Direktīvā 2014/59/ES ir izklāstīti jauni noteikumi, kas attiecas uz grūtībās nonākušām finanšu iestādēm, jo daudzām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pēc 2008. gada finanšu krīzes bija jāiegulda valsts līdzekļi banku sistēmās, lai glābtu bankas.
Šīs direktīvas mērķis ir izvairīties no glābšanas pasākumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāju naudas izmantošanu banku bankrota gadījumos nākotnē.
Ar to izveido kopīgus ES noteikumus maksātnespējīgu banku atveseļošanai un pārstrukturēšanai.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Grūtībās nonākušas bankas – profilakse
Visām bankām ir jāsagatavo atveseļošanas plāns, ko tās iesniedz savas valsts kompetentajai iestādei.
Ja atveseļošana nav bijusi sekmīga un ir vajadzīga pārstrukturēšana (noregulējums), valsts noregulējuma iestādei ir jāsagatavo noregulējuma plāns.
Abos dokumentos ir aprakstītas darbības, kas jāveic tad, ja banka nonāk grūtībās, kas izraisa tās maksātnespēju.
Bankas sarežģītā finansiālā situācijā – agrīna iejaukšanās
Ja banka ir sarežģītā finansiālā situācijā, valsts kompetentajai iestādei ir pilnvaras veikt intervences pasākumus, piemēram, iecelt bankas pagaidu administratoru.
Bankrotējošas bankas – pārstrukturēšana (noregulējums)
Ja bankas lejupslīde turpinās, valsts noregulējuma iestādei ir dažādas pilnvaras, lai līdz minimumam samazinātu tās bankrota izmaksas nodokļu maksātājiem, tostarp prasīt, lai izmaksas vispirms sedz privātais sektors.
Šim glābšanas mehānismam, kas iezīmē izmaiņas salīdzinājumā ar publiskās glābšanas instrumentu, bija jāstājas spēkā līdz 2016. gada janvārim. Dalībvalstis varēja lemt par rekapitalizācijas instrumenta iekļaušanu savās juridiskajās sistēmās pirms šī datuma.
Bankas bankrota gadījumā akcionāri ir pirmie, kuriem jāsedz restrukturizācijas izmaksas. Pēc tam finansējums ir jāsniedz kreditoriem, bet kā pēdējiem finansējums ir jānodrošina personām ar negarantētiem noguldījumiem (ar noguldījumiem vairāk nekā 100 000 EUR apmērā). Ar grozošo Direktīvu (ES) 2017/2399 tika saskaņoti noteikumi par banku kreditoru hierarhiju, izveidojot jaunu augstākas prioritātes nepreferenciālo parādsaistību kategoriju, kas maksātnespējas gadījumā ir augstāk par pašu kapitāla instrumentiem un pakārtotajām saistībām, bet zemāk par citām prioritārām saistībām. Šī jaunā regulējumā noteiktā maksātnespējas klasifikācija attiecībā uz augstākas prioritātes nepreferenciālajiem parādiem ir vērsta uz to, lai uzlabotu glābšanas instrumenta piemērošanu attiecībā uz parāda instrumentiem, kas atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasībai (MREL). Tas arī palīdzēs ES īstenot kopējo zaudējumu absorbcijas spēju standartupasaules sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm.
Akcionāriem un kreditoriem ir jāsedz maksātnespējīgās iestādes zaudējumi. Tie sedz zaudējumus, kas nav mazāki par 8 % no pārstrukturēšanas plānā iekļautās bankas kopējām saistībām (parādiem vai saistībām). Ja joprojām ir jāsedz zaudējumi, var iesaistīties noregulējuma fonds (skatīt tālāk tekstā). Valsts iestādes var izmantot arī tādas pilnvaras kā iespēju pārdot pārstrukturējamo iestādi vai apvienot to ar citu iestādi.
Lai īstenotu Finanšu stabilitātes padomes2015. gada novembrī izstrādāto kopējās zaudējumu absorbcijas spējas standartu, ar grozošo Direktīvu (ES) 2019/879 tika ieviesti jauni noteikumi par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju.
Ar grozošo Direktīvu (ES) 2022/2556 direktīvas un vairāku citu saistīto direktīvu noteikumi tiek saskaņoti ar prasībām par IKT risku finanšu struktūrām, kas izklāstītas Finanšu sektora regulā par digitālās darbības noturību – Regulā (ES) 2022/2554 (skatīt kopsavilkumu).
Valstu noregulējuma fondi finansiāla atbalsta sniegšanai banku pārstrukturēšanas plāniem
Katrai dalībvalstij ir jāizveido valsts noregulējuma fonds, ko iepriekš finansē tās teritorijā nodibinātas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Šis fonds tiek izmantots, lai finansētu maksātnespējīgas bankas pārstrukturēšanu.
Eiropas vienotais piekļuves punkts
Ar grozošo Direktīvu (ES) 2023/2864 Direktīvā 2014/59/ES tiek iekļauts pants, kas paredz, ka dalībvalstīm no jānodrošina, ka, publiskojot jebkādu regulētu informāciju, attiecīgā struktūra vienlaikus iesniedz šo informāciju datu vākšanas iestādei. Tām arī jāinformē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropas vienotajā piekļuves punktā, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2023/2859.
Iekšējās MREL noteikšana konsolidētā veidā
Ar grozošo Direktīvu (ES) 2024/1174 ievieš noteikumus, kas ļauj noregulējuma iestādēm noteikt iekšējo MREL uz konsolidēta pamata, ievērojot konkrētus nosacījumus. Tas tiek darīts, lai mazinātu iespējamu nesamērīgu, nelabvēlīgu ietekmi uz dažām banku grupu struktūrām, proti, tām, kas darbojas mātesuzņēmuma kontrolakciju sabiedrības un dažu operatīvo uzņēmumu struktūrās – scenārijs, ko identificējusi Eiropas Komisija. Ja noregulējuma iestāde ir atļāvusi banku grupai piemērot šo konsolidēto režīmu, starpniekmeitasuzņēmumiem nebūs pienākuma atskaitīt to individuālo iekšējās MREL daļu.
apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt iestādes maksājumus noregulējuma fondam,
kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai noteiktu to, kuras no iestādes darbībām, pakalpojumiem un operācijām ir būtiskas ekonomikai,
kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai noteiktu galvenās darbības jomas un saistītos pakalpojumus;
Deleģētā regula (ES) 2016/860, ar ko papildus konkretizē apstākļus, kad ir nepieciešami izņēmumi attiecībā uz norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanu saskaņā ar 44. panta 3. punktu Direktīvā 2014/59/ES;
Īstenošanas regula (ES) 2016/911 attiecībā uz nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu apraksta formu un saturu;
Īstenošanas regula (ES) 2016/962 par vienotiem formātiem, veidnēm un definīcijām, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, identificējot un nosūtot informāciju no kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm Eiropas Banku iestādei;
Deleģētā regula (ES) 2016/1075 par, līdztekus citiem jautājumiem, standartiem attiecībā uz atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu;
Deleģētā regula (ES) 2016/1400 par uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna minimuma elementiem un ziņojumu par tā īstenošanu minimālo saturu;
Deleģētā regula (ES) 2016/1401 attiecībā uz standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem;
Deleģētā regula (ES) 2016/1450 par kritērijiem attiecībā uz MREL noteikšanas metodoloģiju;
Deleģētā regula (ES) 2016/1712 par standartiem informācijas sniegšanai par finanšu līgumiem;
Deleģētā regula (ES) 2017/867 par vienošanos kategorijām, kas aizsargājamas īpašuma daļējas pārvešanas gadījumā;
Deleģētā regula (ES) 2018/344 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā
Deleģētā regula (ES) 2018/345 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz finanšu iestāžu vai vienību aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku;
Deleģētā regula (ES) 2019/348 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem;
Deleģētā regula (ES) 2021/622 par īstenošanas tehniskajiem standartiem par vienotām ziņošanas veidnēm, norādījumiem un metodoloģiju ziņošanai par MREL Eiropas Banku iestādei;
Deleģētā regula (ES) 2021/1118 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Direktīvā 2013/36/ES minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas;
Deleģētā regula (ES) 2021/1340 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, nosakot līguma noteikumu saturu attiecībā uz noregulējuma atlikšanas pilnvaru atzīšanu;
Deleģētā regula (ES) 2021/1527 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu;
Deleģētā regula (ES) 2023/662, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/63 groza attiecībā uz metodiku to saistību aprēķināšanai, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem;
Deleģētā regula (ES) 2024/1618, ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/763 attiecībā uz uzraudzības pārskatu sniegšanu un informācijas publiskošanu par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, un
Deleģētā regula (ES) 2024/895, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2015/63 groza attiecībā uz atbilstīgo saistību aprēķināšanu un pārejas režīmu.
KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?
Direktīva 2014/59/ES bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz , un noteikumi ir spēkā no .
Grozošā Direktīva (ES) 2017/2399 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz , un noteikumi ir spēkā no šī datuma.
Grozošā Direktīva (ES) 2019/879 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz . Tās noteikumi dalībvalstīs tiek piemēroti kopš minētā datuma, izņemot noteikumu par MREL publiskošanu, kas tiek piemērots no , bet noteiktos apstākļos iespējami vēlāki piemērošanas datumi.
Grozošā Direktīva (ES) 2022/2556 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz , un noteikumi ir spēkā no šī datuma.
Grozošā Direktīva (ES) 2023/2864 ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz , un noteikumi ir spēkā no šī datuma.
Grozošā Direktīva (ES) 2024/1174 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz , un noteikumi ir spēkā no .
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, , 190.–348. lpp.).
Direktīvas 2014/59/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva vērtība.
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 () par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, , 1.–79. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2556 (), ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību (OV L 333, , 153.–163. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/622 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas vajadzībām nosaka īstenošanas tehniskos standartus par vienotām ziņošanas veidnēm, norādījumiem un metodoloģiju ziņošanai par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (OV L 131, , 123.–136. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, , 1.–6. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1340 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem papildina, nosakot līguma noteikumu saturu attiecībā uz noregulējuma atlikšanas pilnvaru atzīšanu (OV L 292, , 1.–3. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1527 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu (OV L 329, , 2.–5. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/348 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem (OV L 63, , 1.–11. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/344 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā (OV L 67, , 3.–7. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/345 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz finanšu iestāžu vai vienību aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku (OV L 67, , 8.–17. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (OV L 277, , 1.–65. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/867 () par vienošanos kategorijām, kas aizsargājamas īpašuma daļējas pārvešanas gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 76. pantu (OV L 131, , 15.–19. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/778 (), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (OV L 131, , 41.–47. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/860 (), ar ko papildus konkretizē apstākļus, kad ir nepieciešami izņēmumi attiecībā uz norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanu saskaņā ar 44. panta3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 144, , 11.–20. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/911 (), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, paredzēto nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu apraksta formu un saturu (OV L 153, , 25.–27. lpp.).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/962 (), ar ko paredz īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem, veidnēm un definīcijām, kuri nepieciešami, lai kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes identificētu un nosūtītu Eiropas Banku iestādei informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (OV L 160, , 35.–49. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1075 (), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV L 184, , 1.–71. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1400 (), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna minimuma elementus un ziņojumu par plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem minimālo saturu (OV L 228, , 1.–6. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1401 (), ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 228, , 7.–15. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1450 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji metodoloģijai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (OV L 237, , 1.–9. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1712 (), ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē informācijas minimumu par finanšu līgumiem, kas būtu jāiekļauj detalizētajā uzskaitē, un apstākļus, kuros šī prasība būtu jāizvirza, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 258, , 1.–7. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, , 44.–64. lpp.).