Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Klusā okeāna valstis ir 15 neatkarīgas valstis Klusā okeāna reģionā (Kuka Salas, Austrumtimora, Fidži, Kiribati, Māršala Salas, Mikronēzija, Nauru, Niue, Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Zālamana Salas, Tonga, Tuvalu un Vanuatu).

Nolīgums ir balstīts uz Kotonū nolīguma pamatprincipiem un elementiem, kas attiecīgi izklāstīti Kotonū nolīguma 2. un 9. pantā. Tam ir tālāk norādītās piecas daļas.

1. Tirdzniecības partnerattiecības ilgtspējīgai attīstībai
   • Puses atkārtoti apstiprina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir neatņemama šā nolīguma daļa, izpildot Kotonū nolīguma 1., 2. un 9. pantā noteiktos vispārīgos mērķus un principus un uzņemoties saistības ņemt vērā attiecīgo teritoriju iedzīvotāju un to nākamo paaudžu humānās, kultūras, saimnieciskās, sociālās, veselības un vides intereses.
   • Lēmumu pieņemšanas metodes aptver atbildības, dalības un dialoga pamatprincipus.
   • Šā nolīgumu mērķis ir padziļināt reģionālo integrāciju.
   • Puses centīsies sadarboties starptautiskos forumos, kuros tiek apspriesti jautājumi saistībā ar šo nolīgumu.
2. Preču tirdzniecība

   Šis nolīgums attiecas uz Eiropas Savienības vai Klusā okeāna valstu izcelsmes produktiem, kas ietilpst attiecīgajā tarifu nomenklatūrā.

   Tas attiecas uz:

   • muitas nodokļiem;
   • tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, piemēram, antidempinga un kompensācijas pasākumiem;
   • ārpustarifa pasākumiem (kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums, valsts režīms iekšējo nodokļu piemērošanas un regulējuma jomā un lauksaimniecības eksporta subsīdijas);
   • muitas un tirdzniecības veicināšanu (muitas un administratīvā sadarbība, muitas procedūras, muitas attiecības ar uzņēmējiem, preču muitas vērtības noteikšana, muitas standartu saskaņošana reģionu līmenī);
   • tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai un sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem;
   • izņēmumiem, piemēram, drošības, nodokļu uzlikšanas, grūtību maksājumu bilances jomā, cilvēku, dzīvnieku un augu drošības un veselības, pārtikas drošuma u. c. apsvērumu dēļ.
3. Domstarpību novēršana un izšķiršana

   Nolīguma mērķis ir novērst un atrisināt visas domstarpības starp pusēm, lai rastu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

   Tas attiecas uz:

   • apspriešanos un mediāciju;
   • domstarpību izšķiršanas procedūrām;
   • vispārīgiem noteikumiem, tostarp attieksmi pret PTO saistībām.
4. Institucionālie noteikumi

   Ar nolīgumu izveido Tirdzniecības komiteju, kuras sastāvā ir pušu pārstāvji. Šī komiteja ir atbildīga par nolīguma īstenošanu, tostarp:

   • reglamenta izstrādi;
   • īpašu pilnvaru deleģēšanu īpašajām komitejām (piemēram, Muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu īpašajai komitejai).
5. Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

   Tie ietver definīcijas un noteikumus saistībā ar:

   • koordinatoriem un informācijas apmaiņu;
   • reģionālajām priekšrocībām;
   • attiecībām ar Kotonū nolīgumu, PTO nolīgumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem;
   • pārskatīšanu;
   • sarunu turpināšanas kārtību un pievienošanos līgumam utt.