Labāk regulēti un pārredzami finanšu tirgi

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  1. Nodrošināt, ka finanšu produkti tiek tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Galvenais mērķis ir novērst finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ir izveidota jauna regulēta tirdzniecības platforma, lai aptvertu maksimālo neregulēto darījumu skaitu: organizētā tirdzniecības sistēma (OTS)1, kas pastāv līdzās citām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem.
  2. Lielāka pārredzamība. Ar šiem noteikumiem pastiprina pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.
  3. Spekulācijas ar precēm ierobežošana. Tiek ierobežota spekulācija ar precēm – finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos –, ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.
  4. Noteikumu pielāgošana jaunajām tehnoloģijām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jānosaka kontroles mehānismi tirdzniecības darbībām, kas tiek veiktas elektroniski ļoti lielā ātrumā, piemēram, ļoti biežai tirdzniecībai2. Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.
  5. Ieguldītāju aizsardzības pastiprināšana. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, piedāvājot klientiem ieguldījumu pakalpojumus, ir jādarbojas saskaņā savu klientu interesēm. Šīm brokeru sabiedrībām ir jāaizsargā klientu aktīvi vai jānodrošina, ka produkti, ko tie ražo, piedāvā vai iesaka ir izstrādāti tā, lai tie atbilstu gala klientu vajadzībām. Ieguldītājiem tiks arī sniegta plašāka informācija par tiem piedāvātajiem vai ieteiktajiem produktiem un pakalpojumiem. Turklāt uzņēmumiem ir jānodrošina, lai darbinieku atalgojums un stimuli, ko saņem vai tiek maksāts uzņēmumiem par konkrēta finanšu produkta ieteikšanu, netiktu organizēti pretēji klientu interesēm.
  6. Sākotnējais kapitāls. Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (skatīt kopsavilkumu) tiek saskaņots ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas darbojas regulētās tirdzniecības sistēmās un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās3 (DTS), nepieciešamais sākotnējā kapitāla līmenis.
  7. Atļauju piešķiršana un uzraudzība. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) ir atbildīga par atļauju piešķiršanu un uzraudzību uzņēmumiem, kas plāno sniegt datu ziņošanas pakalpojumus, saskaņā ar grozījumiem, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2019/2177.
  8. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Juridiskās personas, kas ir saņēmušas atļauju darboties kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1503, ir izslēgtas no Direktīvas 2014/65/ES darbības jomas.
  9. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes tirgi. Ar Grozījumu regulu (ES) 2019/2115 ievieš jaunus noteikumus, lai aktīvi veicinātu MVU izaugsmes tirgu – jauna veida tirdzniecības vietas, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu apakškategorijas – izmantošanu. Nolūks ir sekmēt MVU piekļuvi kapitālam un radīt tiem izaugsmes iespējas, kā arī veicināt turpmāku specializēto tirgu attīstību, rūpējoties par MVU emitentiem, kuriem ir izaugsmes potenciāls.
  10. Covid-19 pandēmija. Lai palīdzētu atveseļoties no pandēmijas, ar grozījumiem Direktīvā (ES) 2021/338 tika vienkāršoti daži FITD II noteikumi, kuri šķita nelietderīgi vai pārāk apgrūtinoši. Līdz 2023. gada februārim tika apturēta periodisko pārskatu sniegšana, kas jāpublicē tirdzniecības un izpildes vietām un sistemātiskiem internalizētājiem4. Ar grozījumu aktu ieviesa arī dažas izmaiņas preču atvasināto instrumentu pozīciju ierobežojumu režīmā, lai atbalstītu euro denominētu preču atvasināto instrumentu tirgu rašanos un izaugsmi.
  11. Digitālās darbības noturība. Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2022/2556 šīs direktīvas un vairāku citu saistīto direktīvu noteikumi tiek saskaņoti ar prasībām attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risku finanšu struktūrām, kas noteiktas Finanšu sektora digitālās darbības noturības (DORA) regulā (Regula (ES) 2022/2554 – skatīt kopsavilkumu).
  12. Eiropas vienotais piekļuves punkts. Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2023/2864 Direktīvā 2014/65/ES tiek iekļauts pants, kurā ES dalībvalstīm tiek prasīts no nodrošināt, ka, publiskojot regulēto informāciju, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus dalībnieki vai emitenti vienlaikus iesniedz šo informāciju informācijas vācējai iestādei un paziņo to EVTI, lai tā būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2023/2859.
  13. ES mēroga konsolidēta datu lente5. Ar Grozījumu direktīvu (ES) 2024/790 atjaunina Direktīvu 2014/65/ES, galvenokārt, lai ņemtu vērā ES mēroga konsolidētas ES finanšu tirgu datu lentes ieviešanu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu regulu (Regula (ES) Nr. 600/2014). Tas uzlabos cenu pārredzamību visās tirdzniecības vietās un konkurenci starp tām, kā arī palīdzēs palielināt tirgus likviditāti. EVTI uzdevums ir izstrādāt kritērijus konsolidētu datu lentes nodrošinātāju (KDLN) atlasei un pēc tam izsniegt atļaujas šiem pakalpojumu sniedzējiem un veikt to uzraudzību.

Deleģētie un īstenošanas akti

Eiropas Komisija ir pieņēmusi virkni deleģēto un īstenošanas aktu, tai skaitā šādus;

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz . Direktīvā ietvertie noteikumi būtu jāpiemēro no (ar Direktīvu (ES) 2016/1034 to pagarināja par vienu gadu).

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

  1. Organizētā tirdzniecības sistēma. Daudzpusēja sistēma, kas nav regulēts tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma (skatīt turpmāk) un kurā var mijiedarboties vairākas trešās personas, kas pērk un pārdod tirdzniecības intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem finanšu instrumentiem.
  2. Ļoti bieža tirdzniecība. Tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātri atjauninātus finanšu datus.
  3. Daudzpusēja tirdzniecības sistēma. Sistēma, kurā vairākas trešās personas, kas pērk un pārdod finanšu instrumentu tirdzniecības intereses, var mijiedarboties sistēmā.
  4. Sistemātisks internalizētājs. Sistemātiski internalizētāji ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un lielā apjomā veic tirdzniecību savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas, neizmantojot daudzpusēju sistēmu.
  5. Konsolidēta lente. Centralizēta datu padeve, kas nodrošina konsolidētus datus par ES tirgoto vērtspapīru cenām un apjomu, tādējādi uzlabojot vispārējo cenu pārredzamību visās tirdzniecības vietās. Tas ļaus ieguldītājiem vieglāk piekļūt tirgus datiem, kas nepieciešami ieguldījumiem akcijās, obligācijās vai atvasinātajos instrumentos, un palīdzēs palielināt tirgus likviditāti.
  6. Produktu pārvaldība. nodrošina, ka sabiedrības, kas izstrādā un izplata finanšu instrumentus un strukturētus noguldījumus, rīkojas savu klientu interesēs.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES () par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, , 349.–496. lpp.).

Direktīvas 2014/65/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

pēdējoreiz atjaunināts