Kopīgi noteikumi par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (2014.–2020. g.)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• ESI fondi ir šādi pieci fondi:
  • Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
  • Eiropas Sociālais fonds (ESF);
  • Kohēzijas fonds (KF);
  • Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);
  • Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).
• ESI fondu ieguldījumu kopīgais mērķis ir sniegt atbalstu gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.
• Ar regulu:
  • definē kopīgus principus, noteikumus un standartus ESI fondu izmantošanai un īstenošanai;
  • nosaka kopīgus noteikumus ESI fondiem, lai uzlabotu koordināciju starp tiem un citām ES rīcībpolitikām un programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, kas ir aizstāta ar programmu “Apvārsnis Eiropa”;
  • definē fondu uzdevumus, prioritāros mērķus un organizāciju;
  • pievērš īpašu uzmanību attiecībām starp šo regulu un citām regulām, kas ir specifiskas katram fondam;
  • nosaka tematiskās koncentrācijas principu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi ir koncentrēti uz ierobežotu skaitu pamata prioritāšu;
  • pastiprina orientāciju uz rezultātiem:
    • ir izveidots darbības rezultātu satvars ar mērķiem;
    • starp katru dalībvalsti un Eiropas Komisiju tiek organizēta ikgadējā izvērtēšanas sanāksme;
    • 2019. gadā katrā dalībvalstī veica programmu darbības rezultātu izvērtēšanu;
  • ievieš nosacījumus (prasības, kas izstrādātas, lai nodrošinātu, ka eksistē nepieciešamie līdzekļi efektīvai ES atbalsta izmantošanai);
  • nosaka resursu sadalījumu mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” trīs reģionu kategorijām: mazāk attīstītiem reģioniem, reģioniem, kuri atrodas pārejas procesā no viena atbalsta līmeņa uz citu, un vairāk attīstītiem reģioniem atbilstoši to iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju.
• Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kurā noteikts to reģionu saraksts, kuri atbilst trīs reģionu kategoriju prasībām.
• Ir noteikti kritēriji, kas dalībvalstīm un reģioniem jāizpilda, lai tie būtu tiesīgi saņemt atbalstu no fondiem. Resursi no ERAF un ESF ir jāpiešķir mazāk attīstītiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem atbilstoši to iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju. Dalībvalstu administratīvo teritoriju un plānošanas teritoriju veidi ļoti atšķiras, tāpēc ES ir izstrādājusi kopīgu klasifikācijas sistēmu atbalstāmo reģionu un teritoriju atlasei. Ir norādīti pieejamie finanšu resursi un to piešķiršanas kritēriji.
• ESI fondi sniedz atbalstu ar daudzgadu programmu starpniecību, pamatojoties uz katrai dalībvalstij izstrādātu partnerības nolīgumu. Partnerības nolīgums ir dokuments, kas nosaka attiecīgās dalībvalsts vispārējo ieguldījumu stratēģiju un ir saskaņots ar Komisiju. To sagatavo dalībvalsts saskaņā ar tās sistēmām un procedūrām, iesaistot partnerus, kuri pārstāv reģionālā un vietējā līmeņa publiskās iestādes, kā arī plašu sociālo, ekonomisko, vides un citu interešu loku.

Revīzijas palātas ziņojums

• 2017. gadā Eiropas Revīzijas palāta publicēja ziņojumu par partnerības nolīgumiem, kuri parakstīti starp Komisiju un dalībvalstīm.
• Ziņojumā secināts, ka fondu darbībā galvenā uzmanība ir tikusi pievērsta izaugsmei un nodarbinātībai, tika noteiktas investīciju vajadzības un tās sekmīgi pārvērstas par mērķiem un rezultātiem. Tomēr tajā ir arī pausts uzskats, ka ir izstrādāts pārāk liels skaits darbības rādītāju un dažādu fondu darbības rezultātu novērtēšana nav saskaņota.

Covid-19 pandēmija – regulas grozījumi

• Ar Regulu (ES) 2020/460 groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai mobilizētu ieguldījumus dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citās to ekonomikas nozarēs, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu).
• Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza ar Regulu (ES) 2020/558 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai dalībvalstīm nodrošinātu ārkārtas elastību ESI fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu. Tā sniedz iespēju mobilizēt visu neizmantoto atbalstu no ERAF, ESF un KF.
• Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza ar Regulu (ES) Nr. 2020/2221, ar ko ievieš ārkārtas papildu resursus un īsteno pasākumus saskaņā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU).

Regulas piemērošanas termiņa pagarināšana attiecībā uz ELFLA programmām

Ar Regulu (ES) Nr. 2020/2220 līdz 2022. gada 31. decembrim pagarina gan Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu ELFLA atbalstītajām programmām, gan minēto programmu darbības laiku. Tas ir atkarīgs no pieprasījuma grozīt attiecīgās lauku attīstības programmas divu gadu pārejas periodam, kas ilgs līdz jaunās kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai, sākot no 2023. gada 1. janvāra.

Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā (CARE)

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ar Regulu (ES) Nr. 2022/562 Regula (ES) Nr. 1303/2013 tika grozīta šādi:

• pieļauj šķērsfinansēšanu starp ERAF un ESF fondiem, lai risinātu ar bēgļu plūsmu saistītās problēmas. Piemēram, tas ļauj dalībvalstīm pārdalīt resursus, kas iepriekš bija paredzēti infrastruktūras projektiem, veselības aprūpes un izglītības vajadzībām;
• nodrošina lielāku elastību, lai pārvietotu neizlietotos kohēzijas politikas 2014.–2020. gada budžeta perioda līdzekļus, tostarp REACT-EU līdzekļus;
• par vienu pārskata gadu pagarina laikposmu, kurā kohēzijas programmām pieejams 100 % finansējums no ES budžeta (pretēji obligātajam valsts līdzfinansējumam parastos apstākļos), lai atvieglotu slogu uz valstu un reģionu budžetiem;
• ļauj atlīdzināt to darbību izdevumus, ar kurām tika risinātas migrācijas problēmas un kuras sākās, pirms Komisijai varēja iesniegt oficiālu pieprasījumu. Šādi projekti ir atbalsttiesīgi, sākot no 2022. gada 24. februāra, ja vien tie atbilst konkrētu fondu noteikumiem.

Lielāks priekšfinansējums no REACT-EU resursiem un vienības izmaksu noteikšana (CARE+)

Lai papildinātu iepriekš minētos pasākumus, tika ieviests otrais grozījums, kas pazīstams ar nosaukumu CARE+ (Regula (ES) 2022/613), lai palielinātu priekšfinansējumu no REACT-EU resursiem un noteiktu vienības izmaksas uz vienu personu. Šīs regulas galvenais mērķis bija nodrošināt papildu likviditāti un vienkāršot ar izdevumiem saistītās administratīvās procedūras.

Palielinātais priekšfinansējums tika sniegts no REACT-EU budžeta, visām dalībvalstīm saņemot papildu 4 %, tādējādi palielinot priekšfinansējuma likmi no 11 % līdz 15 %. Turklāt dalībvalstis, kurām ir kopīga robeža ar Ukrainu vai kurās pirmajā mēnesī pēc Krievijas iebrukuma ieplūdušo bēgļu skaits pārsniedza 1 % no to iedzīvotāju kopskaita, saņēma papildu 34 %, palielinot priekšfinansējuma likmi no 11 % līdz 45 %. Šīs deviņas dalībvalstis ir Bulgārija, Čehija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Austrija, Polija, Rumānija un Slovākija.

ES līmeņa vienkāršoto izmaksu risinājuma mērķis ir ievērojami samazināt administratīvo slogu, lai varētu koncentrēties uz plašāku politikas mērķu sasniegšanu un lai ilga pārvaldība, pārbaudes un verifikācija nekavētu īstenošanu. Tā vietā, lai iesniegtu dokumentus par katru pirkumu (piemēram, segām, higiēnas precēm, pārtikas pamatproduktiem un personīgām lietām), vadošā iestāde var pieprasīt vienības izmaksas, kas ir 40 EUR nedēļā uz vienu personu, kura saņem pagaidu aizsardzību (vai citu atbilstošu aizsardzību, kas paredzēta valsts tiesību aktos), un ko var izmantot ne vairāk kā 13 nedēļas. Šis risinājums ļauj efektīvi segt izmaksas, kas radušās nevalstiskajām organizācijām un vietējām iestādēm, kuras uz robežas sniedza tūlītēju atbalstu, sākot no iebrukuma pirmās dienas. Vienkāršoto izmaksu risinājumu vēl vairāk uzlaboja ar FAST-CARE grozījumu, palielinot minēto summu līdz 100 EUR nedēļā uz vienu personu un pagarinot atbalsta sniegšanas laiku līdz 26 nedēļām (skatīt tālāk tekstā).

Elastīga palīdzība teritorijām – FAST-CARE

Ar Regulu (ES) 2022/2039 groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un regulu, kurā ir izklāstīti noteikumi laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, – Regulu (ES) 2021/1060 (skatīt kopsavilkumu). Tā kā tā attiecas uz 2014.–2020. gada kopīgo noteikumu regulas grozījumiem, noteikumu mērķis ir sniegt lielāku elastību, lai palīdzētu optimizēt 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzēto resursu izmantošanu un raitāk nodrošināt aizkavējušos projektu pakāpenisku īstenošanu, pārnesot tos no 2014.–2020. gada programmām uz 2021.–2027. gada programmām.

• Attiecībā uz darbībām, kurām risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, ar to izņēmuma kārtā pieļauj atkāpi no prasībām, kas attiecas uz veikto darbību lokāciju konkrētā dalībvalstī, ņemot vērā to, ka cilvēki, kuri bēg no kara, pēc ierašanās valstī var pārvietoties uz dažādām lokācijām.
• Ar to ievieš iespēju deklarēt tādu darbību izdevumus, kas jau ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, un ievieš elastības iespējas starp fondiem, ļaujot Kohēzijas fonda līdzekļus izmantot darbībām, ar kurām risina Krievijas pret Ukrainu vērstās militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas, kā arī starp tematiskajiem mērķiem, ļaujot veikt pārvietojumus programmu ietvaros.
• Ar to pieļauj līdzfinansējuma likmi līdz pat 100 % apmērā, ko var piemērot programmā noteiktam atsevišķam prioritārajam virzienam trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai, kā arī prioritārajiem virzieniem, ar kuriem risina Krievijas militārās agresijas izraisītās migrācijas problēmas. Vismaz 30 % no finanšu piešķīruma šādai atsevišķai prioritātei piešķir darbībām, kurās atbalsta saņēmēji ir vietējās iestādes vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās.
• Ar to atvieglo kritērijus attiecībā uz projektu “pakāpenisku īstenošanu”, pārnesot tos no 2014.–2020. gada budžeta perioda uz 2021.–2027. gada budžeta periodu, projekta kopējo izmaksu minimālo robežvērtību, kas jāievēro, lai projekts atbilstu pakāpeniskas īstenošanas nosacījumiem, samazinot no 5 miljoniem EUR līdz 1 miljonam EUR, kā arī citus specifiskus kritērijus. Tādējādi neīstenotās projekta daļas tiek efektīvi pārnestas uz nākamo plānošanas periodu, tādējādi atbrīvojot resursus 2014.–2020. gada periodā. Tos var izmantot migrācijas problēmas risināšanai, ja dalībvalsts to vēlas.
• Ar to uzlabo vienkāršoto izmaksu risinājumu, palielinot vienības izmaksu apjomu no 40 EUR līdz 100 EUR nedēļā uz vienu personu un pagarinot atbalsta sniegšanas laiku no 13 nedēļām līdz 26 nedēļām. Tas attiecas uz visām personām, kuras ir pieprasījušas un saņēmušas pagaidu aizsardzību vai citu atbilstošu aizsardzību atbilstoši valsts tiesību aktiem.
• Ar to palielina elastību 2014.–2020. gada programmu slēgšanas kontekstā, slēguma bilances maksājumus katram prioritārajam virzienam uz katru fondu un katru reģionu kategoriju pēdējā pārskata gadā palielinot no 10 % līdz 15 %. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja vienā prioritārajā virzienā (konkrētā ieguldījumu veidā) līdzekļi ir pārtērēti par 15 %, tad šo summu var finansēt no cita prioritārā virziena, kurā tāda paša summa ir ietaupīta, ja vien tas attiecas uz to pašu programmu, to pašu reģionu kategoriju un to pašu fondu.

Atbalsts cenas ziņā pieejamai enerģijai (SAFE)

Mērķtiecīgo un izņēmuma kārtā ieviesto 2014.–2020. gada kopīgo noteikumu regulas izmaiņu, kas pazīstamas ar nosaukumu SAFE un ir daļa no Regulā (ES) 2023/435 ietvertajiem grozījumiem, mērķis ir atbalstīt dalībvalstis un reģionus, kuri saskaras ar pašreizējās enerģētikas krīzes izraisītajām problēmām.

SAFE jo īpaši ļauj:

• saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem finansēt apgrozāmo kapitālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kurus īpaši ietekmē enerģijas cenu pieaugums;
• finansēt mazaizsargātu mājsaimniecību enerģijas patēriņa izmaksas, lai novērstu enerģētisko nabadzību;
• pastiprināti atbalstīt saīsinātā darba laika shēmas, lai saglabātu darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu darbvietas, iespēju robežās izmantojot ERAF, Kohēzijas fonda un ESF līdzekļus.

Šo mērķtiecīgo izmaiņu pamatā ir tie paši noteikumi, kas reglamentē iepriekš tekstā aprakstītās CARE un FAST-CARE sniegtās elastības iespējas:

• visus kohēzijas politikas fondus (ERAF, ESF un kohēzijas fondu) var izmantot, lai sniegtu atbalstu šiem pasākumiem, nodrošinot šķērsfinansēšanu, un var izmantot arī REACT-EU resursus;
• resursus no jebkuras no trim reģionu kategorijām (vairāk attīstītie, pārejas un mazāk attīstītie reģioni) var izmantot, lai atbalstītu šos pasākumus, atceļot pienākumus, kas saistīti ar darbību lokāciju;
• visas ierosinātās darbības var saņemt ES līdzfinansējumu 100 % apmērā;
• par atbilstīgiem uzskata izdevumus, kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada beigām, ieskaitot jau pabeigtu darbību izdevumus;
• šiem ārkārtas pasākumiem paredzētais budžets nedrīkst pārsniegt 10 % no valsts kopējā kohēzijas politikas līdzekļu piešķīruma 2014.–2020. gadam;
• Komisijas maksājumi dalībvalstīm 2023. gadā nedrīkst pārsniegt 5 miljardus EUR.