Juridiskā palīdzība kriminālprocesā

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2016/1919, ar ko garantē juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to izveido kopēju noteikumu minimumu par tiesībām uz juridisko palīdzību* kriminālprocesā visā ES.

Ar to nosaka skaidrus juridiskās palīdzības piešķiršanas kritērijus, kvalitātes standartus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesību pārkāpšanas gadījumā.

Ar to papildina ES noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību un procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, un direktīva neietekmē attiecīgajos tiesību aktos noteiktās tiesības.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Šī direktīva ir piemērojama šādām personām:

Direktīva ir piemērojama visiem ES pilsoņiem un visām ES valstīm, izņemot Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti (1).

Tiesības uz juridisko palīdzību kriminālprocesā

ES valstīm:

Tiesības uz juridisko palīdzību Eiropas apcietināšanas ordera procesā

Pieprasītajām personām* ir tiesības uz juridisko palīdzību:

Uz šīm tiesībām attiecas mantiskā stāvokļa pārbaude saskaņā ar tādiem pašiem kritērijiem kā kriminālprocesā.

Lēmumi, tiesiskās aizsardzības līdzekļi un neaizsargātas personas

ES valstīm ir pienākums nodrošināt, ka:

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2016. gada 24. novembra, un ES valstu tiesību aktos tā ir jātransponē līdz 2019. gada 5. maijam.

KONTEKSTS

Šī direktīva ir sestais un pēdējais tiesību akts tiesību aktu kopumā, kas pieņemts saskaņā ar 2009. gadā publicēto ES Ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā.

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Juridiskā palīdzība: šajā direktīvā tā ir ES valsts finansējums advokāta palīdzībai, kas nodrošina advokāta pieejamību personām, kam trūkst līdzekļu tiesvedības izdevumu segšanai.
Izpildes valsts: apcietināšanas ordera kontekstā, valsts, kurai cita valsts lūdz apcietināt un nodot personu, kas tiek meklēta kriminālvajāšanas ietvaros vai kurai ir piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods.
Pieprasītā persona: Eiropas apcietināšanas ordera kontekstā, tā persona, kas tiek meklēta kriminālvajāšanas ietvaros vai tāpēc, ka tai ir piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, un attiecībā uz kuru ir pieprasījums, lai cita valsts apcietinātu un nodotu šo personu.
Izsniegšanas valsts: apcietināšanas ordera kontekstā, valsts, kura citu valsti lūdz apcietināt un nodot personu, kas tiek meklēta kriminālvajāšanas ietvaros vai kurai ir piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297, 4.11.2016., 1.–8. lpp.)

Direktīvas (ES) 2016/1919 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Savienības Pamattiesību harta — VI sadaļa — Tiesiskums 47. pants — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (OV C 202, 7.6.2016., 403. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (OV L 132, 21.5.2016., 1.–20. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6.11.2013., 1.–12. lpp.)

Padomes Rezolūcija (2009. gada 30. novembris) par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (OV C 295, 4.12.2009., 1.–3. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 14.05.2018



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).