Statistika, kas attiecas uz arodmācību

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Dati, kas jāvāc par uzņēmumiem

ES dalībvalstīm jāvāc šādi dati:

• uzņēmumu īstenotā apmācības politika un apmācības stratēģija darbaspēka iemaņu attīstībai;
• tālāko arodmācību darbavietā vadība, organizācija un veidi;
• sociālo partneru loma, nodrošinot visus aspektus saistībā ar tālākām arodmācībām darbavietā;
• piekļuve tālākām arodmācībām, to apjoms un saturs, īpaši saistībā ar saimniecisko darbību un uzņēmuma lielumu;
• īpaši tālāko arodmācību pasākumi uzņēmumos, lai uzlabotu darbaspēka iemaņas informācijas un saziņas tehnoloģiju jomā;
• mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbinieku iespējas gūt piekļuvi tālākām arodmācībām un apgūt jaunas iemaņas, kā arī konkrētas MVU vajadzības mācību nodrošinājumā;
• valsts pasākumu ietekme uz šāda veida apmācībām uzņēmumos;
• vienlīdzīgas iespējas visiem darbiniekiem piekļūt apmācībām uzņēmumos (ievērojot dzimumu līdztiesību un konkrētas vecuma grupas);
• īpaši pasākumi personām, kurām ir neizdevīgs stāvoklis darba tirgū, piemēram, gados vecākām personām un minoritātēm;
• pasākumi, kas pielāgoti dažādiem darba līgumu veidiem;
• izdevumi tālākām arodmācībām: līdzekļu apjoms un resursi, stimuli tālākām arodmācībām; un
• uzņēmumu vērtēšanas un uzraudzības kārtība attiecībā uz tālākām arodmācībām.

Attiecībā uz sākotnējām arodmācībām darbavietās dalībvalstīm jāvāc dati par:

• šāda veida apmācību dalībniekiem; un
• šāda veida apmācību kopējiem izdevumiem.

Darbības joma

Statistika par arodmācībām uzņēmumos aptver vismaz tās visas saimnieciskās darbības, kas definētas ES NACE klasifikatora² B–O un S–T iedaļā.

Statistikas vienības

Dati tiek vākti tikai par uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti vismaz 10 darbinieki.

Datu avoti

Dalībvalstis var vākt datus, izmantojot aptaujas uzņēmumos vai apvienojot aptaujas uzņēmumos ar citiem avotiem, lai mazinātu respondentiem radītos apgrūtinājumus un vienkāršotu administratīvos pienākumus.

ES dalībvalstis var noteikt procedūras tam, kā uzņēmumiem jāatbild uz aptauju, ievērojot termiņus. Var izmantot citus datu avotus, ja tie būtiskuma un savlaicīguma ziņā ir piemēroti.

Aptauju parametri un metodika

ES dalībvalstīm jānodrošina to, ka dati, ko tās pārsūtīta, precīzi atspoguļo iedzīvotāju struktūru statistikas vienībās. Aptauja notiek tā, lai visā ES iegūtos rezultātus varētu iedalīt vismaz šādās kategorijās:

• saimnieciskas darbības;
• uzņēmumu lielums.

Eiropas Komisija (Eurostat) nosaka prasības attiecībā uz izlasi, šo prasību ievērošanai nepieciešamos izlases apjomus, detalizētus NACE norādījumus un lieluma kategorijas, kurās var iedalīt iegūtos rezultātus. Komisija arī nosaka, kādi konkrēti dati jāvāc par uzņēmumiem attiecībā uz apmācībām³, un uzņēmumiem, kuros apmācības nenotiek⁴, kā arī dažādiem arodmācību veidiem.

Kvalitātes kontrole

ES dalībvalstīm ir pienākums pārsūtīt Eurostat kvalitatīvus datus. Ne vēlāk kā 21 mēnesi pēc katra apsekojuma laikposma beigām jeb 1 kalendārā gada ES dalībvalstis Eurostat iesniedz kvalitātes ziņojumu ar visu pieprasīto informāciju un datiem. Ziņojumā arī norāda, vai tika konstatēti metodoloģijas prasību pārkāpumi. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Eurostat novērtē iesūtīto datu kvalitāti, pievēršot uzmanību datu salīdzināmības nodrošināšanai.

Periodiskums

ES dalībvalstis vāc datus ik pēc 5 gadiem.

Datu pārsūtīšana

ES dalībvalstis pārsūta Eurostat individuālus datus par uzņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par tādu datu pārsūtīšanu, kas atzīti par statistiski konfidenciāliem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009 (sk. kopsavilkumu). Dalībvalstis nodrošina to, ka pārsūtītie dati neļauj tieši identificēt statistikas vienības. Datus pārsūta elektroniski, ievērojot Eiropas Statistikas sistēmas komitejas noteiktās specifikācijas. Šī komiteja palīdz un konsultē Eurostat, un to veido ES dalībvalstu pārstāvji un vada Komisija.

Dalībvalstis pārsūta pilnīgus un pareizus datus ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc katra atsauces gada beigām.