Cīņa pret krāpšanu, kas skar ES finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Direktīva ir piemērojama šādām jomām:

• krāpšana un citi noziedzīgi nodarījumi, piemēram, korupcija, līdzekļu nelikumīga piesavināšanās vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas skar ES finanšu intereses, t. i., ES budžetu, saskaņā ar līgumiem izveidotu ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetus vai budžetus to tiešā vai netiešā pārvaldībā un uzraudzībā;
• nopietni nodarījumi, kas vērsti pret kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, piemēram, PVN “karuseļveida” krāpšana¹ (nodarījumus uzskata par nopietniem, ja tie saistīti ar divu vai vairāku ES dalībvalstu teritoriju un to radītais kopējais kaitējums ir vismaz 10 000 000 EUR).

Direktīvā ir izklāstīti arī kopīgi noteikumi par sankcijām un noilguma termiņiem attiecībā uz direktīvas aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Definīcijas

ES līmenī ir noteiktas šādu nodarījumu definīcijas:

• krāpšana, ja tā izdarīta ar nodomu attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar iepirkumu vai nav saistīti ar iepirkumu, kā arī attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst no PVN pašu resursiem un citiem ieņēmumiem;
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas definēta Direktīvā (ES) 2015/849 (skatīt kopsavilkumu);
• pasīva un aktīva korupcija, ja tā izdarīta ar nodomu;
• līdzekļu nelikumīga piesavināšanās, ja tā izdarīta ar nodomu.

Direktīvā ir noteikta “civildienesta ierēdņu” – ES un valsts ierēdņu (tostarp dalībvalstīs) – definīcija, ko var izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, korupcijas un līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās definēšanai.

Direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi ietilpst Eiropas Prokuratūras kompetencē; tā ir neatkarīga ES struktūra, kas ir pilnvarota izmeklēt šos nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem, spriedumu pieņemot attiecīgajām valstu tiesām.

Kopēja pieeja

Visās dalībvalstīs (izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti (¹)):

• par šiem nodarījumiem piemēro sodu kā par noziedzīgiem nodarījumiem, un tāpat sodu piemēro par mēģinājumu, kūdīšanu, palīdzēšanu un atbalstīšanu;
• juridiskas personas² ir jāsauc pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti to labā, ieskaitot iespēju sākt kriminālprocesu pret indivīdiem, kas ir nodarījuma izdarītāji vai vienīgās par nodarījuma izdarīšanu atbildīgās personas.

Sankcijas

Direktīva paredz minimālos kriminālsodus, kas ir “iedarbīgi, samērīgi un atturoši”.

Maksimālais sods ir brīvības atņemšana vismaz uz četriem gadiem šādos gadījumos:

• ja finanšu kaitējums ES budžetam ir lielāks par 100 000 EUR;
• ja izdarīti nopietni nodarījumi pret kopējo PVN sistēmu;
• valsts tiesību aktos definētos citos smagos apstākļos.

Gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums rada kaitējumu, kas mazāks par 10 000 EUR, dalībvalstis var piemērot sankcijas, kas nav kriminālsodi.

Attiecībā uz juridiskām personām direktīva paredz dažādu citu veidu sankcijas papildus naudas sodiem, kas var būt vai var nebūt kriminālsods.

Iepriekš minētie nodarījumi, kas izdarīti noziedzīgā organizācijā Pamatlēmuma 2008/841/TI (skatīt kopsavilkumu) nozīmē ir uzskatāmi par atbildību pastiprinošu apstākli (nodarījums tiek uzskatīts par vēl nopietnāku nodarījumu).

Šīs sankcijas neizslēdz:

• iespēju piemērot bargākas sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
• kompetento iestāžu tiesības izmantot disciplināras pilnvaras pret civildienesta ierēdņiem.

Direktīva paredz noteikumus arī šādas jomās:

• tādu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija, kas iegūti no noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES budžetu;
• jurisdikcijas noteikšana par šādiem nodarījumiem;
• minimālie noilguma termiņi, kas ļauj veikt izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kā arī ļauj izpildīt sodus, kas piemēroti pēc notiesāšanas par šo nodarījumu izdarīšanu.

Sadarbība starp dalībvalstīm un ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

• Dalībvalstīm, Eiropas Prokuratūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir jāsadarbojas, apkarojot noziedzīgus nodarījumus, uz kuriem attiecas šī direktīva. OLAF un attiecīgos gadījumos Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās sniedz tehnisku un operatīvu palīdzību, lai veicinātu dalībvalstu veiktās izmeklēšanas koordinēšanu.
• Ja Eiropas Revīzijas palāta un revidenti, kas ir atbildīgi par ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetu revīzijas veikšanu un par iestāžu pārvaldīto un revidēto budžetu revīzijas veikšanu, konstatē nodarījumus, kas klasificējami kā noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar šo direktīvu, tie ziņo Eiropas Prokuratūrai, OLAF un citām kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, lai valstu revīzijas iestādes darītu to pašu.