektronisko reģistru pieejamību;
2023. gada 19. aprīlis – par ES valstu ziņojumiem Komisijai un Komisijas ziņojumiem Eiropas Parlamentam un Padomei;
2024. gada 17. aprīlis – par Komisijas pilnvarām pieņemt deleģētos aktus.