Energoefektivitāte

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvas 2012/27/ES mērķis bija līdz 2020. gadam par 20 % uzlabot energoefektivitāti, salīdzinot ar 1990. gada līmeņiem, un tajā visām ES valstīm bija noteikta prasība noteikt valsts energoefektivitātes mērķus, lai to panāktu. Ar to veicina energoefektivitāti¹ visā ES ar kopējas pasākumu sistēmas palīdzību, kas ietver visu energoapgādes ķēdi no enerģijas ražošanas, līdz sadalei un galapatēriņam.

Šī direktīva, kas pārskatīta ar Direktīvu (ES) 2018/2002, kopā ar pārskatīto Atjaunojamās enerģijas direktīvu un jauno Pārvaldības regulu ir daļa no tiesību aktu kopuma Tīru enerģiju ikvienam Eiropā.

Galvenie 2012. direktīvas grozījumi:

• līdz 2030. gadam sasniegt 32,5 % energoefektivitātes mērķi un plānot turpmākus uzlabojumus pēc tam;
• likvidēt šķēršļus enerģētikas tirgū, kas ierobežo energoapgādes un izmantošanas efektivitāti;
• ES valstīm noteikt savu valsts devumu 2020. un 2030. gadam;
• no 2020. gada ES valstīm būs jāizmanto komunālo pakalpojumu uzņēmumi, lai palīdzētu patērētājiem katru gadu lietot par 0,8 % mazāk enerģijas (Maltai un Kiprai — par 0,24 %), kas piesaistīs privātos ieguldījumus un atbalstīs jaunu konkurentu ienākšanu tirgū;
• skaidrāki noteikumi par enerģijas uzskaiti un rēķinu sagatavošanu, kas stiprina patērētāju tiesību aizsardzību, jo īpaši cilvēkiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu ēkās;
• ES valstīm būtu jānodrošina, ka pastāv pārredzami un publiski pieejami valsts noteikumi par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, aukstumapgādes enerģijas un mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās, kur šādi pakalpojumi tiek lietoti kopīgi;
• stiprināt energoefektivitātes sociālos aspektus, energoefektivitātes shēmu un alternatīvu pasākumu izstrādē ņemot vērā enerģētisko nabadzību.