Lauksaimniecības augu sēklu tirdzniecība

KOPSAVILKUMS:

KĀDS IR DIREKTĪVU MĒRĶIS?

Direktīva 2002/53/EK attiecas uz to biešu, lopbarības augu, graudaugu, kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu atzīšanu iekļaušanai lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā, kuru sēklas drīkst tirgot visā Eiropas Savienībā (ES).

Turpmāk norādītajās direktīvās ir izklāstīti noteikumi par sēklu šķirņu reģistrāciju un dažādu svarīgāko sugu (ES reglamentēto sugu) sēklu ražošanu un sertificēšanu, pirms tās atļauts tirgot ES.

Direktīva 66/401/EEK – lopbarības augu sēklas.
Direktīva 66/402/EEK – graudaugu sēklas.
Direktīva 2002/57/EK – eļļas augu un šķiedraugu sēklas.
Direktīva 2002/56/EK – sēklas kartupeļi.
Direktīva 2002/54/EK – biešu sēklas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā 2002/53/EK ir paredzēti noteikumi lauksaimniecības augu sugu iekļaušanai ES kopējā katalogā.

ES kopējā katalogā, kas sagatavots, pamatojoties uz paziņojumiem par izmaiņām ES valstu nacionālajos katalogos, tiek uzskaitītas to augu sugu šķirnes, kurus drīkst tirgot visā ES.
Kopējo katalogu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV).

Lai šķirni drīkstētu iekļaut attiecīgās ES valsts katalogā, šķirne ir jāatzīst tikai tad, ja tā ir:
- atšķirīga (A): šķirne ir skaidri atšķirama no jebkuras citas ES zināmas šķirnes, un to var precīzi identificēt un definēt;
- viendabīga (V): neatkarīgi no dažiem trūkumiem šīs šķirnes augi ir līdzīgi vai ģenētiski identiski;
- stabila (S): pēc secīgām pavairošanas reizēm tā joprojām atbilst šķirnes būtisko pazīmju aprakstam.
Lai šķirne atbilstu INO kritērijiem, tai jābūt pārbaudītai attiecīgajā jomā un tai jābūt apmierinošai attiecībā uz audzēšanu un izmantošanu.
Šķirnes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, bet to var atsaukt, ja pēc pārbaudes šķirne vairs neatbilst minētajiem kritērijiem. Uz šķirnēm no citām ES valstīm ir attiecināmas tās pašas prasības, kas uz vietējām šķirnēm.
ES valstīm jāpieprasa, lai šķirņu atzīšanas pamatā ir tādu oficiālu pārbaužu, jo īpaši audzēšanas izmēģinājumu, rezultāti, kas aptver pietiekamu aprakstāmās šķirnes īpašību skaitu. Metodēm, ko izmanto īpašību noteikšanai, jābūt precīzām un uzticamām. Lai noteiktu atšķirīgumu, audzēšanas izmēģinājumos jāiekļauj vismaz pieejamās salīdzināmās šķirnes, kas ir ES zināmas šķirnes.
Ģenētiski modificētai šķirnei, kas atzīta saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK (skatīt kopsavilkumu) ir jānorāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.
Attiecībā uz katru jauno atzīto šķirni ES valstīm ir jānosūta pārējām ES valstīm un Eiropas Komisijai īss apraksts par šķirnes svarīgākajām īpašībām.

Lopbarības augu sēklas (Direktīva 66/401/EEK)

Šī direktīva attiecas uz zālaugiem, pākšaugiem, āboliņu, vīķiem, kāļiem un lapu kāpostiem, kā noteikts tiesību aktos. Sēklas nevar laist tirgū, ja vien tās nav tās nav oficiāli sertificētas vai sertificētas oficiālā uzraudzībā kā pirmsbāzes sēklas (paaudze pirms bāzes sēklām), bāzes sēklas vai sertificētas sēklas (skatīt direktīvas 2. pantu, kur šīs kategorijas ir definētas). Dažas augu sugas noteiktos apstākļos var tirgot arī kā komerciālas sēklas. Tas neattiecas uz lopbarības augu sēklām, kas paredzētas eksportam uz trešām valstīm.

Sēklām ir jāatbilst standartiem attiecībā uz identitāti, veselību un kvalitāti (dīgtspēja, analītiskā tīrība un citu augu sugu šķirņu sēklu saturs).

Graudaugu sēklas (Direktīva 66/402/EEK)

Graudaugu sēklas nevar laist tirgū, ja vien tās nav tās nav oficiāli sertificētas vai sertificētas oficiālā uzraudzībā kā pirmsbāzes sēklas, bāzes sēklas vai sertificētas sēklas (pirmā vai otrā paaudze) un atbilst citiem vispārējiem nosacījumiem.

Sēklām ir jāatbilst tādiem kritērijiem kā identitāte, veselība un kvalitāte (minimālā dīgtspēja, minimālā analītiskā tīrība un maksimālais saturs pēc citu augu sugu šķirņu sēklu skaita, ieskaitot rīsu sarkano sēklu un sēņu klātbūtni paraugos).

Eļļas augu un šķiedraugu sēklas (Direktīva 2002/57/EK)

Direktīva attiecas uz sēklām, kas paredzētas lauksaimnieciskai ražošanai un nevis dekoratīviem mērķiem. Drīkst tirgot tikai oficiāli sertificētas vai oficiālā uzraudzībā sertificētas pirmsbāzes sēklas, bāzes sēklas, sertificētas sēklas vai komerciālas sēklas (skatīt direktīvas 2. pantu, kur šīs kategorijas ir definētas), izņemot kāļus, rapsi, kaņepes, ķimenes, kokvilnu, safloru, saulespuķes, šķiedras linus un linsēklas, ko nevar tirgot kā komerciālas sēklas.

Sēklām jāatbilst kritērijiem attiecībā uz identitāti, veselību un kvalitāti.

Sēklas kartupeļi (Direktīva 2002/56/EK)

ES valstīs drīkst tirgot tikai tādus sēklas kartupeļus, kas atbilst šīs direktīvas kritērijiem. Sēklas kartupeļi tiek oficiāli sertificēti kā bāzes sēklas kartupeļi vai sertificēti kā sēklas kartupeļi, ja augu pārbaužu laikā tiek atzīta to atbilstība katras kategorijas obligātajiem nosacījumiem (skatīt direktīvas 2. pantu, kur šīs kategorijas ir definētas).

Sēklas kartupeļiem tirgū:

jāatbilst minimālajiem kvalitātes nosacījumiem, piemēram, nedrīkst saturēt melnkāju un vīrusa infekcijas;
jābūt noteiktās robežās attiecībā uz konkrētiem piemaisījumiem, kā arī jāatbilst prasībām attiecībā uz bojāto un slimo bumbuļu ierobežojumiem, kas pieļaujami sēklas kartupeļu partijām, iekļaujot zemes un ārējo vielu;
jāatbilst noteiktajām pieļaujamajām normām, piemēram, attiecībā uz puvi, bojājumiem un kraupi;
nedrīkst būt veikta apstrāde ar dīgšanas inhibitoriem;
jābūt minimālajiem izmēriem, piemēram, tie neizbirst cauri sietam a 25 × 25 mm;
nedrīkst būt dažādi izmēri vienā partijā, neatbilstot noteiktajai formulai.

Nedrīkst būt vairāk par četriem bāzes sēklas kartupeļu ataudzējumiem un diviem sertificēto sēklas kartupeļu ataudzējumiem.

Bietes (Direktīva 2002/54/EK)

Šī direktīva attiecas uz šķirnes Beta vulgaris L cukurbietēm un lopbarības bietēm.

Biešu sēklas parasti nedrīkst laist tirgū, ja vien tās nav oficiāli sertificētas vai oficiālā uzraudzībā sertificētas kā pirmsbāzes sēklas, bāzes sēklas vai sertificētas sēklas (skatīt direktīvas 2. pantu, kur šīs kategorijas ir definētas), un tām jāatbilst prasībām attiecībā uz identitāti, veselību un kvalitāti.

Viendīgstu sēklām un daudzdīgstu sēklām (skatīt direktīvas 2. pantu, kur šīs kategorijas ir definētas) ir jāatbilst prasībām attiecībā uz identitāti, veselību un kvalitāti (analītiskā tīrība, minimālā dīgtspēja un maksimālais mitruma saturs (gan attiecībā uz cukurbietēm, gan lopbarības bietēm)). Viendīgstu sēklām un precīzās izsējas sēklām jāatbilst arī mērķiem attiecībā uz to iegūto atsevišķu stādu īpatsvaru.

Daudzdīgstu sēklas un precīzās izsējas sēklas ir atbilstoši jāmarķē.

Atceltie tiesību akti

Ar Direktīvu 2002/53/EK tika atcelta un kodificēta Direktīva 70/457/EEK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu.
Ar Direktīvu 2002/54/EK tika atcelta Direktīva 66/400/EEK par biešu sēklu tirdzniecību.
Ar Direktīvu 2002/56/EK tika atcelta Direktīva 66/403/EEK par sēklas kartupeļu tirdzniecību.
Ar Direktīvu 2002/57/EK tika atcelta Direktīva 69/208/EEK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS DIREKTĪVAS IR PIEMĒROJAMAS?

Tās piemēro kopš 2002. gada 9. augusta, izņemot Direktīvu 66/401/EEK un Direktīvu 66/402/EEK, kuras piemēro kopš 1966. gada 15. jūnija.

KONTEKSTS

Attiecībā uz katru no sešām direktīvām ir pieņemti dažādi īstenošanas akti, kas ir uzskaitīti Eiropas Komisijas lapā par īpašiem tiesību aktiem attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu.

Plašāka informācija:

Augu reproduktīvais materiāls (Eiropas Komisija)
ES tirdzniecības prasības (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002.,1.–11. lpp.)

Direktīvas 2002/53/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (kodificētā versija) (OV 125, 11.7.1966., 2298.–2308. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (kodificētā versija) (OV 125, 11.7.1966., 2309.–2319. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002, 74.–97. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002, 60.–73. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002, 12.–32. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002, 33.–59. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1.–112. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 18.02.2021