Eiropas Prokuratūras izveide
KOPSAVILKUMS:
Regula (ES) 2017/1939 – ciešākas sadarbības īstenošana Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei
KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?
- Ar to izveido neatkarīgu Eiropas Savienības (ES) Prokuratūru, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret ES finanšu interesēm.
- Ar to izveido dalītās kompetences sistēmu starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un valstu iestādēm šādu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, EPPO kompetenci nosakot par prevalējošo.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Iesaistītās valstis
- Regula, ar kuru izveido EPPO, īstenojot ciešāku sadarbību, attiecas uz 22 iesaistītajām ES dalībvalstīm: Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju un Somiju.
- Īrija, Ungārija, Polija un Zviedrija var pievienoties jebkurā laikā. Dānija izmanto pastāvīgas tiesības nepiedalīties ES pasākumos, kas saistīti ar kriminālvajāšanu.
Darbības joma
- EPPO ir neatkarīga ES Prokuratūra ar decentralizētu struktūru. Tā ir tiesīga izmeklēt, veikt kriminālvajāšanu un celt apsūdzības (valstu tiesās) par noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpšanu (vairāk nekā 10 000 EUR apmērā), korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, līdzekļu piesavināšanos vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā, ja kaitējums ir lielāks par 10 miljoniem EUR.
- Esošās ES struktūras, piemēram, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), nav tiesīgas veikt kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu. EPPO ir izveidojusi ciešas attiecības ar šīm struktūrām, balstot tās uz savstarpēju sadarbību to attiecīgo pilnvaru robežās.
Organizācija
EPPO darbība ir organizēta divos līmeņos:
- centrālais līmenis, ko veido Centrālais birojs EPPO mītnesvietā Luksemburgā. Centrālo līmeni veido Eiropas galvenais prokurors, divi Eiropas galvenā prokurora vietnieki, Eiropas prokurori (viens prokurors no katras iesaistītās dalībvalsts) un administratīvais direktors;
- decentralizētais līmenis, ko veido Eiropas deleģētie prokurori, kuri atrodas iesaistītajās dalībvalstīs.
Neatkarība
- EPPO darbinieki darbojas visas ES interesēs un nelūdz un nepieņem norādījumus no trešām personām.
- EPPO ir strukturāli neatkarīga no citām ES iestādēm vai dienestiem.
- Eiropas galveno prokuroru ieceļ Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome atklāta kandidātu atlases konkursa kārtībā. Pilnvaru termiņš ir septiņi gadi un tas nav atjaunojams.
- Eiropas galveno prokuroru var atbrīvot no amata tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, pamatojoties uz Parlamenta, Padomes vai Eiropas Komisijas pieteikumu.
- Eiropas deleģētajiem prokuroriem jābūt pilnīgi neatkarīgiem no valstu kriminālvajāšanas iestādēm.
Darbības uzsākšana
Īstenošanas aktā – Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/856 – par dienu, kurā EPPO uzņemas veikt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) 2017/1939, ir noteikts 2021. gada 21. jūnijs.
Operatīvo personas datu apstrāde
Regula (ES) 2017/1939 tika grozīta ar deleģēto aktu – Deleģēto regulu (ES) 2020/2153 –, pievienojot tai pielikumu, kurā uzskaitītas operatīvo personas datu kategorijas un to datu subjektu kategorijas, kuru operatīvos personas datus EPPO var apstrādāt lietu materiālu indeksā.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Tā ir piemērojama kopš 2017. gada 20. novembra.
KONTEKSTS
Plašāka informācija:
PAMATDOKUMENTS
Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1.–71. lpp.).
Regulas (ES) 2017/1939 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/856 (2021. gada 25. maijs), ar ko nosaka dienu, kurā Eiropas Prokuratūra uzņemas veikt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus (OV L 188, 28.5.2021., 100.–102. lpp.).
Skatīt konsolidēto versiju.
Komisijas Lēmums (ES) 2018/1103 (2018. gada 7. augusts), ar ko apstiprina Maltas dalību ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei (OV L 201, 8.8.2018., 2.–3. lpp.).
Komisijas Lēmums (ES) 2018/1094 (2018. gada 1. augusts), ar ko apstiprina Nīderlandes dalību ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei (OV L 196, 2.8.2018., 1.–2. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp.).
Pēdējo reizi atjaunots: 14.03.2022