ES tēriņi saistībā ar informāciju par pārtiku un dzīvnieku barību

Šī Eiropas Savienības tiesību akta vispārējais mērķis ir veicināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību pārtikas aprites ķēdē, nodrošināt patērētāju un vides augsta līmeņa aizsardzību, izskaust kaitīgos organismus, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un veicinot darba vietu izveidi.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK

KOPSAVILKUMS

Šī Eiropas Savienības tiesību akta vispārējais mērķis ir veicināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību pārtikas aprites ķēdē, nodrošināt patērētāju un vides augsta līmeņa aizsardzību, izskaust kaitīgos organismus, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un veicinot darba vietu izveidi.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar šo regulu atjaunina sistēmu, saskaņā ar kuru tiek finansētas dzīvnieku un augu veselības un pārtikas ražošanas politikas jomas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs regulas mērķis ir pārskatīt ES izdevumus šādās jomās:

• pārtika un dzīvnieku barība, tai skaitā drošība;
• dzīvnieku veselība un labturība;
• augiem kaitīgi organismi;
• augu reproduktīvā materiāla (galvenokārt sēklu) ražošana;
• augu aizsardzības līdzekļi un pesticīdu ilgtspējīga izmantošana;
• riski, ko rada dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kurus izmanto dzīvnieku barībā un mēslojumos, piemēram, gaļa un kaulu milti, spalvu milti un zivju milti;
• ģenētiski modificēti organismi, kas ir apzināti izplatīti vidē;
• intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar augu ģenētiku.

Ar šo regulu pieņem noteikumus un termiņus attiecībā uz valsts programmu un maksājumu pieprasījumu saturu, to iesniegšanu, novērtēšanu un apstiprināšanu. Eiropas Komisija ir atbildīga par pasākumu, kas saņem ES finansiālu ieguldījumu, efektīvas īstenošanas pārskatīšanu. Lai sabiedrību informētu par ES nozīmi finansējuma sniegšanā, ir jārada pietiekama publicitāte.

Regula ietver noteikumu kopumu, kurā precizēti maksimāli pieļaujamie budžeti un dotāciju maksimālās likmes, kas parasti nepārsniedz 50 % no atbilstīgajām izmaksām. Šo likmi var palielināt līdz:

• 75 % no atbilstīgajām izmaksām attiecībā uz pārrobežu darbībām, ko divas vai vairākas ES valstis kopīgi īsteno kaitīgo organismu vai dzīvnieku slimību kontroles nolūkā;
• 100 % no atbilstīgajām izmaksām, ja attiecīgās darbības attiecas uz cilvēku, dzīvnieku un augu nopietnu veselības risku novēršanu un kontrolēšanu.

ES finansējumu var piešķirt, lai risinātu ārkārtas situācijas saistībā ar dzīvnieku un augu veselību. Slimības, attiecībā uz kurām var saņemt ārkārtas pasākumiem paredzēto finansējumu, ir uzskaitītas šīs regulas pielikumā. Eiropas Komisija var atjaunināt šo sarakstu, lai ņemtu vērā jaunus apdraudējumus.

Izņēmuma gadījumos ES var segt izmaksas, kas ES valstīm radušās, īstenojot citus steidzamus pasākumus, piemēram, tā var būt pastiprinātu bioloģiskās drošības pasākumu īstenošana slimības uzliesmojuma vai kaitīgo organismu klātbūtnes gadījumā, liemeņu iznīcināšana un kompensācijas izmaksas vakcinācijas kampaņu dēļ.

Līdz 2017. gada 30. jūnijam Eiropas Komisija sagatavos starpposma novērtējuma ziņojumu, ko attiecīgā gadījumā papildinās ar tiesību aktu priekšlikumiem, kā arī līdz 2022. gada 30. jūnijam sagatavos turpmāku ziņojumu par efektivitāti.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Kopš 2014. gada 30. jūnija.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta Finanšu pamatregulai (ES) Nr. 652/2014.

Pēdējo reizi atjaunots: 25.08.2015