Finanšu krīze parādīja, kā problēmas var izplatīties visā finanšu sistēmā un tieši ietekmēt cilvēku dzīvi. Lai stiprinātu sistēmas pārraudzību, ir izveidots vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), lai pārraudzītu bankas eurozonā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Ar šo regulu izveido VUM kā jaunu sistēmu, lai uzraudzītu bankas eurozonā un citās dalībvalstīs. VUM veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un valstu uzraudzības iestādes.
Ar šo regulu Eiropas Centrālajai bankai sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm tiek noteikts pienākums nodrošināt efektīvu un saskaņotu VUM darbību.
ECB veic šādus pienākumus.
ECB iekasē gada uzraudzības maksu no uzraudzītajām kredītiestādēm, lai segtu ECB izdevumus, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumu veikšanu.
Dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var piedalīties VUM, lūdzot izveidot ciešu sadarbību starp ECB un to valsts kompetento iestādi.
ECB monetārās politikas un uzraudzības uzdevumi ir nošķirti, lai novērstu interešu konfliktu starp tiem. Šo sadalījumu regulē stingri noteikumi, piemēram, ļaujot apmainīties ar sensitīvu informāciju vienīgi tad, ja tiek veikti noteikti drošības pasākumi.
Valstu uzraudzības iestādes ir atbildīgas par tādiem jautājumiem kā patērētāju aizsardzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, maksājumu pakalpojumi un banku filiāļu uzraudzība tajās dalībvalstīs, kas nav daļa no VUM.
VUM ir ES banku savienības pirmais pīlārs. Otrais pīlārs ir vienotais noregulējuma mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt maksātnespējīgu banku ātru un efektīvu noregulējumu.
Līdz ar VUM izveidi tika veiktas Eiropas Banku iestādes (EBI) balsošanas kārtības izmaiņas, lai nodrošinātu, ka VUM dalībvalstis nenonāk nepamatoti dominējošā stāvoklī EBI Uzraudzības padomē.
Tā ir piemērojama kopš .
Patiesa Eiropas mēroga uzraudzības mehānisma izveide vājina saikni starp bankām un valstu valdību iestādēm3. Tas netieši palīdz atjaunot uzticību ES banku nozarei.
Nesenā finanšu krīze parādīja, cik liela ietekme ir vienas valsts finanšu nozares problēmām, jo īpaši monetārajā savienībā, un kā šīs problēmas var tieši ietekmēt iedzīvotājus visā eurozonā.
Plašāka informācija:
Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, , 63.–89. lpp.).
pēdējās izmaiņas