Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas pazīstama kā Kapitāla prasību regula (KPR), ir paredzēts pastiprināt Eiropas Savienības (ES) banku prudenciālās prasības. Tas tiek panākts, pieprasot tām uzturēt pietiekamu kapitālu, saistības, kas sedz zaudējumus, un likvīdus aktīvus, lai nodrošinātu to finansiālo stabilitāti. Regulā arī noteikts, ka bankām sabiedrībai jāatklāj informācija par to, kā tās ievēro prudenciālās prasības.
Vispārīgais mērķis ir padarīt bankas stabilākas un noturīgākas spriedzes situācijās.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Ar regulu tiek ieviests vienots saskaņotu prudenciālo noteikumu kopums, kas bankām jāievēro visā ES. Šī “vienotā noteikumu kopuma” mērķis ir nodrošināt vienotu globālo standartu (Bāzele III) piemērošanu visās ES dalībvalstīs.
Šis tiesību akts ir vairākkārt grozīts atbilstoši mainīgajiem starptautiskajiem reglamentējošajiem standartiem, ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.
Regulas (ES) Nr. 575/2013 galvenie elementi ir šādi.
Prasības pēc lielāka un kvalitatīvāka kapitāla. Bankām jābūt tādam kopējam kapitāla apjomam, kas atbilst vismaz 8 % no to aktīviem, ko mēra atbilstoši to riskiem. Daži aktīvi (piemēram, skaidra nauda) tiek uzskatīti par drošiem un tiem nenosaka kapitāla prasības, savukārt citi aktīvi (piemēram, aizdevumi citām bankām, uzņēmumiem vai patērētājiem) tiek uzskatīti par riskantākiem un tādēļ tiem piemēro kapitāla prasības. Jo lielākam riskam ir pakļauti iestādes aktīvi, jo lielākam kapitāla apjomam ir jābūt tās rīcībā.
Likviditātes pasākumi. Lai nodrošinātu, ka bankām ir pietiekama likviditāte, ar šo regulu ievieš divu veidu likviditātes prasības:
likviditātes seguma rādītāju, kura mērķis ir nodrošināt, ka bankām ir pietiekami likvīdie līdzekļi (piemēram, skaidra nauda vai citi aktīvi, kurus var viegli pārvērst skaidrā naudā, to vērtībai samazinoties nedaudz vai arī nesamazinoties vispār) īstermiņā;
neto stabila finansējuma prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka bankas pārāk nepaļaujas uz īstermiņa finansējumu savu aktīvu finansēšanai vidējā termiņā.
Ierobežojošs sviras efekts. Regulā ir paredzēts saistošs sviras rādītājs, kura mērķis ir ierobežot bankas, neļaujot tām finansēt pārāk lielu savas darbības daļu uz parāda.
Grozījumu tiesību akti
Ar grozījumu Regulu (ES) 2016/1014 laika periods, kurā preču dīleri ir atbrīvoti no prasībām attiecībā uz lieliem riska darījumiem un no pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013, tika pagarināts līdz vai līdz datumam, kad stājas spēkā jebkādas izmaiņas, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2017/2395 tika ieviesti pārejas pasākumi, lai mazinātu Starptautisko grāmatvedības standartu padomes 9. pārskata standarta (9. SFPS)1 ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā. Tā noteica, ka bankām, kuras finanšu pārskatu sagatavošanai izmanto SFPS, no jāpiemēro 9. SFPS. Tā kā tas varētu izraisīt pēkšņu būtisku paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieaugumu – un līdz ar to arī pēkšņu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla2 samazinājumu – regula ļāva iestādēm piecu gadu pārejas periodā līdz daļu no paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieauguma pievienot to pirmā līmeņa pamata kapitālam kā papildu kapitālu.
Grozījumu Regulā (ES) 2017/2401 ir noteiktas pārskatītas kapitāla prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas3 pozīcijām. Ar to groza regulējošās kapitāla prasības iestādēm, kas vērtspapīrošanas darījumos darbojas kā iniciatori, sponsori vai ieguldītāji, lai pienācīgi atspoguļotu vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas īpatnības.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2019/630 groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz minimālo zaudējumu segumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem. Tās mērķis ir novērst pārmērīgu ienākumus nenesošu aizdevumu4 uzkrāšanos nākotnē, ja banku bilancēs nav pietiekama zaudējumu seguma. Ar to cenšas nodrošināt, lai bankas atvēlētu pietiekamu pašu kapitālu gadījumos, kad jauni aizdevumi kļūst ienākumus neesoši. Regulā ir noteikts “prudenciāls nodrošinājums”, kas ļauj iestādēm segt radušos un paredzamos zaudējumus par no jauna izsniegtajiem aizdevumiem līdz kopējam minimālajam līmenim, ja šie aizdevumi kļūst ienākumus nenesoši. Ja banka neievēro piemērojamo minimālā seguma prasību, tiks pieprasīts atskaitījums no tās pašu līdzekļiem.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2019/876 tika ieviestas izmaiņas attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2019/2033 izveido Eiropas prudenciālo regulējumu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Iepriekš visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām bija saistoši tie paši kapitāla, likviditātes un riska pārvaldības noteikumi, kas ir saistoši bankām.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2020/873 tika ieviestas dažas mērķtiecīgas izmaiņas Regulā (ES) Nr. 575/2013, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. To mērķis ir ieviest pagaidu atbrīvojumu no kapitāla prasībām, lai maksimāli palielinātu banku spēju izsniegt aizdevumus un absorbēt ar pandēmiju saistītos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot banku noturību. Šīs izmaiņas ietver noteiktu starptautisko grāmatvedības standartu īstenošanas laika pielāgošanu un preferenciālo režīmu, kas attiecas uz valdības garantētiem ienākumus nenesošiem aizdevumiem, pagarināšanu uz laiku, un ir daļa no pasākumiem pandēmijas ietekmes uz ekonomiku mazināšanai.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2021/558 tiek ieviestas izmaiņas nolūkā palielināt ES vērtspapīrošanas regulējumavispārējo riska jutīgumu, lai nodrošinātu, ka vērtspapīrošana iestādēm kļūst rentablāka uzraudzības sistēmā, kas nodrošina ES finansiālo stabilitāti.
Ar grozījumu Regulu (ES) 2022/2036 tiek ieviestas izmaiņas attiecībā uz konsolidēto aprēķinu globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm ar vairākām noregulējuma vienībām, lai labāk nodrošinātu, ka zaudējumu absorbcija un banku rekapitalizācija notiek ar privātiem līdzekļiem, kad šīs bankas kļūst finansiāli dzīvotnespējīgas un pēc tam tiek pakļautas noregulējumam.
Grozījumu Regulā (ES) 2023/2869 ir noteikts, ka, publiskojot jebkādu informāciju, iestādes, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 575/2013, vienlaikus iesniedz šo informāciju attiecīgajai datu vākšanas struktūrai, lai tā būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2023/2859.
Grozījumu Regulā (ES) 2024/1623 ir ietverti papildu noteikumi, lai uzlabotu banku noturību pret ekonomikas satricinājumiem, stiprinot regulējumu, uzraudzību un riska pārvaldības aspektus. Grozījumu mērķis ir ierobežot banku iekšējo modeļu ietekmi uz kapitāla prasību aprēķināšanu, uzlabot kredītriska, operacionālā riska un tirgus riska novērtēšanu un ieviest prudenciālu režīmu kredītiestāžu riska darījumiem ar kriptoaktīviem.
Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013Eiropas Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus, lai varētu pilnībā īstenot bankām piemērojamo vienoto noteikumu kopumu. Pilns šo tiesību aktu saraksts ir pieejams šeit.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Regulu (ES) Nr. 575/2013 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2016/1014 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2017/2395 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2017/2401 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2019/630 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2019/876 piemēro kopš ar dažiem izņēmumiem.
Grozījumu Regulu (ES) 2019/2033 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2020/873 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2021/558 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2022/2036 piemēro kopš , izņemot dažus izņēmumus, ko piemēro no .
Grozījumu Regulu (ES) 2023/2869 piemēro kopš .
Grozījumu Regulu (ES) 2024/1623 piemēro kopš , izņemot 2. pantā uzskaitītos izņēmumus.
KONTEKSTS
Regula (ES) Nr. 575/2013 ir daļa no tiesību aktu kopuma, kurā ietilpst arī direktīva un kurš tika pieņemts nolūkā padarīt ES banku nozari noturīgāku. Regulā ir izklāstītas prudenciālās prasības finanšu iestādēm, savukārt pievienotā kapitāla prasību direktīva (Direktīva 2013/36/ES) regulē piekļuvi noguldījumu pieņemšanas darbībām.
Starptautisko grāmatvedības standartu padomes 9. pārskata standarts (9. SFPS). Standarts, kura mērķis ir uzlabot finanšu instrumentu finanšu pārskatu sniegšanu, izmantojot uz nākotni vērstu modeli, lai atzītu paredzamos kredītzaudējumus finanšu aktīviem. 9. SFPS piemērošana var izraisīt pēkšņu būtisku paredzamo kredītzaudējumu uzkrājumu pieaugumu un līdz ar to arī pēkšņu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla samazināšanos. Tādēļ ir nepieciešami pasākumi, lai mazinātu potenciāli nozīmīgo negatīvo ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko rada paredzamo kredītzaudējumu uzskaite.
Pirmā līmeņa pamata kapitāls. Pirmā līmeņa kapitāla sastāvdaļa, kas veido bankas pamatkapitālu un ietver parastās akcijas un nesadalīto peļņu.
Vērtspapīrošana. Darījums, kas aizdevējam (parasti bankai) ļauj refinansēt aizdevumu/aktīvu kopumu (piemēram, hipotēkas, automobiļa līzingu, patēriņa kredītus, kredītkartes), tos pārvēršot par vērtspapīriem, kuros citi var ieguldīt.
Ienākumus nenesoši aizdevumi. Aizdevumu uzskata par ienākumus nenesošu, ja pagājušas vairāk nekā 90 dienas, kopš aizņēmējs (uzņēmējs vai privātpersona) nav veicis nepieciešamos pamatsummas vai noteikto procentu maksājumus, vai ja ir maz ticams, ka aizņēmējs aizdevumu atmaksās.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 () par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, , 1.–337. lpp.).
Regulas (ES) Nr. 575/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2869 (), ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas (OV L, 2023/2869, ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES () par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, , 338.–436. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 () par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, , 1.–59. lpp.).