dot iespēju Klusā okeāna valstīm sākt izmantot priekšrocības, ko sniedz labāka piekļuve tirgum, ko sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) piedāvā Eiropas Savienība, un vienlaikus izvairīties no tirdzniecības pārtraukšanas starp Klusā okeāna valstīm un Eiropas Savienību pēc tam, kad beidzies Kotonū nolīgumā paredzētais tirdzniecības preferenču darbības termiņš, līdz brīdim, kamēr nav noslēgts visaptverošs EPN attiecīgi starp abām pusēm;
veicināt Klusā okeāna valstu ilgtspējīgu attīstību un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar to politisko izvēli un attīstības prioritātēm;
balstoties uz kopējām interesēm, izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp pusēm un sasniegt šo mērķi, pakāpeniski liberalizējot tirdzniecību veidā, kas saderīgs ar piemērojamiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un asimetrijas principu, Eiropas Savienībai ņemot vērā Klusā okeāna valstu konkrētās vajadzības un jaudas ierobežojumusi nolīgumā paredzēto saistību līmeņu un savlaicīguma ziņā;
Ar šo lēmumu Eiropas Kopienas (tagad ES) vārdā noslēdz minēto nolīgumu.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Klusā okeāna valstis ir 15 neatkarīgas valstis Klusā okeāna reģionā (Kuka Salas, Austrumtimora, Fidži, Kiribati, Māršala Salas, Mikronēzija, Nauru, Niue, Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Zālamana Salas, Tonga, Tuvalu un Vanuatu).
Nolīgums ir balstīts uz Kotonū nolīguma pamatprincipiem un elementiem, kas attiecīgi izklāstīti Kotonū nolīguma 2. un 9. pantā. Tam ir tālāk norādītās piecas daļas.
Tirdzniecības partnerattiecības ilgtspējīgai attīstībai
Puses atkārtoti apstiprina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir neatņemama šā nolīguma daļa, izpildot Kotonū nolīguma 1., 2. un 9. pantā noteiktos vispārīgos mērķus un principus un uzņemoties saistības ņemt vērā attiecīgo teritoriju iedzīvotāju un to nākamo paaudžu humānās, kultūras, saimnieciskās, sociālās, veselības un vides intereses.
Lēmumu pieņemšanas metodes aptver atbildības, dalības un dialoga pamatprincipus.
Šā nolīgumu mērķis ir padziļināt reģionālo integrāciju.
Puses centīsies sadarboties starptautiskos forumos, kuros tiek apspriesti jautājumi saistībā ar šo nolīgumu.
Preču tirdzniecība
Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības vai Klusā okeāna valstu izcelsmes produktiem, kas ietilpst attiecīgajā tarifu nomenklatūrā.
Tas attiecas uz:
muitas nodokļiem;
tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, piemēram, antidempinga un kompensācijas pasākumiem;
ārpustarifa pasākumiem (kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums, valsts režīms iekšējo nodokļu piemērošanas un regulējuma jomā un lauksaimniecības eksporta subsīdijas);
muitas un tirdzniecības veicināšanu (muitas un administratīvā sadarbība, muitas procedūras, muitas attiecības ar uzņēmējiem, preču muitas vērtības noteikšana, muitas standartu saskaņošana reģionu līmenī);
tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai un sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem;
izņēmumiem, piemēram, drošības, nodokļu uzlikšanas, grūtību maksājumu bilances jomā, cilvēku, dzīvnieku un augu drošības un veselības, pārtikas drošuma u. c. apsvērumu dēļ.
Domstarpību novēršana un izšķiršana
Nolīguma mērķis ir novērst un atrisināt visas domstarpības starp pusēm, lai rastu savstarpēji saskaņotu risinājumu.
Tas attiecas uz:
apspriešanos un mediāciju;
domstarpību izšķiršanas procedūrām;
vispārīgiem noteikumiem, tostarp attieksmi pret PTO saistībām.
Institucionālie noteikumi
Ar nolīgumu izveido Tirdzniecības komiteju, kuras sastāvā ir pušu pārstāvji. Šī komiteja ir atbildīga par nolīguma īstenošanu, tostarp:
reglamenta izstrādi;
īpašu pilnvaru deleģēšanu īpašajām komitejām (piemēram, Muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu īpašajai komitejai).
Vispārīgi un nobeiguma noteikumi
Tie ietver definīcijas un noteikumus saistībā ar:
koordinatoriem un informācijas apmaiņu;
reģionālajām priekšrocībām;
attiecībām ar Kotonū nolīgumu, PTO nolīgumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem;
pārskatīšanu;
sarunu turpināšanas kārtību un pievienošanos līgumam utt.
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
Nolīgums vēl nav stājies spēkā.
Kopš to provizoriski piemēro starp Eiropas Savienību un Papua-Jaungvineju.
Kopš to provizoriski piemēro starp Eiropas Savienību un Fidži.
Kopš to provizoriski piemēro starp Eiropas Savienību un Samoa.
Kopš to provizoriski piemēro starp Eiropas Savienību un Zālamana Salām.
KONTEKSTS
Tonga ir sākusi procedūru, lai pievienotos šim nolīgumam.
Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (OV L 272, , 2.–715. lpp.)
Padomes Lēmums 2009/729/EK () par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (OV L 272, , 1. lpp.)
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts Kotonū (OV L 317, , 3.–353. lpp.)
Partnerattiecību nolīguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm (JOIN(2016) 52 final, )
Paziņojums par to, lai provizoriski piemērotu Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (Fidži) (OV L 228, , 2. lpp.)
Paziņojums par to, lai provizoriski piemērotu Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (Samoa) (OV L 13, , 1. lpp.)
Paziņojums par to, lai provizoriski piemērotu Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (Zālamana Salas) (OV L 158, , 1. lpp.)