Intelektuālā īpašuma tiesības — muitas dienestu veiktā īstenošana

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī regula ir īpaši attiecināma uz precēm šādās situācijās:

• ja tās ir deklarētas izlaišanai brīvā apgrozībā, eksportēšanai vai atkārtotai eksportēšanai;
• ja tās tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās;
• ja tām piemēro muitas maksājumu atlikšanas procedūru vai ja tās novieto brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā¹.

Tajā ir izklāstītas procedūras pieprasījumiem noteikt, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas. Šajā regulā “intelektuālā īpašuma tiesības” var apzīmēt:

• preču zīmi;
• dizainparaugu;
• autortiesības, kā paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos;
• ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (piemēram, Champagne vai Parma ham);
• patentu, kā paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos;
• papildu aizsardzības sertifikātu zālēm;
• papildu aizsardzības sertifikātu pesticīdiem;
• papildu aizsardzības sertifikātu augu šķirnes aizsardzībai;
• pusvadītāju izstrādājumu dizainparaugu, kā paredzēts valsts vai Savienības tiesību aktos;
• intelektuālā īpašuma tiesības, kas aizsargā izgudrojumus saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem;
• preču zīmi, kas aizsargāta kā ekskluzīvas intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

Ar šo regulu:

• nosaka noteikumus muitas dienestu darbībai, kur tikai un vienīgi nosaka aizdomas par preču intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;
• nosaka pasākumus, kādi jāveic precēm, kurām konstatēti intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi;
• paplašina ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apjomu un stiprina muitas dienestu pilnvaras kontrolēt visas preces, kas ir muitas dienestu uzraudzībā — tas neattiecas uz nekomerciālām precēm ceļotāju personīgajās ceļošanas somās;
• nodrošina, ka muitas dienestiem sniedz augstas kvalitātes informāciju, lai varētu veikt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma riska vispusīgu novērtējumu;
• nosaka centrālās datubāzes juridisko pamatojumu attiecībā uz muitas dienesta darba pieprasījumiem un preču, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, aizturēšanu, kā arī informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem.

Lai samazinātu administratīvo slogu, ar regulu:

• nosaka kopīgu procedūru visu veidu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, uz ko attiecināma regula; šādas procedūras ietvaros preces var tikt iznīcinātas, neuzsākot tiesvedību pret tiesību īpašnieku, ar nosacījumu, ka:
  • tiesību īpašnieks rakstiski apstiprina, ka pēc tā pārliecības tas ir pārkāpums, un piekrīt preču iznīcināšanai;
  • preču deklarētājs vai īpašnieks neiebilst pret iznīcināšanu;
• nosaka, ka procedūra maziem sūtījumiem ir attiecināma tikai uz iepriekšēju pieprasījumu no pieprasījuma iesniedzēja un ka muitas dienesti var pieprasīt pieprasījuma iesniedzēju segt izmaksas — mazs sūtījums ir definēts kā pasta vai ekspreskurjerpasta sūtījums, kurš sastāv no trim vienībām vai mazāk vai kura bruto svars ir mazāks par 2 kilogramiem.

Papildus ar regulu:

• atrunā, ka ir attiecināmi valsts tiesību akti, ja piešķir tiesības uzklausīt personu, kuras preces ir aizturētas;
• paplašina un precizē gadījumus, kad tiesību īpašnieks izmanto informāciju, ko muitas dienests atklāj pēc preču aizturēšanas;
• nosaka noteikumus par datu vākšanu, apstrādi, to uzglabāšanas periodiem un realizē tiesības un pienākumus saistībā ar datu aizsardzības tiesību aktiem.