Likviditātes seguma prasība kredītiestādēm

KOPSAVILKUMS:

Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šajā deleģētajā regulā ir detalizēti izklāstīts, kā pielietot Regulā (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula) noteikto vispārējo tiesību principu attiecībā uz to, ka kredītiestādēm ir jābūt pietiekamiem aktīviem, lai varētu segt likviditātes prasības 30 dienu periodā.

LSR (likviditātes seguma rādītājs) deleģētajā regulā tiek norādīts, kuri aktīvi tiek uzskatīti par likvīdajiem aktīviem*. Tajā ir paskaidrots, kā jāaprēķina izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuru samaksa paredzama 30 dienu laikā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kredītiestādēm ir jānodrošina, lai likviditātes seguma rādītāja līmenis būtu vismaz 100 %. Tas ir līdzvērtīgs likviditātes rezervju* un neto likviditātes izejošo naudas plūsmu* attiecībai 30 dienu laikā.

Kredītiestāde tiek pakļauta spriedzei* šādās situācijās (bet ne tikai):

būtiskas privātpersonu vai MVU noguldījumu daļas vērtības samazināšanās;
nenodrošināta korporatīvā finansējuma spēju vai nodrošināta īstermiņa finansējuma daļēja vai pilnīga zaudēšana;
papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanu;
paaugstināta tirgus nestabilitāte, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību;
neplānota likviditātes un kredītiespēju izmantošana;
potenciāls pienākums atpirkt parādu vai pildīt ārpuslīgumiskas saistības.

Likvīdajiem aktīviem ir šādas prasības:

aktīvi ir kredītiestādes glabāts īpašums, tiesības, pilnvarojums vai līdzdalības daļa, ko 30 dienu laikā var pārvērst skaidrā naudā;
aktīvus nav izdevusi pati kredītiestāde vai citas iestādes, piemēram, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi vai finanšu pārvaldītājuzņēmumi;
jābūt iespējai to vērtību noteikt, pamatojoties uz viegli pieejamām tirgus cenām;
aktīviem jābūt iekļautiem atzītā biržā vai tirgojamiem tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu*;

Likvīdie aktīvi tiek iedalīti vairākās kategorijās:

1. līmenis: (vislikvīdākie), piemēram, monētas un banknotes vai aktīvi, kurus garantē Eiropas Centrālā banka, valstu centrālās bankas vai reģionālās un vietējās varas iestādes;
2.A līmenis: tādi aktīvi, kurus garantē ES reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras, un kuru riska pakāpe ir 20 %;
2.B līmenis: tādi aktīvi kā ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, uzņēmumu parāda vērtspapīri un akcijas, kuras atbilst noteiktām prasībām un noteiktiem vērtspapīrošanas* kritērijiem, un šiem aktīviem ir jāatbilst vairākiem stingriem nosacījumiem, lai tie tiktu akceptēti kā kā 2.B līmeņa aktīvi.

Kredītiestādēm ir jānodrošina:

lai likviditātes rezervēs iekļautie aktīvi vienmēr ir pietiekami diversificēti un viegli pieejami, kā arī lai 30 dienu laikā tos var pārvērst skaidrā naudā;
lai aktīvos ir iekļauti vismaz 60 % no 1. līmeņa aktīvu rezervēm un ne vairāk par 15 % no 2.B līmeņa aktīviem;
lai 30 dienu laikā tie aktīvi, kas vairs neatbilst kritērijiem, netiktu uzskatīti par likvīdiem aktīviem.

Lai noteiktu un novērtētu likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas un veicamās procedūras, tiek izmantoti detalizēti noteikumi un aprēķini.

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/1620 ir izdarīti grozījumi attiecībā uz Regulā 2015/61 iekļautajām prasībām, uzlabotu šīs regulas pielietojumu. Vissvarīgākie grozījumi ir šādi:

pilnībā saskaņot paredzamo izejošās un ienākošās naudas plūsmu likviditāti attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu* un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem* ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas starptautiskajiem likviditātes standartiem;
precizēt, kā tiek izmantotas centrālās bankas filiālēs vai meitasuzņēmumos glabātās rezerves;
koriģēt atbrīvojumu no minimālā emisijas apmēra noteiktiem ārpus ES valstīs glabātiem aktīviem;
uzlabot likvidēšanas mehānismu* likviditātes rezervju novērtēšanai;
īstenot jaunus vienkāršus, pārredzamus un standartizētus kritērijus attiecībā uz vērtspapīrošanu.

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1620 sāk piemērot ar 2020. gada 30. aprīli.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

To piemēro kopš 2015. gada 1. oktobra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Prudenciālās prasības (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Likvīdie aktīvi: aktīvi, kurus var viegli pārvērst naudā.

Likviditātes rezerves: kredītiestādei pieejamie likvīdie aktīvi.

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas: summa, kas paliek pāri pēc ienākošās naudas plūsmas atņemšanas no izejošās naudas plūsmas.

Spriedze: pēkšņa vai būtiska kredītiestādes maksātspējas vai likviditātes pasliktināšanās.

Līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu: jeb “repo” ir īstermiņa aizdevums, ko vērtspapīru pārdevējs piekrīt atpirkt noteiktā laikā un par noteiktu cenu.

Vērtspapīrošana: procedūra, kurā dažādi finanšu aktīvi vai līgumsaistību parādi, piemēram, aizdevumi automašīnas iegādei vai hipotēkai, tiek pārstrukturēti un pārdoti ieguldītājiem.

Līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu: jeb “reverse repo” vērtspapīru iegāde, apņemoties pārdot tās par augstāku cenu konkrētā datumā nākotnē.

Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi: likvīdo aktīvu aizdevums apmaiņā pret mazāk likvīdu nodrošinājumu. Aizņēmējs maksā aizdevējam maksu par iesaistītajiem riskiem.

Likvidēšanas mehānisms: to darījumu slēgšana (piemēram, aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu vai aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumi), kuru termiņš beidzas nākamajās 30 dienās.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1.–36. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1620 (2018. gada 13. jūlijs), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 271, 30.10.2018., 10.–24. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1.–1861. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 680/2014 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34.–85. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1.–59. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5.–14. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 16.01.2019