Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) aizsardzības un drošības jomā

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Iesaistītās dalībvalstis

Kopumā par PESCO dalībniecēm ir izvēlējušās kļūt 26 no 27 dalībvalstīm: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija.

Mērķi

Iesaistītās dalībvalstis sadarbojas, lai izstrādātu projektus, lai:

• uzlabotu militāro apmācību un kaujas vienību mācības;
• stiprinātu savas spējas, tostarp kibertelpā.

Lai gan līdzdalība ir brīvprātīga, lēmumus pieņem atsevišķas dalībvalstis, kā arī tiek ņemtas vērā to drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.

Iesaistītās dalībvalstis piekrīt sadarboties, lai sasniegtu apstiprinātos mērķus aizsardzības un drošības jomā, apņemoties ievērot ciešākas kopējās saistības piecās tālāk aprakstītajās jomās, kas izklāstītas LES Protokola Nr. 10 2. pantā.

• Ieguldījumi aizsardzības aprīkojumā:
  • regulāri palielināt aizsardzībai paredzētos budžetus;
  • palielināt aizsardzības investīciju izdevumus, sasniedzot 20 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem;
  • palielināt kopīgus un uz sadarbību balstītus stratēģisko aizsardzības spēju projektus;
  • palielināt to izdevumu daļu, kas piešķirta aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, līdz 2 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem.
• Saskaņošana, resursu apvienošana un dublēšanās novēršana:
  • ieņemt būtisku nozīmi spēju attīstīšanā saskaņā ar ES mērķiem;
  • atbalstīt koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) sagatavošanu;
  • Eiropas Aizsardzības fondu, kas izveidots ar regulu (ES) 2021/697 (skatīt kopsavilkumu), intensīvi iesaistīt daudznacionālā iepirkumā;
  • izstrādāt saskaņotas prasības attiecībā uz visiem spēju attīstīšanas projektiem;
  • apsvērt esošo spēju kopīgu izmantošanu;
  • palielināt sadarbību kiberaizsardzības jomā.
• Uzlabota pieejamība un izvietojamība:
  • darīt pieejamus tādus formējumus, kas ir stratēģiski izvietojami;
  • izstrādāt tādu spēju datubāzi, kuras iespējams ātri izvietot;
  • censties panākt paātrinātu politisko apņemšanos valsts līmenī, tostarp, iespējams, pārskatīt savas valsts mēroga lēmumu pieņemšanas procedūras;
  • nodrošināt atbalstu personālam, aprīkojumu un apmācību kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijām un misijām;
  • sniegt būtisku ieguldījumu ES kaujas vienībās;
  • vienkāršot un standartizēt pārrobežu militāro transportu, lai atvieglotu ātru izvietošanu;
  • vienoties ar NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija) par kopīgiem ES kaujas grupu novērtēšanas un apstiprināšanas kritērijiem;
  • vienoties par kopīgiem spēku tehniskajiem un operatīvajiem standartiem, lai nodrošinātu sadarbspēju ar NATO;
  • uzņemties aktīvu lomu galvenajās esošajās un turpmākajās ES ārējās darbības militārajās struktūrās, piemēram, Eirokorpusā, Eiropas Pārvietošanās koordinācijas centrā (MCCE) un gaisa transporta, degvielas uzpildes lidojumā un citu pakalpojumu apmaiņas sistēmā (Atares);
  • vienoties par vērienīgu pieeju kopējam militāro operāciju un misiju finansējumam saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku.
• Spēju trūkumu pārvarēšana:
  • palīdzēt pārvarēt spēju trūkumus, kas konstatēti spēju attīstības plānā un koordinētajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi);
  • kā prioritāru noteikt Eiropas sadarbības pieejas izmantošanu, lai novērstu valsts līmenī konstatētos spēju trūkumus;
  • piedalīties vismaz vienā PESCO projektā, kas attiecas uz stratēģiski nozīmīgām spējām.
• Eiropas Aizsardzības aģentūras un aizsardzības nozares izmantošana:
  • izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūru kā forumu kopīgu spēju attīstīšanai un apsvērt Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācijas (OCCAR) iesaistīšanu programmas pārvaldībā;
  • īstenojot piemērotu rūpniecības politiku, nodrošināt, lai šādi projekti padarītu Eiropas aizsardzības rūpniecību vēl konkurētspējīgāku;
  • nodrošināt, ka sadarbības programmām ir pozitīva ietekme uz Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi.

Dalībvalstis iesniedz valsts īstenošanas plānus, kuros ir izklāstītas to spējas un vēlme pildīt saistības.

2018. gada martā Eiropas Savienības Padome pieņēma ieteikumu par PESCO īstenošanas ceļvedi, kas varētu sniegt dalībvalstīm stratēģisku vadību un norādes. Ar to arī nosaka vienošanās panākšanas grafiku attiecībā uz potenciāliem turpmākiem projektiem un projektu pamatprincipus, kas Padomei bija jāpieņem līdz 2018. gada jūnija beigām.

Grozījumi Lēmumā (KĀDP) 2018/340

Lēmums (KĀDP) 2018/340 ir grozīts piecas reizes.

• Ar Lēmumu (KĀDP) 2018/1797 tika atjaunināts projektu saraksts, tajā kopumā iekļaujot 34 projektus.
• Ar Lēmumu (KĀDP) 2019/1909 tika atjaunināts projektu saraksts, tajā kopumā iekļaujot 47 projektus.
• Ar Lēmumu (KĀDP) 2020/1746 tika atjaunināts projektu saraksts, tajā kopumā iekļaujot 46 projektus, ņemot vērā to, ka projekta Eiropas Savienības Apmācības misiju kompetenču centrs dalībnieki bija nolēmuši slēgt savu projektu.
• Ar Lēmumu (KĀDP) 2021/2008 tika atjaunināts projektu saraksts, tajā kopumā iekļaujot 60 projektus.
• Ar Lēmumu (KĀDP) 2023/995 tika atjaunināts projektu saraksts, tajā kopumā iekļaujot 72 projektus.