Vienkāršāka, pārredzama un standartizētāka vērtspapīrošana
KOPSAVILKUMS:
Regula (ES) 2017/2402 – vispārējs regulējums vērtspapīrošanai un īpašu satvaru izveide attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu
KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?
Tās mērķis ir atsākt augstas kvalitātes vērtspapīrošanas* tirgu, kas:
- uzlabos ES faktiskās ekonomikas finansējuma stāvokli;
- uzlabos privātā riska sadali; un
- uzlabos investoru aizsardzību.
Ar to izveido vispārīgu sistēmu, kas vienkāršo nosacījumus visiem vērtspapīrošanas procesiem un identificē vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu. Tas ietver:
- kopīgu definējumu visiem vērtspapīrošanas galvenajiem konceptiem;
- uzticamības pārbaudes* prasības, riska paturēšanas* prasības, pārredzamības prasības un kredītu piešķiršanas kritērijus;
- vērtspapīru pārdošanas mazumtirgotājam prasības;
- atkārtotas vērtspapīrošanas* aizliegumu;
- īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu*, (SSPE) un vērtspapīrošanas repozitoriju* noteikumus;
- struktūru vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (VSP) vērtspapīrošana;
- sistēmu administratīvajiem sodiem un korektīviem pasākumiem neatbilstības gadījumā.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
- Investoriem vērtspapīrošanas pozīcijā* vispirms ir jāveic noteiktas pārbaudes, lai:
- novērtētu visu iesaistīto risku pirms atbildības uzņemšanās (uzticamības pārbaude);
- pirms produkta pārdošanas pārliecinātos, ka produkts ir atbilstošs klientam.
- Vērtspapīrošanas emitentiem ir:
- jāsaglabā neto ekonomiskā līdzdalība vismaz 5 % apmērā no vērtības (riska paturēšana);
- jāsniedz detalizēta informācija un pamatdokumenti vērtspapīrošanas pozīcijas īpašniekiem, attiecīgajām iestādēm un, ja pieprasa, potenciālajiem investoriem, lai viņi varētu izprast darījumu (pārredzamība);
- jāpiemēro stabili un skaidri definēti kredītu piešķiršanas kritēriji, kurus tie piemēro riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti.
- Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas veic vērtspapīrošanu, nedrīkst bāzēt augsta riska ārpussavienības valstī.
- Vērtspapīrošanas repozitorijiem ir:
- jāreģistrējas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē, kurai ir tiesības atsaukt to licenci;
- jāapkopo un jāuztur visa informācija par vērtspapīrošanu un bez maksas jānodrošina to pieejamība investoriem un kompetentajām iestādēm.
- Emitenti var izmantot terminu VSP (vienkāršas, pārredzams un standartizēts), ja īstermiņa vai ilgtermiņa vērtspapīrošana atbilst skaidru kritēriju kopai. Tas ir nepieciešams, lai nošķirtu to no sarežģītajiem un nepārredzamiem darījumiem un ļaut dažiem institucionāliem investoriem piemērot riskantiem kapitāla darījumiem.
- Dažādas Eiropas un valstu iestādes ar tiesībām izmeklēt un uzlikt administratīvos un kriminālos sodus uzrauga tiesību akta ieviešanu un cieši sadarbojas.
- Līdz 2021. gada 1. janvārim un pēc tam reizi 3 gados Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja publicēs ziņojumu par pieredzi darbā ar regulu.
- Eiropas Komisija:
- līdz 2020. gada 2. janvārim, balstoties uz Eiropas Banku iestādes publicēto ziņojumu, iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par sintētiskās vērtspapīrošanas VPS satvara izveides elastīgumu;
- līdz 2022. gada 1. janvārim, iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tiesību aktu ar ieteikumiem grozījumiem, ja nepieciešams;
- pārvalda tiesības pielāgot deleģētos aktus, lai grozītu regulas nebūtiskos elementus.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Tas ir spēkā kopš 2019. gada 1. janvāra.
KONTEKSTS
- Vērtspapīrošanas produktiem bija nozīmīga loma ASV augsta riska hipotekāro kredītu tirgū 2007. gada sākumā. Kopš tā laika ES tirgus ir lēni atguvies.
- Tiesību akts, kas groza arī pamata prasību regulu (Regula ES 2017/2401), ir paredzēts, lai to novērstu, ieviešot skaidrus un efektīvus nosacījumus tirgus pārliecības atjaunošanā.
- Vērtspapīrošanas satvars ir ES plāna pirmais lielais stūrakmens, kas izlaists 2015. gadā, lai līdz 2019. gada beigām izstrādātu pilnībā darbojošos kapitāla tirgu savienību. Attīstot vērtspapīrošanas tirgu, ir iespējams radīt jaunas ieguldīšanas iespējas un nodrošināt papildu finansēšanas avotus, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.
- Plašāka informācija:
GALVENIE TERMINI
Vērtspapīrošana: darījums, kas aizdevējam (parasti bankai) ļauj refinansēt aizdevumu/aktīvu kopumu (piemēram, hipotēkas, automobiļa līzingu, patēriņa kredītus, kredītkartes), tos pārvēršot par vērtspapīriem, kuros citi var ieguldīt.
Uzticamības pārbaude: institucionālajiem ieguldītājiem ir jāspēj pierādīt, ka ir nodrošināta atbilstība regulas 5. pantā izklāstīto uzticamības pārbaudes prasību nepieciešamajām pārbaudēm.
Riska paturēšana: zaudējumu plānotā pieņemšana, kad noteikta, bet ne visa riska daļa tiek apzināti paturēta, nevis nodota tālāk.
Atkārtota vērtspapīrošana: vērtspapīrošana, kad vismaz viens no pamatā esošajiem riska darījumiem ir vērtspapīrošanas pozīcija.
Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas veic vērtspapīrošanu: iestāde, kas veic vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus un kuras struktūra ir paredzēta SSPE saistību izolēšanai no tiem, kuri parakstījuši sākotnējo līgumu.
Vērtspapīrošanas repozitoriji: centrāli apkopoti un uzturēti reģistri par vērtspapīrošanu, lai palīdzētu uzlabot pārredzamību tirgū.
Vērtspapīrošanas pozīcija: riska darījums, kas izriet no iesaistīšanās vērtspapīrošanā.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35.–80. lpp.)
SAISTĪTAIS DOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2401 (2017. gada 12. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 347, 28.12.2017., 1.–34. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 18.03.2019