ES ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija — 7. ziņojums

KOPSAVILKUMS:

Komisijas ziņojums (COM(2011) 776 galīgā redakcija) — stratēģijas “Eiropa 2020” pilsētu un reģionu dimensija

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

• Tajā ir novērtēts, kā reģioni un pilsētas var sniegt savu ieguldījumu trīs veidu — gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā — izaugsmē stratēģijā “Eiropa 2020”.
• Ziņojumā ir novērtēti pilsētu un reģionu panākumi, salīdzinot ar ierosinātajiem valsts mērķiem 2020. gadam, un sniegta informācija kohēzijas programmai 2014.–2020. gadam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Gudras izaugsmes mērķis ir uzlabot izglītību, veicināt pētniecību un attīstību, un pāreju uz digitālu sabiedrību. Ziņojumā ir konstatēts:
  • Izglītība un apmācība: Pašlaik tikai piektdaļā reģionu ir sasniegts mērķis līdz 2020. gadam 30–34 gadus vecu cilvēku grupā paaugstināt terciārās izglītības īpatsvaru līdz 40 %. Saglabājas lielas atšķirības starp reģioniem attiecībā uz mērķi panākt, ka tādu cilvēku īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, ir zemāks par 10 %.
  • Pētniecība un attīstība: 2008. gadā tikai 16 reģioni bija sasnieguši noteiktos valsts mērķus 2020. gadam. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3 % no IKP.
  • Digitālā sabiedrība: 2010. gadā platjoslas tīkla pārklājums bija pieejams 95 % iedzīvotāju, bet lauku teritorijās pārklājums bija ievērojami zemāks (83 %). Tīklu izmantošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai privātajā un publiskajā sektorā palielinājās, taču tie joprojām bija pieejami tikai 40 % iedzīvotāju.
• Ilgtspējīgas izaugsmes mērķis ir uzlabot resursu efektivitāti, attīstīt mazoglekļa enerģētiku, aizsargāt vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī uzlabot ekonomikas konkurētspēju. Ziņojumā ir konstatēts:
  • Resursu ziņā efektīva Eiropa: stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % un palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu patēriņu par 20 %. Reģioni var sniegt savu ieguldījumu, piemēram, veicinot mazāku piesārņojumu radoša un ilgtspējīgāka sabiedriskā transporta izmantošanu un atbalstot viedās ēkas.
  • Ilgtspējīgas pilsētas: pilsētu teritorijām var būt liela nozīme ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā. Pilsētas mēru paktā, ko ir parakstījuši vairāk nekā 2500 Eiropas pilsētu mēri, noteikts, ka pilsētās radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam jāsamazina par 20 %.
• Iekļaujošas izaugsmes mērķis ir veicināt darbavietu radīšanu, prasmes un darba tirgus reformas, vienlaikus samazinot nabadzību un novēršot minoritāšu atstumšanu sabiedrībā. Ziņojumā ir konstatēts:
  • Nodarbinātība: stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir paaugstināt nodarbinātības līmeni 20–64 gadus vecu cilvēku grupā līdz 75 %. Daudzos reģionos, jo īpaši Dānijas, Vācijas, Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (1) reģionos, šis mērķis jau ir sasniegts. Tomēr citos reģionos vēl ir jāpanāk ievērojams progress.
  • Nabadzība un atstumtība: stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir panākt, lai to cilvēku skaits, kurus apdraud nabadzība vai atstumtība, tiktu samazināts par 20 miljoniem. Nabadzības vai atstumtības apdraudēto iedzīvotāju daļa dažādos reģionos ir robežās no 10 % līdz 50 %.
  • Iekļaujošas pilsētas: paradoksāli, bet attīstītākajās ES valstīs parasti ir augstāks bezdarba līmenis, ir izplatītāka smaga materiāla nenodrošinātība un augstāks tādu cilvēku īpatsvars, kas dzīvo mājsaimniecībās, kuru locekļi ir bezdarbnieki.
• Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots ziņojumam, ir sniegta papildu statistiskā informācija.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Sadaļa “7. progresa ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — Septītais progresa ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (COM(2011) 776 galīgā redakcija, 24.11.2011.)

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Septītajam progresa ziņojumam par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (SEC(2011) 1372 galīgā redakcija, 24.11.2011.)

Pēdējo reizi atjaunots: 28.07.2016

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).